Krejči: ''Pēc Latvijas pilsonības iegūšanas varēšu labāk sagatavoties sacensībām''

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likumu, ar kuru Čehijā dzimusī un augusī Krejči atzīta par Latvijas pilsoni.

Krejči kopš 2019.gada studē Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā (LSPA). Viņa ir Latvijas modernās pieccīņas izlases dalībniece, kura trenējas un startē ar Starptautiskās Modernās pieccīņas federācijas (UIPM) izsniegtu Latvijas sportista starptautisko licenci.

"Esmu ļoti priecīga, ka viss izdevās, jo tagad varēšu mierīgi trenēties un labāk sagatavoties sacensībām. Bez Latvijas pilsonības es nevarētu piedalīties olimpiskajās spēlēs. Tāpat Latvijas pilsonība atvieglos ne tikai treniņus, bet arī sadzīvi - jutīšos labāk šeit, Latvijā," stāstīja Krejči, runājot latviešu valodā.

22 gadus vecā sportiste šobrīd trenējas Latvijā, gatavojoties mēneša beigās Ēģiptē gaidāmajam pasaules čempionātam. Pēc diviem mēnešiem būs Eiropas čempionāts, bet gada beigās - Eiropas U-24 čempionāts, kurā pērn Krejči izcīnīja bronzas medaļu.

"Sezonas galvenais mērķis ir pasaules čempionāts, kas būs mans pirmais čempionāts pieaugušo konkurencē. Savukārt Eiropas U-24 čempionātā ceru arī šogad sasniegt labu rezultātu un ticu, ka tas var izdoties," atzīmēja Krejči.

Nākamajā gadā sāksies kvalifikācija Parīzes olimpiskajām spēlēm, sportistiem krājot punktus atlases rangā.

"Jūtos labāk, ja nerēķinu līdzi un lieki neuztraucos, vienkārši trenējos un startēju sacensībās, par neko nedomājot," par gaidāmo kvalifikāciju olimpiskajām spēlēm stāstīja sportiste.

Viskomfortablāk Krejči jūtās apvienotajā skriešanas un šaušanas disciplīnā. Patlaban viņai ir daudz treniņu jāšanā, jo nepieciešams progress šajā disciplīnā. Paukošanā bāze lielākoties tiek likt Igaunijā, kur ir spēcīgi sparinga partneri, tāpat sportistei bija treniņnometne Lietuvā.

Lai gan jāšana Krječi nav stiprākā disciplīna, sportiste nav iepriecināta par pārmaiņām, kas skars šo sporta veidu. Plānots, ka nākotnē jāšanu aizstās šķēršļu pārvarēšanas disciplīna.

"Man ir ļoti žēl, ka būs šādas pārmaiņas. Tā īsti vairs nebūs pieccīņa. Jāšana bija un ir viena no piecām disciplīnām. Būs nepierasti, bet mēs kā sportisti tur neko nevarēsim iesākt. Lai paliktu pieccīņā, būs jātrenējas jaunajā disciplīnā," stāstīja Krejčī.

Lielu artavu sportistes karjerā devis treneris Mihails Jefremenko, kurš Krejči iepazīstinājis ar Latvijas Modernās pieccīņas federācijas (LMPF) prezidentu Jāni Liepiņu. Pirms tam sportiste Čehijā trenējās pie Mihaila Jefremenko brāļa Andreja.

Tāpat lielu ieguldījumu Krejči karjerā dod ģimenes atbalsts, sportistei LSPA studējot par vecāku finansējumu. Sportistes treniņu darbs līdz šim ticis atbalstīts no LMPF privātajiem līdzekļiem, jo uz valsts finansējumu no federācijas viņa nevarēja pretendēt.

Savulaik Ukrainu pārstāvējušais treneris Jefremenko, kurš Latvijas pilsonību saņēma 2006.gadā, palīdzot Krejči arī sadzīviskos jautājumos, tajā skaitā sekmējis latviešu valodas mācīšanos.

"Latviešu valoda nav viegla valoda, taču man tā ir jau piektā valoda. Zinu, kā mācīties svešvalodas. Saprotot latviešu valodu, jūtos daudz labāk šeit, Latvijā. Valodu mācījos, klausoties "Prāta Vētras" dziesmas. Kad braucām uz treniņiem, ar treneri mašīnā kopā dziedājām "Prāta Vētras" dziesmas," stāstīja Krejči.

Šogad Krejči startējusi divos Pasaules kausa posmos, abos iekļūstot finālā. Aprīlī tika izcīnīta 12.vieta, bet jūnijā nācās samierināties ar 18.pozīciju, jo jāšanas disciplīnā nepaveicās ar izlozēto zirgu.

Izmantotie resursi:
LETA