Deputāti atbalsta Antidopinga biroja izveidi veselības ministra pārraudzībā

"Grozījumi nepieciešami, jo Pasaules Antidopinga aģentūras veiktā aptauja uzrādījusi būtiskus trūkumus Latvijas antidopinga sistēmā, tostarp nepietiekamu par jomu atbildīgās organizācijas autonomiju. Tas var radīt smagu triecienu Latvijas sporta pasaulei, saņemot liegumu piedalīties svarīgās starptautiskās sacensībās. Nav pieļaujams, ka šādi apdraudam mūsu sportistu startu," tā iepriekš grozījumu nepieciešamību pamatoja Saeima Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (V).

Pasaules Antidopinga kodekss nosaka, ka katrai valdībai savā valstī jāievēro valsts antidopinga organizācijas autonomija, neiejaucoties tās lēmumos un pasākumos. Tomēr patlaban Latvijas normatīvie akti, kas regulē nacionālo antidopinga sistēmu un tajā ietverto institūciju vietu valsts pārvaldes sistēmā un darbību, nav atbilstoši šīm prasībām. Līdz šim Valsts sporta medicīnas centra Antidopinga nodaļai dopinga kontroļu veikšana bija jāsaskaņo ar Antidopinga komiteju, savukārt pati nodaļa bija minētā centra un VM pakļautībā, tādējādi nenodrošinot nepieciešamo iestādes autonomiju.

Lai nodrošinātu autonomiju arī finanšu jomā, Antidopinga birojam tiks izveidota atsevišķa budžeta apakšprogramma, vienlaikus paredzot arī kārtību, kādā atbilstoši antidopinga konvencijām un Pasaules Antidopinga kodeksam iespējams pārsūdzēt antidopinga jomā pieņemtos lēmumus.

VM norāda, ka patlaban sportistam sodu par antidopinga noteikumu pārkāpumiem piemēro sportista pārstāvētā sporta veida Latvijā atzītā sporta federācija, līdz ar to Latvijas atzīto sporta federāciju disciplinārās komisijas locekļi ir pastāvīgā interešu konfliktā. Grozījumi Sporta likumā risina arī šo jautājumu, izveidojot neatkarīgu Disciplināro antidopinga komisiju, kas izskata antidopinga noteikumu pārkāpumus un nosaka to sekas.

Disciplināro antidopinga komisijas nolikumu apstiprina Ministru kabinets, bet to izveido un tās personālsastāvu apstiprina Latvijas Olimpiskā komiteja, ievērojot Starptautiskajā konvencijā pret dopingu sportā noteiktās prasības. Komisijas sastāvā jāiekļauj vismaz piecas personas, tostarp juristu, ārstniecības personu, sporta darbinieku un sportistu.

Tāpat, ņemot vērā, ka pēc grozījumu spēkā stāšanās Antidopinga komitejai tiks mainīts statuss, nepieciešams noteikt mehānismu, kā tiek izveidota Terapeitiskās lietošanas izņēmumu piešķiršanas komisija. Grozījumi nosaka, ka Terapeitiskās lietošanas izņēmumu piešķiršanas komisiju izveido Latvijas Antidopinga birojs.

Tāpat tiks izveidota Antidopinga jomas pārsūdzības komisija.

Kopumā Antidopinga biroja izveidei 2018.gadā no vispārējiem ieņēmumiem paredzēti 699 943 eiro, tostarp 306 524 eiro paredzēti atlīdzībai, 359 664 eiro - precēm un pakalpojumiem, bet 33 755 eiro - pamatkapitāla izveidošanai. Dopinga kontroļu un komisiju, tostarp Terapeitiskās lietošanas izņēmumu piešķiršanas komisijas un Disciplinārās antidopinga komisijas, darbībai no šiem 699 943 eiro plānoti 226 664 eiro. Latvijas Nacionālās antidopinga padomes darbības nodrošināšanai nav nepieciešams finansējums no valsts budžeta.

Likumā grozīta arī sporta speciālista definīcija, no tās izslēdzot nepieciešamību pēc attiecīgas izglītības diploma vai kvalifikācijas sertifikāta.

Izmantotie resursi:
LETA