Latvijas paukošanas jaunā zvaigzne Prošina: "Ja cīņas laikā sāc domāt, jau esi nokavējis"
Sofija Prošina šī gada pirmajā pusē sasniedza teju vai maksimumu. Viņa uzvarēja Eiropas čempionātā junioriem paukošanā ar špagu, uzvarēja pasaules čempionātā junioriem un tad veica lielisku pierakstu augstākā līmeņa pieaugušo sacensībās, iegūstot bronzas medaļu "Grand Prix" turnīrā Budapeštā. Plašā sarunā ar portālu Sportacentrs.com Latvijas jaunā paukotāja uzsvēra, ka nelidinās mākoņos, bet gan noskaņojas smagam turpmākam darbam, kā arī sīkāk pastāstīja par savu cīņas filozofiju, taktisko izpratni, trenera nozīmi un nākotnes mērķiem.
"Kā īsumā varu raksturot savu noskaņojumu? Sajūtas ir tādas, ka ir sasniegts rezultāts, uz kuru tiecos, taču uz kuru vairs īsti nevajag akcentēt savu uzmanību. Iegūtās medaļas ir nosvinētas, super, tagad jāfokusējas tam, kas gaida nākotnē," teica Sofija Prošina. "Tagad nepieciešams virzīties uz priekšu, atkal smagi strādāt treniņos, jo priekšā jau nākamās sacensības un lieli mērķi."
Viņa jau gada sākumā tika iekļauta LOV sudraba sastāvā, un viņa jau pirms diviem gadiem Eiropas junioru čempionātā bija ieguvusi trešo vietu. Prošina pagājušajā gadā tika iekļauta arī LOK Olimpiskās solidaritātes programmā ar mērķi jau par 2028. gada olimpiskajām spēlēm Losandželosā. Latvija paukošanā olimpiskajās spēlēs nav bijusi pārstāvēta kopš 2000. gada, un Prošina šopavasar kļuva par pirmo sportisti neatkarīgās Latvijas vēsturē, kura kļuva par pasaules čempioni junioriem savā disciplīnā.
Viņa to paveica Brazīlijā notikušajā čempionātā, uzvarot 169 paukotāju konkurencē. Sofija izteicās, ka apzinājās, ka, gatavojoties šīm sacensībām, ieguldīts milzīgs darbs un attiecīgi var tēmēt uz labiem rezultātiem: "Vispirms nepieciešams paveikt darbu treniņos. Ja tas ir izdarīts, tad nākamais solis ir noticēt sev, ka spēj šo darbu pārvērst rezultātā."
Uz Brazīliju viņa devās jau Eiropas junioru čempiones godā, un Eiropas kontinentam šajā sporta veidā ir senas tradīcijas, taču pasaules čempionātā konkurence ir daudz plašāka. Kontekstam - 2024. gada olimpiskajās spēlēs Parīzē medaļu kopvērtējuma pirmās četras vietas ieņēma Japāna, ASV, Dienvidkoreja un Honkonga, tiesa, Francijai un Itālijai bija vairāk medaļu, bet mazāk zelta godalgu.
"Grūti ietērpt vārdos, ar kādu noskaņojumu īsti braucu uz Riodežaneiro," par to, vai PČ zelta medaļa bijusi neliels pārsteigums viņai pašai, teica Prošina. "Zelts bija kā sapnis, uz kura piepildīšanu tiecos. Savukārt konkrēts galvenais mērķis bija pārliecinoši nopaukot, parādīt skaistu tehniku, ko esmu iemācījusies. Ja domāsi tikai par zeltu un tikai to, kā uzvarēt, tad vari ātri pazaudēt fokusu, ko veltīt pašai paukošanai, tad beigās vispār nekas nesanāks. Ja priekšlaicīgi sajutīsi uzvaras garšu, tad pazudīs tehnika un vēlamais rezultāts izpaliks . Vispirms jākoncentrējas uz savu darāmo."
"Bet nenoliegšu, ka par uzvaru Brazīlijā bija milzīgs prieks," turpināja Latvijas jaunā paukotāja. "Līdz ar to man beidzies laiks junioros, tagad pilnībā pāreju uz pieaugušo sacensībām, un šī perioda noslēgumā uzvara junioru čempionātā man bija sapnis, ko es ļoti vēlējos jau no brīža, kad vispār sāku paukot junioru līmenī."
