Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:14, Did:0, useCase: 3

LOK saņem valsts galvojumus

Jānis Pārums

Lai turpinātu valstī atbalstīt reģionālo olimpisko centru attīstības programmu, valdība Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK) trešdien – 29.augustā, izsniedza divus valsts galvojumus.

Tie izsniegti Zemgales Olimpiskā centra celtniecībai un Ventspils peldbaseina rekonstrukcijai.

Zemgales Olimpiskā centra celtniecībai valsts galvojusi 4,9 miljonus latu, bet Ventspils peldbaseina rekonstrukcijai 2,5 miljonus latu. Abus valsts galvotos aizdevumus izsniegs A/S „Hansabanka”, galvojumu nodrošinājums būs nekustamais īpašums.

Tie izsniegti saskaņā ar likumu par valsts budžetu 2007.gadam, Nacionālās sporta attīstības programmu un LOK Reģionālās sporta attīstības programmu.

Finanšu ministrijā kredītu ņemšanai domātos valsts galvojumus parakstīja finanšu ministrs Oskars Spurdziņš un LOK prezidents Aldons Vrubļevskis.

Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš norādīja: „Valsts galvojums šiem projektiem ir valsts ieguldījums ne tikai sportā, bet arī sabiedrības veselības veicināšanā, veselīga dzīvesveida popularizēšanā un bērnu un jaunatnes audzināšanā. LOK ir jau ilggadējs valdības sadarbības partneris sporta centru būvniecībā un atjaunošanā, un es ceru, ka arī abi šie valsts galvotie aizdevumi tiks izmantoti efektīvi un dos maksimālu ieguldījumu Latvijas attīstībā.”

„Latvijas Olimpiskā komiteja vienmēr atbalstīs pašvaldību iniciatīvu būvēt modernas sporta bāzes ārpus Rīgas. Sporta būvju tapšana pirmām kārtām tiek atbalstīta pašvaldībās, kurās pastāv visu līmeņu izglītības iespējas - no bērnudārza līdz pat augstskolai.” teica LOK prezidents Aldons Vrubļevskis.

„Jaunas kredītsaistības varam uzņemties pateicoties valdības rīkojumam [MK 2007.gada 22.augusta rīkojums Nr. 543.], kas līdz 2022.gadam no atsevišķas valsts budžeta programmas garantē valsts galvoto kredītu segšanu olimpisko centru izveidei, tiešā veidā neskarot līdzšinējo sporta budžetu,” atzīmēja Vrubļevskis.

Pateicoties veiksmīgajai Izglītības un zinātnes ministrijas, Finanšu ministrijas, pašvaldību, sporta federāciju un LOK sadarbībai, Latvijā jau tagad sekmīgi darbojas trīs augstas klases sporta centri Ventspilī, Valmierā un Rīgā, kurus atzinīgi novērtē arī citu valstu speciālisti.

Turpinās Liepājas un Daugavpils Olimpisko centru celtniecība. 2006.gadā Liepājas sporta centra celtniecībai valsts galvojusi 4,6 miljonus latu, bet Daugavpils olimpiskajam centram 4,7 miljonus latu.

Zemgales Olimpiskā centra būvniecību īstenos Jelgavas pilsētas dome kopā ar Latvijas Olimpisko komiteju (LOK).

Projektu plānots pabeigt līdz 2010. gadam. Tā kopējās izmaksas – Ls 9 736 517.
*Valsts galvotie līdzekļi – Ls 4 900 000
*Jelgavas pašvaldības līdzfinansējums - Ls 4 836 517

Zemgales olimpiskā centra Jelgavā projekts paredz mūsdienīga sporta kompleksa izveidi, apvienojot šādus sporta objektus:
*Vieglatlētikas stadions ar skrejceliņiem un sektoriem dažādām sporta disciplīnām
*Futbola laukums ar dabīgā zālāja segumu atbilstoši FIFA prasībām (1500 skatītāju vietas)
*Sporta halle ar sporta spēļu laukumiem un skatītāju tribīnēm (2014 skatītāju vietas)
*Āra treniņu laukumi futbolam, pludmales volejbolam, handbolam, basketbolam

Daudzfunkcionālo sporta kompleksu plānots izbūvēt Jelgavas teritorijā starp Kronvalda ielu, Strazdu ielu un Akmeņu ielu. Kompleksā paredzēts ne tikai stadiona būvniecība, bet arī sporta halles, papildus futbola laukuma, volejbola laukuma, sporta spēļu laukuma un lodes grūšanas sektora izveide.

