Facebook
GoogleVihrovs: "Nevaram cerēt uz olimpisko medaļu ik pēc četriem gadiem"
Foto: Gints Ivuškāns, F64
Latvijas vingrotāji Igors Vihrovs (35) un Jevgēņijs Saproņenko (34) savulaik guva panākumus, kad vingrošanas attīstības iespējas Latvijā bija ierobežotas. Tagad apstākļi ir daudz labāki, tomēr rezultāti - daudz sliktāki. Vihrovs sarunā ar laikrakstu "Diena" skaidro, kāpēc lielie panākumi ir apsīkuši.
Pirms 10-15 gadiem situācija bija cita. "Tolaik dzīvē bija citas prioritātes. Tolaik izbraukt no Latvijas bija liela laime, piemēram, aizbraukt uz sacensībām Vācijā, kad pie mums pašiem uz vietas nekā nebija. Savukārt tagad priekšplānā izvirzās izglītība, tā ir prioritāte numur viens," atzīst Vihrovs. "Cenšamies piesaistīt cilvēku masas, no kurām talantīgākos varētu saglabāt vingrošanā. Tas ir ļoti smags darbs, un tā rezultāti būs jūtami tikai ilgtermiņā. Pagaidām rezultāti varbūt nav tik spoži, bet tie ir. Piemēram, pasaules čempionātā bija mūsu vingrotāji [no trijiem mūsējiem augstākais sasniegums - 22. vieta]. Skaidrs, ka gribas medaļas, taču nevajag aizmirst, ka esam maza valsts un nevaram cerēt uz olimpisko medaļu ik pēc četriem gadiem."
Igors Vihrovs brīvajās kustībās izcīnīja zelta medaļu Sidnejas olimpiskajās spēlēs (2000), kā arī divreiz tika pie bronzas pasaules čempionātā (2000, 2001). Jevgēņijs Saproņenko atbalsta lēcienā ieguva sudraba medaļu Atēnu olimpiskajās spēlēs (2004), kā arī divreiz izcīnīja sudrabu pasaules čempionātā (1999, 2001). Šobrīd abi darbojas Latvijas Vingrošanas federācijā: Vihrovs ir valdes loceklis, bet Saproņenko - viceprezidents.
Izmantotie resursi:
Laikraksts "Diena"
