LSFP: Valdība ignorējusi sporta organizāciju viedokli

Pašlaik neviens nevar prognozēt COVID-19 kopējo ietekmi uz sabiedrības veselību un Latvijas ekonomiku, taču ir skaidrs – vitāli svarīgi ir nodrošināt ne vien iedzīvotāju drošības apstākļus, bet arī fizisko aktivitāti kā sabiedrības profilaksi, lai stātos pretī COVID-19 saslimstības riskiem, iespēju robežās atbalstot sporta nozari. Aizvien vairāk pasaules un Latvijas veselības speciālisti izceļ COVID-19 ierobežojumu ietekmes sekas ne vien uz cilvēka fizisko, bet arī mentālo veselību, turklāt mentālas problēmas sākas tieši fiziskas aktivitātes trūkuma dēļ.

Jaunākie grozījumi epidemioloģiskajos drošības pasākumos paredz, ka, sākot ar 17. oktobri sabiedriskās izklaides vietās iekštelpās vienlaicīgi varēs pulcēties 30 cilvēki un lietot alkoholu, bet kopīgi sportot iekštelpās sabiedrībai būs aizliegts. Latvijas sporta federācijas, klubi, treneri ir pauduši neizpratni par šādu lēmumu, kas pieņemts vienpusēji, ignorējot sporta organizāciju viedokli, un vērtē kā nesamērīgu. “Nekādā veidā neapšaubot ierobežojumu nepieciešamību ar mērķi nodrošināt sabiedrības kopīgo veselību, sporta nozare kopš pavasara pandēmijas ir pierādījusi, ka tā spēj pielāgoties jauniem apstākļiem un radoši rast veidus, kā būt fiziski aktīviem, ievērojot drošības pasākumus. LSFP aicina valdību ņemt vērā ikdienas sportošanas nozīmi ikviena cilvēka fiziskās un garīgās veselības nodrošināšanā un izsaka gatavību līdzdarboties turpmāko COVID-19 ierobežojošo nosacījumu izstrādē,” norāda LSFP prezidents Einars Fogelis.

Veselības ministrijas pārstāvji, pamatojot pieņemtos lēmumus, publiskajā telpā ir skaidrojuši, ka “tā ir izšķiršanās – absolūti visu aizliedzam vai ļaujam attīstīties ekonomikai, saglabājam darbavietas un ļaujam cilvēkiem pelnīt” un "tur ir apakšā cilvēki un bizness". Šai sakarā LSFP vēlas uzsvērt, ka arī sports kā nozare veido nozīmīgu daļu no Latvijas tautsaimniecības, arī sporta sabiedrība un aktivitātes ir saistītas ar darba vietu saglabāšanu. Šādi ierobežojumi pakļauj sporta sektoru ekonomiskam kraham. Sporta organizāciju dīkstāves gadījumā valsts ekonomiskais slogs tiek palielināts divkārši – pirmkārt, ar sporta speciālistiem, kurus valstij jāatbalsta sociāli, neesošiem nodokļu ienākumiem un otrkārt, mazkustīgāku sabiedrību, kura ierobežojumu dēļ vairāk slimo un rada papildu slogu veselības sistēmai, mazina ģimeņu ekonomisko produktivitāti. Kustības ievērojami uzlabo imunitāti, samazina saslimstību ar elpceļu slimībām. Cilvēka imūnsistēmas aktivitāte aizsargā organismu pret daudzām citām saslimšanām, kas pandēmijas apstākļos ir būtiski. Sportošana primāri ir svarīga daļa no sabiedrības veselības un ekonomikas, nevis izklaides industrija.

Sporta zinātnes doktore Ieva Zvīgule paudusi, ka jaunākie ierobežojumi būtībā cilvēkiem atņem labsajūtu un dzīvesprieku. “Daudz vairāk būtu jārunā par sabiedrības imunitātes stiprināšanu. Ieguvums būtu ļoti liels. Jau pēc pirmajiem aizliegumiem martā cilvēki sašļuka – vairāk mentāli,” praksē pārliecinājusies speciāliste.

Sporta ārste Laila Ušacka rekomendē: “Ikvienam, kurš sevī atradis motivāciju sportot, saglabāt to arī rudenī ir divtik svarīgi – ejiet pārgājienos, pastaigās, brauciet ar riteni, skrieniet, dariet jebko aktīvu, neraugoties uz laikapstākļiem. Sportošana var palīdzēt mazināt depresijas un nomāktības riskus, kas palielinās līdz ar diennakts tumšās puses pagarināšanos.”

LSFP pauž gatavību ciešāk iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā, pārstāvot sporta federāciju kopīgās intereses. Uz sabiedrības veselību nepieciešams raudzīties ilgtermiņā un rast optimālu risinājumu. Esam aicinājuši valdības pārstāvjus uz kopīgu tikšanos, lai izdiskutētu iespējamos risinājumus situācijas pilnveidošanai.

Informāciju sagatavoja:
Latvijas Sporta federāciju padome