Ventspils peldbaseina rekonstrukcija.
Īsteno Ventspils pilsētas dome kopā ar Latvijas Olimpiskā komiteju (LOK).

Projektu plānots pabeigt līdz 2009. gadam. Tā kopējās izmaksas – Ls 4 426 256.
*Valsts galvotie līdzekļi – Ls 2 500 000
*Ventspils pašvaldības līdzfinansējums - Ls 1 926 256

Rekonstrukcija paredz Olimpiskā centra „Ventspils” esošajam peldbaseinam (Lauku ielā 5) veidot piebūvi, radot vienotu un pietiekoši plašu ūdens sporta un atrakciju centru ar plašām tā izmantošanas iespējām. Telpiski vecā baseina korpuss būs tieši savienots ar jaunbūvējamo korpusu. Jaunbūves daļā ir paredzēts izbūvēt 1,3 m dziļu peldbaseinu ar vairākām funkcijām, pretstraumes iekārta, ūdens kritums, zemūdens masāžas strūklas, karstā gaisa strūkla (geizers).

Esošo korpusu papildinās ar trenažieru zāli un peldēšanas trenažieru sporta zāli, papildus izbūvējot nepieciešamās ģērbtuves, dušu telpas, sanitāros mezglus un palīgtelpas. Tiks uzstādīts laika skaitīšanas tablo un nomainīts baseina grīdas segums.

Paplašinot esošo baseina korpusu un iegūstot papildus rekreācijas iespējas sportistiem, tiks būtiski uzlabota vide augstas klases sportistu sagatavošanai Latvijā.

ZINĀŠANAI:
Olimpisko centru veidošanas ideja radās 1994.gada beigās, kad tika nodibināti pirmie Olimpiskie centri Ventspilī un Daugavpilī. Pašlaik kā patstāvīgas sporta organizācijas šādi centri darbojas 10 pašvaldībās.

Olimpiskais centrs ir patstāvīga sporta organizācija, kas nodarbojas ar olimpiskās kustības popularizēšanu, augstu sasniegumu sporta un masu sporta attīstības veicināšanu reģionos.

Informāciju sagatavoja:
Ilze Āķe-Vīksne, LOK preses sekretāre

     [+] [-]

, 2007-08-29 16:41, pirms 17 gadiem
Tas ir apsveicami bet vajadzetu pieverst uzmanibu tadiem sporta veidiem ka burasana jo pedejas 4olimpiades latvija ir bijusi taja parstaveta ar 2 vai 1 sportistu un diemzel rezultati nav bijusi veiksmigi jo bija problemas ar sagatavosanos, bet igaunija saviem buratajiem velta 50milijonus igaunu kronu un tadel jau 2 to sportisti sogad izpildijusi olimpisko normativu un pie tam viena no popularakajam klasem laser kura sobrid tiek parstaveta gandriz 200000 laivu, igaunis daniels karpaks izcinija 3.vietu un tikai nedaudz atpalika no 1.vietas. Igauniem burasana ir loti populara un ir pat loti laba limeni un ir attistita un ir 3burasanas centri gan tallinas olimpiskais centrs, gan pernavas burasanas centrs, gan ari tartu kalev centrs, tada pati situacija ir ari lietuva kuriem kauna ir izveidots specials burasanas kompleks kura gada laika tiek uznemtas lielas sacikstes kuras piedalas pasaules limena sportisti un nauda tiek lietuva ieguldita paliela daudzuma gada laika burasanas sporta tiek ieguldits ap 4milijoniem eiro un rezultati ir pat loti veiksmigi olimpiska bronza sidneja pasaules cempionata pagajusogad austra gyntare izcinija zeltu olimpiskaja laser-r klase. Bet ko dara mums latvija: ir divas burasanas bazes jurmala priedaine kas ir privati izveidota un mezaparka burasanas centrs un no valsts budzetu sanem mezaparks jo tam ir loti labi sasniegumi pagajusosezon tika ieguti 3pasaules cempiona tituli 3eirapas cempionu tituli bet valsts atbalsts bija ap 30tk lati un vis. Ceru ka valsts spes attistit un uzturet pie dzivibas so sporta veidu jo reali visi sie sasniegumi vairuma guti par personigiem lidzekliem bet valsts nemak pateikt paldies par valsts varda popularizesanu!
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja