Aicina atbalstīt Jaunatnes, sporta un tūrisma ministrijas izveidi

Mazāka valsts finansējuma, politiķu neieinteresētības, īstermiņa domāšanas un populisma apstākļos valstī trūkst praktisku instrumentu jaunatnes atbalstam, uzskata bērnu un jaunatnes basketbola skolas “Rīga” vadītājs Guntis Šēnhofs.

“Valstī ir pārmērīga birokrātija,” teica Šēnhofs. “Savulaik, vadot privāto Krištopāna basketbola skolu, darba materiāliem un noteikumiem bija nepieciešanas sešas dokumentu mapes, šodien 46. Valsts līdzekļi tiek ieguldīti dārgos projektos, pēc kuru realizācijas sabiedrībai jāturpina par tiem maksāt. Praktiski būtu nepieciešamas vienkāršas un lētas sporta būves. Piemēram, Otrajā Pasaules karā sagrautajā Vācijā, izmantojot Māršala plāna finansējumu, tika izveidots plašs sporta zāļu tīkls. Nesen, viesojoties Ķīnā, redzēju, cik daudz par sportu tiek domāts pirmsskolas izglītības iestādēs. Klātienē apmeklējot sešus bērnudārzus, visos bija mazie futbola vārti, basketbola grozi un cits vienkāršs sporta inventārs.”

Latvijas Sporta izglītibas iestāžu direktoru padomes vadītāja Diāna Zaļupe uzsvēra, ka divu aizvadīto gadu laikā sporta skolas sākušas vairāk cīnīties par savu interešu aizstāvību. Krīzes situācijā, kad divu gadu laikā treneru atalgojums sarucis no 100 līdz 39%, bet no Pasaules bankas un vietējām iestādēm izskan ieteikumi samazināt sporta budžetu, sporta skolu pārstāvjiem izdevies vienoties un aizstāvēt vairākas iniciatīvas.

+Pērnvasar saglabāts finansējums sporta skolām, sākot no 1. janvāra, valsts budžetā iekļauts finansējums treneru algām 60% apmērā no nepieciešamās summas.
+2010. gadā nedaudz pieaudzis audzēkņu skaits sporta skolās. Pēc pērn piedzīvotā krituma no 31 līdz 25 tūkstošiem, šogad sporta gaitas turpina 26 026 bērni un jaunieši.
+Izglītības un zinātnes ministrija slēdz līgumus ar pašvaldībām par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu.
+2011. gadā paredzēts atvērt sporta skolas Ķekavā, Rugājos, Viļakā un Vecumnniekos.

Dalībnieki apstiprināja konferences rezolūciju.

1. Pilnveidot un konsekventi realizēt jaunatnes politiku valstī, par vienu no galvenajām prioritātēm nosakot bērnu un jauniešu sporta attīstību,

2. 2011. gada valsts budžetā saglabāt esošo finansējumu pašvaldību sporta skolu treneru algām un pakāpeniski to atjaunot pirmskrīzes līmenī,

3. palielināt sporta stundu skaitu, izvērtēt un uzlabot to kvalitāti,

4. IZM izstrādāt vienotus finansējuma piešķiršanas kritērijus akreditēto nevalstisko un privāto sporta skolu, valsts un pašvaldību sporta skolu atbalstam, vienlaikus paredzot tam finansējumu 2012. gada valsts budžetā

5. izvērtēt situāciju neolimpisko sporta veidu attīstības un darbības jomā,

6. atjaunot praksi novirzīt dalu finansējuma no akcīzes nodokļa alkoholam, tabakai, nodevām no azartspēlēm, loterijām vai kā alternatīvu paredzēt konkrētu IKP procentu sporta finansēšanai,

7. saglabāt esošās ienākuma nodokļa atlaides sportam, veicinot bērnu un jauniešu sporta skolu un klubu atbalstu,

8. jāizstrādā projekti Eiropas struktūrfondu piesaistei nākamajā Finanšu perspektīvā (2014-2020)

9. nodrošināt stabilu, konkurētspējīgu un prognozējamu finansējumu Latvijas labākajiem sportistiem un sporta spēļu komandām olimpiskajā sagatavošanās ciklā, izstrādāt kritērijus finansējuma sadalei,

10. Veicināt jaunatnes sporta pasākumu un Latvijas sportistu sasniegumu atspoguļošanu sabiedriskā radio un TV programmās,

11. IZM veikt sporta bāzu auditu, izstrādāt ilgtermiņa programmu sporta bāzu attīstībai un celtniecībai valstī, sākt privātās un publiskās partnerības sadarbības modeļa realizāciju sporta projektu īstenošanā,

12. finansiāli atbalstīt sporta internātu – sporta minicentru izveidi reģionos un pašvaldībās,

13. Desmitās Saeimas darbības laikā izveidot jaunatnes lietu, tūrisma un sporta ministriju.

Darbu plānots turpināt pēc 10. Saeimas vēlēšanām, kas notiks 2. oktobrī.