PČ junioriem finālcīņa
"Liels prieks bija arī par Ungārijā iegūto bronzu "Grand Prix" sacensībās, bet tur tās emocijas jau ir citādas," paskaidroja Prošina. "Tas man bija skaidrs apliecinājums, ka pēc iziešanas no junioru sacensībām varu labi cīnīties arī pieaugušo sacensībās, tas bija vēl viens arguments maniem mērķiem par olimpiskajām spēlēm. Pieaugušo sacensības tomēr ir pavisam cita paukošana, man tajā jāmaina gan cīņas stils, gan taktika, daudz jāstrādā. Pieaugušo līmenī visi ir fiziski spēcīgi – atšķirību rada citāds stils un daudz lielāka pieredze pretiniekiem. Augstākajā līmenī startē sportisti vēl līdz 50 gadu vecumam, un viņiem taktiskā izpratne ir izkopta vairāku desmitu gadu garumā. Lai varētu sekmīgi cīnīties, tev daudz jāstrādā pie savas taktiskās domāšanas, daudz jāklausās trenera padomos. Mēdz notikt, ka dažreiz zaudē koncentrēšanos, taču tad ir jāprot saņemt palīdzību no malas un uzklausīt to. Un paukošanā man palīdz ne tikai treneris, kurš ir blakus, bet arī ģimene un draugi, par kuriem zini, ka viņi tevi atbalsta."
Prošina strādā kopā ar treneri Mihailu Jefremenko, kurš ir Rīgas BJSS "Rīdzene" paukošanas treneris, pats savulaik startējis augsta līmeņa sacensībās paukošanā un modernajā pieccīņā, kā arī viņš bija Pāvela Švecova treneris Parīzes olimpiskajās spēlēs modernajā pieccīņā.
"Mums ar Mihailu saskan, jo viņš ir pozitīvi lādēta, atvērta, atraktīva persona, bet man nepatīk daudz runāt," stāstīja Prošina. "Viņam vienkārši man jāparāda, kas jādara, un īsos teikumos jāpaskaidro. Mums tā ir komandas spēle - viņš rāda, kas jāpaveic, un es vienkārši vēlos to izdarīt. Jā, mēs arī daudz runājamies, es viņam daudz vaicāju par personīgo pieredzi, kā viņš pats paukoja, kā gatavojās cīņām un kā noskaņojās utt. Mēs daudz diskutējam par taktisko domāšanu cīņas laikā, ņemam piemēru no Ungārijas, Japānas, Igaunijas, Ukrainas u.c.. Ukrainā paukošanai joprojām ir ļoti augsta prioritāte, labs finansējums un iespējas praktizēt visā pasaulē, savukārt Igaunija pēdējā desmitgadē ir kļuvusi par vienu no pasaules spēcīgākajām valstīm sieviešu špagā. Bet skaidrs, ka kopējā bilde mums jāizveido pašiem sava."
Lai gan paukošanā tu stāvi viens pret vienu ar pretinieku un ar dzelzs ieroci rokā, Prošina uzsvēra, ka tas ir individuālais sporta veids tikai pēc definīcijas - tik un tā ļoti svarīgi ir cilvēki, kas ir apkārt un kas palīdz sagatavoties gan mentāli, gan fiziski. Paukošanā arī pēc katra sekmīga trāpījuma cīņa tiek apturēta un atsākta no jauna, tāpat ir pauzes, ko var izmantot īsai sarunai ar treneri.
"Cīņas taktika ar treneri ir sarunāta jau pirms cīņas, taču skaidrs, ka cīņas gaitā viss var mainīties," paskaidroja Prošina. "Un pieļautās kļūdas vislabāk var redzēt no malas. Ja cīņas pirmajā pusē zaudē, tad loģiski, ka kaut kas ir jāpamaina. Svarīgi ir nekrist panikā un nezaudēt koncentrēšanos tikai tāpēc vien, ka sajūti zaudējuma tuvumu - tādā brīdī jāpaliek mierīgam un jāuzklausa, ko saka treneris, jo tā ir labākā iespēja atspēlēties. Dažreiz ir tā, ka vienkārši jāpaņem un aukstasinīgi jāizdara tas, ko sacīja treneris, pašam nemaz nesvārstoties. Ja darīsi tikai pats savas lietas un uzbruksi tikai tā, kā pats esi iedomājies, tad bieži sanāks nepareizi."
"Tev ir jāpieņem fakts, ka trenerim ir lielāka pieredze un ka viņš no malas redz labāk. Kad stāvi pretim pretiniekam, tu jau neko daudz neredzi. Visus pretinieka manevrus tu redzi no savām “aci pret aci” pozīcijām, nevis no malas ar visu kopbildi, turklāt cīņas laikā šie manevri notiek milisekundēs, tev nav laika tos analizēt vai kaut ko apdomāt. Protams, ir dažas lietas, ko tāpat ievēro. Ja pretinieks visu laiku aizsargā augšu, tad skaidrs, ka būs iespēja iedurt kājās," sacīja Latvijas paukotāja, kura šobrīd FIE pasaules rangā junioriem špagā ieņem pirmo vietu, bet pasaules rangā pieaugušajiem - 31. vietu.
Paukošanā ir trīs galvenās disciplīnas, un špaga ir duramais ierocis, kas ir nedaudz smagāks par pārējiem. Paukošanā ar špagu nav specifisku noteikumu par uzbrukuma prioritāti, attiecīgi vienīgais galvenais noteikums ir trāpīt pretiniekam pirmajam, tādēļ šajā disciplīnā populāri ir arī pretuzbrukumi. Atšķirībā no paukošanas ar floreti un zobenu, šeit skaitās trāpījumi visā ķermenī, ne tikai torsā vai galvā.
