Latviete uzkāpj astoņtūkstošniekā

Ekspedīcijas dalībnieki, ar mērķi uzkāpt pasaules sestajā augstākajā kalnu virsotnē Čooiju, kāpjot pa klasisko maršrutu no Tibetas puses (Ziemeļrietumu nogāze), no Latvijas uz Nepālu devās jau 9. septembrī. Atis Plakans, sazinoties pa telefonu pēc kāpšanas virsotnē atzina, ka pats kāpiens līdz virsotnei bijis garš un grūts: "Bija vairāki sliekšņi, aiz kuriem pavērās arvien jauni plašumi uz augšu." Pēc Ata teiktā, beidzamais sniega lauks esot bijis "vienkārši milzīgs" un tā šķērsošana prasījusi gandrīz divas stundas. Līdzīgi par kāpienu savulaik stāstīja arī citi Latvijas alpīnisti - Juris Osis, Rolands Laveiķis un Aivars Rutkis, kas Čooiju uzkāpa 1996. gada 2. maijā.

Čooiju atrodas uz Ķīnas un Nepālas robežas Himalaju galvenajā grēdā. Virsotne atrodas aptuveni 20 kilometrus uz rietumiem no Everesta. Pirmoreiz Čooiju virsotni sasniedza austriešu alpīnistu ekspedīcija 1954. gadā. Čooiju virsotni sasnieguši vairāki tūkstoši kalnos kāpēju, to vidū tagad arī kopā septiņi kāpēji no Latvijas (tādējādi Čooiju kļuvusi par to vairāk kā 8000 m augsto virsotni, kuru Latvijas alpīnisti sasnieguši visvairāk reizes). 1996. gada 1. oktobrī starptautiskas ekspedīcijas sastāvā virsotni sasniedza vēl viens Latvijas alpīnists - Ilgvars Pauls. 2006. gada pavasarī, starptautiskas ekspedīcijas sastāvā, Čooiju mēģināja uzkāpt arī Līga Hartmane, taču sasniedzot 7800 m augstumu, drošības apsvērumu dēļ viņa bija spiesta griezties atpakaļ un kāpt lejup virsotni tā arī nesasniedzot.

Visiem šī rudens ekspedīcijas dalībniekiem – Atim Plakanam, Līgai Plakanei un Kasparam Klapkalnam - ir liela alpīnisma pieredze dažādos pasaules kalnos. 2006. gada pavasarī Latvijas Himalaju ekspedīcijas sastāvā viņi centās kāpt uz pasaules 14. augstāko virsotni Šišapangmu (8027 m). 18. maijā, uzsākot kāpienu no 7100 m augstumā esošās 3. nometnes, plkst. 10.45 pēc Nepālas laika Atis Plakans, viens no pieredzējušākiem Latvijas augstkalnu alpīnistiem, kopā ar Vācijas alpīnistiem sasniedza 8008 m augsto Šišapangmas centrālo virsotni, pārējiem, nesasniedzot iepriekšējā kāpienā virsotni, nācās samierināties tikai ar sasniegtiem personīgiem augstuma rekordiem.

Rīgā Atis Plakans, Līga Plakane un Kaspars Klapkalns atgriezīsies 15. oktobrī.

Šoruden aprit 15 gadi kopš pirmās Latvijas Himalaju ekspedīcijas. Teodora Ķirša vadībā 1992. gadā uz Daulagiri virsotni Himalajos devās pirmie Latvijas alpīnisti. Pirmajā ekspedīcijā tika veikta virsotnes apkārtnes izpēte. Pirmais sekmīgais kāpiens astoņtūkstošniekā notika 1993. gadā - Daulagiri uzkāpa Teodors Ķirsis un Imants Zauls.

1995. gada maijā Ķirša vadītā ekspedīcija sasniedza pasaules augstākā kalna Everesta (arī Džomolungma) 8848 metrus augsto virsotni (pēc citiem datiem 8850m). Nākamajos gados latviešu ekspedīcijas sasniedza vēl vairāku astoņtūkstošnieku virsotnes un "iekaroja" visu kontinentu augstākos kalnus.

Kopš 1992. gada latvieši vairākkārt uzkāpuši Denali (Makinlijs) kalnā Ziemeļamerikā, Akonkagvas smailē Dienvidamerikā, Kilimandžāro kalnā Āfrikā, Kostjuško kalnā Austrālijā un Vinsona smailē Antarktīdā. Panākumi gūti lielās un mazās ekspedīcijās, vienatnē vai ārzemju ekspedīciju sastāvā astoņtūkstošniekos kāpis Ilgvars Pauls.

Visos četrpadsmit astoņtūkstošniekos uzkāpis latviešu izcelsmes amerikāņu alpīnists Eds "Ed" Viesturs.

Pirms 1991. gada virkne labāko latviešu alpīnistu nopelnīja "Sniega leopardu" nosaukumu, uzkāpjot bijušās padomju impērijas augstākajās virsotnēs Centrālāzijas kalnu masīvos.

Izmantotie resursi: www.adventurerace.lv

Foto: eSports.lv 8. oktobrī