Raimonds Bergmanis: "Lai uzvarētu, jānotic sev"

"Manas sporta gaitas jau būtībā aizsākās ar vingrošanu, tad bija peldēšana, ar svarcelšanu sāku nodarboties 13 gadu vecumā."

Šāds ceļš lielajā sportā neesot slikts un to Raimonds iesakot arī citiem, sākt ar svarcelšanu pārāk agri neesot jēgas.

Šajā gadā viens no Raimonda Bergmaņa uzdevumiem ir palīdzēt Latvijas TV žurnālistiem komentēt militārās parādes un kopā tādu šogad esot sešas. Tas prasot ieguldīti milzīgu sagatavošanās darbu, lai koncentrēti sniegtu visu informāciju..

Pateicoties tam, pats esot tā pamatīgi iemācījies vēsturi. "Parādes ir īsas un kompaktas un ļoti īsā laikā daudz jāpaspēj pastāstīt, jo himnas laikā, prezidenta uzrunas laikā jau nedrīkst nemaz runāt, ļoti pie visa jāpiedomā. Ja tu gribi būt profesionāls, zinošs un interesants komentētājs, tad tas prasa milzīgu sagatavošanās darbu".

"Pirms diviem gadiem es pieliku punktu spēkavīra karjerai, cerēju, ka pietiks vairāk laika ģimenei, bet visi tie citi darbi aizņem ļoti daudz laika un nekas jau nesanāk. Bet es esmu apņēmies darīt kaut ko arī savas veselības labā, tik strauji pabeidzot sportošanu, tas arī nav labi." Raimonds noteikti sevi nesauc par pašu spēcīgāko karavīru vidū, jo cilvēki jau esot dažādi. Varbūt pats arī varot ko smagāku pacelt, bet citi būs stiprāki kādā citā elementā. "Dažāda specifika jau ir ne tikai karavīriem, bet arī sportistiem, tāpēc jau arī sporta veidi ir tik dažādi."

Salīdzinot karavīru fizisko sagatavotību dažādos gadu desmitos, pēdējā laikā tik lielas atšķirības neesot, bet kā vēsta vēstures liecības, pirmās Latvijas brīvvalsts laikos gan karavīri bijuši fiziski izturīgāki, regulāri notikušas arī valsts sporta spēles.
Raimondam ir prieks arī par mūsu jaunajiem svarcēlājiem, kas esot ļoti perspektīvi un drīzumā varētu uzrādīt labus rezultātus pasaules arēnā. "Svarcelšana mums tomēr bijusi pārstāvēta visās olimpiskajās spēlēs un šī tradīcija varētu tikt turpināta." Uz jautājumu, kas tad ir grūtāks veids – svarcelšana vai spēkavīru sacensības , Raimonds pārliecinoši teica:"Profesionālā svarcelšana, tas ir viennozīmīgi. Kaut arī spēkavīriem ir vairāk dažādu elementu, svarcelšana tomēr prasa daudz lielāku darbu, jo tehnikas slīpēšana ir gan grūta , gan monotona. Spēkavīriem tā programma ir tik dažāda, ka pa starpu pat iznāk atpūsties, būtībā šis seriāls varbūt pat vairāk atbilst olimpiskajam principam." Svarcelšanā atbildība arī esot ļoti liela, jo sacensību nav tik daudz un ja kas neizdodas, tad atkal jāgaida vismaz trīs četri mēneši, arī pašam tā esot bijis.

Daudz piedzīvojumu arī spēkavīru gaitās, kā ,piemēram, Mežaparkā pats startējis ar diviem muskuļu plīsumiem, par ko uzzinājis tikai slimnīcā. "Spēkavīriem jau ir līdzīgi kā savulaik bija Rīgas aizstāvjiem – ja tu notici, tad vari arī gūt uzvaru!" Vēl Bergmanis uzsvēra, ka bieži vien bagāto vecāku bērni nav tie spēcīgākie raksturā, varbūt viņiem talants ir , bet ar to vien nepietiek. "Par to mēs varam pārliecināties arī vēsturē, ja palūkojam slavu guvušus sportistus, lielākā daļa tomēr nav nākusi no turīgām ģimenēm."

Pats lielajā sportā tomēr Raimonds vairs negribot atgriezties, tam veltīti 25 gadi no dzīves, jādod ceļš jaunākiem, kaut arī spēkavīros vēl noteikti varētu startēt. "Ir laiks sportam un ir laiks citām lietām, sports jau ir tikai daļa no dzīves." Viesis gan atzina, ka pēdējā laikā viņam sāk simpatizēt dažādas Austrumu cīņas un it īpaši – attieksme tajās pret pretinieku. Ja izdotos sabalansēt savu laiku, varbūt mēģināt apgūt kādu veidu.

Daudz raidījumā tika runāts par armijas saistību ar lielo sportu, tā ir izplatīta prakse visā pasaulē. Tiesa, ir būtiska atšķirība starp Rietumu valstīm un Austrumu bloku – Rietumos armija atbalsta tikai individuālos sporta veidus, nevis profesionālas sporta spēļu komandas, kur jāiesaista arī leģionāri no citas pasaules. "Es mēģināju atcerēties kādu piemēru, kur pasaulē armija atbalstītu kādu komandas sporta veidu un tā arī neatradu, atbalsta tikai individuālos. Grūti jau spriest, vai tas nāk par labu vai nē. Kamēr nebija šīs vispasaules krīzes, ne par ko jau nedomāja, par to liecina arī KHL līga. Sistēmas nebija – ja ir daudz naudas, var nedomāt par tādām lietām un tāpēc krievi arī daudz naudas investē šādos sporta veidos."

Rietumos, kaut arī armija daudz atbalsta izcilus sportistus, tiem netiek dotas nekādas lielas atlaides tieši militārajā apmācībā un brīvajā laikā apmācības iziet pat tādi talanti kā Andrē Lange, biatlonisti un citi labi zināmi sportisti Vācijā, tāpat darīja arī Alberto Tomba Itālijā utt. "Es zinu vismaz par ASK Bukiem , tāpat par handbolistiem un hokejistiem, ka viņi iziet apmācības kazarmās, par ASK/Rīga basketbola klubu gan es nekā nezinu, nemāku spriest."

Raimonds Bergmanis ar sportu saistīts joprojām – gan savā ikdienas darbā, gan kā līdzjutējs. "Protams, ka es ļoti sekoju līdzi Pekinas olimpiskajām spēlēm, tur komentēja arī viens no maniem draugiem Guntis Peders un tad es vienmēr apjautājos par dažādām lietām un apstākļiem. Redzot šīs nelielās intervijas ar sportistiem, jutu , ka Latvijai šoreiz tiešām bija ļoti vienots kolektīvs, kas palīdzēja arī iegūt tik labas vietas."