"Mans stils atšķiras no vairuma citu paukotāju. Paukošanas stilu nosaka vairāki faktori - augums, kustību amplitūdas iespējas, ātrums," sacīja Prošina. "Parasti esmu vismazākā paukotāja zālē, tādēļ man ir jābūt ātrai. Man ir jāmeklē citi risinājumi, jo vienkāršus uzbrukumus sarežģī tas, ka neesmu tik gara un man trūkst trāpījuma distances. Man vajag spēlēt savu spēli un piespiest pretinieku spēlēt līdz ar mani. Man ir jāparāda, ka esmu viegli ievainojama, ka tur ir brīva zona, kur iedurt, bet es uz to reaģēju ar pretuzbrukumu."
"Paukošana ir kā ātra šaha spēle, kurā visi lēmumi jāpieņem ātrāk, nekā tos var apzināti izanalizēt," teica Sofija. "Papildus tehniskajai meistarībai tajā ļoti svarīga arī izturība - gan fiziski, gan mentāli, lai saglabātu savu taktisko domāšanu attiecīgā līmenī. Bet domāšanai cīņas laikā principā jānotiek zemapziņā, tu nevari cīņas laikā aktīvi domāt, ka tev tagad vajadzētu izdarīt šo vai to. Ja aizdomāsies par to, kas jādara, visticamāk, nekas nesanāks. Treniņā tu domā, sacensībās – izpildi milisekundēs. Līdzīgi kā Formula 1 startā – reakcija uz signālu notiek 0.2 sekundēs. Paukošanā šāda reakcija jāizpilda nepārtraukti. Ja šādā mirklī sāksi domāt, jau būs par vēlu. Ikviens to var salīdzināt ar braukšanu pie auto stūres - ja aizdomāsies par ko citu, tad nepaspēsi noreaģēt, ja kāds uzskries uz ceļa tev priekšā. Tāpat tu nedrīksti domāt, kā tagad pareizi nospiest bremzes - ir jāspiež uzreiz un nedomājot, citādi jau būs par vēlu."
Viņa pastāstīja, ka viņai pašai mīļākais uzbrukuma veids paukošanā ir tā sauktais "flešs" ("fleche"), kas no izklupiena atšķiras ar to, ka kustība uz priekšu tiek iniciēta nevis ar priekšējo, bet ar aizmugurējo kāju.
"Tas ir saistīts ar distanci, kas visu laiku jāievēro un jākontrolē," teica Prošina. "Ja pretinieks atkāpās soli atpakaļ, tad man jāpieiet tuvāk. Dažreiz, ja izdodas noņemt pretinieka špagu nostāk, tad pietiek ar vienu soli vai izklupienu, lai tiktu dūriena distancē. Bet, ja šo kustību uz priekšu jāveic ātri un ar lielāku distanci, tad jāizmanto flešs. Un tas ir mans iemīlotais paņēmiens. Taču tas ir sarežģīts, to vajag ļoti uztrenēt, jo tas prasa lielu darbu uz kājām un spēju ļoti ātri mainīt kustības virzienu. Un par to nedrīkst domāt, tas jāizdara automātiski. Ja pamani, ka tagad ir iespēja un brīva vieta, tad jādara uzreiz. Ja sāksi prātot un analizēt, vai tagad ir laba iespēja un vai varētu sagatavot fleša izrāvienu uz priekšu, tad, visticamāk, īsto sekundes daļu jau būsi palaidis garām."
Precīzi izpildīts flešs EČ junioriem finālā
Intervijas noslēgumā Prošina apstiprināja savus nolūkus Losandželosas olimpisko spēļu virzienā, taču kvalificēšanās nesolās viegla - konkurence ir ļoti plaša, bet olimpisko ceļazīmju špagā nav nemaz tik daudz (34-37 sportisti katrā disciplīnā).
"Lai tiktu uz OS, labi jānopauko 6-8 sacensībās, kas iet lielajā rangā - Pasaules kausā, Eiropas čempionātā, pasaules čempionātā, "Grand Prix" sacensībās. Ja neizdosies tikt uz OS pēc ranga, tad vēl būs iespēja piedalīties vienās kvalifikācijas sacensībās. Bet es palikšu pie tā, ko teicu sākumā par koncentrēšanos uzvarām un rezultātiem - mans galvenais mērķis ir labi un skaisti nopaukot."
Nākamās sacensības Prošinai šonedēļ būs Latvijas čempionātā 9.-10. maijā Mežaparka OC. Pēc tam plānos ir Pasaules kausa posms Parīzē, jūnijā Eiropas čempionāts Itālijā un jūlijā pasaules čempionātā Honkongā. Plaša ģeogrāfija, bet darbs turpinās.
@Rolands_Elins