Facebook
GoogleLSFP funkcionārs: "Federācijām jācenšas palielināt valsts budžeta finansējumu"
Gints Ivuškāns, F64
Bijušais Latvijas izlases beisbolists, agrāk vieglatlēts, tagad vairāk basketbolists - valmierietis Jānis Upenieks (25) ir gados jaunākais Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) valdes loceklis. Sarunā ar žurnālu "Sports" funkcionārs atklāj, ka starp pieredzējušajiem speciālistiem viņš ne brīdi nav juties apbižots. Vienīgais pārsteigums: mums ir tik daudz federāciju - vairāk kā 80.
"Sports ir tēma, kas mani vienmēr interesējusi. Man jau bija zināma pieredze, darbojoties Vieglatlētikas savienības valdē. Kolēģi federāciju padomē bija ļoti saprotoši, nevienu brīdi nejutos apbižots. Ļoti labi sastrādājamies, kopā esam jau dažas cīņas izcīnījuši. Padomē sportu izprot, turklāt ieinteresētība stāvokli uzlabot ir liela", norāda Jānis Upenieks. "Ir prezidents - Einars Fogelis, divi viceprezidenti - Atis Sausnītis un Pēteris Apinis. Kopumā vairāk strādājam koleģiāli. Mans uzdevums turēt LSFP kanti budžeta jautājumos un darbos, kas saistīti ar Saeimu."
"Pārsteidz varbūt vienīgi fakts, ka mums ir tik daudz federāciju - vairāk nekā 80. Tas bija pozitīvs pārsteigums - tātad esam ļoti aktīvi, meklējam un atrodam dažādus izpausmes veidus," saka funkcionārs. Tajā pašā laikā ir ļoti stipras un ļoti vājas federācijas. "Tas atkarīgs no masveidības un arī no starptautisko federāciju spējām palīdzēt nacionālajām organizācijām. Arī to nosaka masveidība, popularitāte un starptautisko federāciju ienākumi no televīzijas translācijām, reklāmām. Latvijā Basketbola savienību nevar salīdzināt, piemēram, ar Beisbola federāciju, kura vieno tik spēlētājus, cik basketbolistu ir vienā sporta skolā. Finanses ierobežo visus. Jautājums tikai, cik augsti ir griesti. Federācijas galvenokārt finansējumu iegūst divos veidos. Viena ir valsts nauda, ko pēc attiecīgiem kritērijiem sadala LSFP, otri ir sponsoru līdzekļi. Svarīga ir federācijas darbinieku māka piesaistīt šos līdzekļus, sabalansēt budžetu ar iespējām un vēlmēm."
Kā diplomēts ekonomists Upenieks var skaidrot, kur sportam ņemt vairāk naudas. "Ir divi varianti. Vai nu papildus nopelnīt, vai ieekonomēt. Sports, protams, nav nozare, kas pelna. Tātad jācenšas palielināt valsts budžeta finansējumu. Ar taupīšanu ir grūtāk, sportā jau tik daudz ir nogriezts un ieekonomēts, ka vairāk nav ko. Tiesa, ir iespējams strādāt un tērēt racionālāk. Turpmāk, būvējot sporta bāzes, rūpīgi jāizsver, kādas būs finanšu ietekmes nākotnē, cik izmaksās to uzturēšana un kas to segs. Uzbūvēšana ir vienreizējs pasākums, uzturēšana - mūžīgs."
Izmantotie resursi:
Žurnāls "Sports"
