Rīgas triatlona uzvarētāja: "Riteņbraukšanā traucēja bedrainās ielas"

"Es mīlu peldēšanu. No ūdens iznācu pirmā un jutos lieliski. Riteņbraukšanā man blakus bija divas ļoti spēcīgas Lielbritānijas meitenes, bet centos palikt ar viņām. Biju nedaudz nogurusi pēc peldēšanas un Sofija bija spēcīgāka, bet noturējos ar viņām," Rīgas sacensību gaitu atceras uzvaru svinējušā Serenji. Riteņbraukšanā vadošajam trio gandrīz visu laiku priekšā brauca britu sportiste Sofija Grīna, tomēr viņai aizbēgt tā arī neizdevās. "Skriešanā centos palikt pozitīva un es uzvarēju. Lieliski."

"Kā man patika sacensības? Peldēšana Rīgā bija ļoti skaista un skriešana arī, bet velo distancē uz ceļa bija daudz bedru. Labprāt nākamgad atgriezīšos," pauda sportiste, kura jau divus gadus pēc kārtas uzvarējusi Eiropas čempionātā akvatlonā elites grupā.

No Latvijas sportistēm svētdien Latvijas komandas līdere Daniela Leitāne pēc švakas peldēšanas finišā bija 20. vietā, uzvarētājai zaudēja četras minūtes un 56 sekundes, kamēr Kristiāna Maskava ieņēma 22. vietu starp 25 finišējušajām atlētēm, zaudējot piecas minūtes un 54 sekundes.

Līdz pat skriešanas distances pēdējam aplim Latvijas sportistu neklātienes cīņā vadībā atradās Maskava, kura pēc sacensībām uzsvēra, ka salīdzinājumā ar pagājušā gada Rīgas triatlonu savu rezultātu uzlabojusi par 12 minūtēm, tāpēc iemesla pārdzīvot nav.

"Vēl tik labi negāja skriešanā, bet man aprīlī bija smaga trauma, mēnesi staigāju uz kruķiem un tāpēc treneris nevēlas likt lielu slodzi," saka sportiste, kura nāk no peldētāju vides un kopumā bija apmierināta ar savu sniegumu 750 metrus garajā peldējumā pa Daugavu, ko noslēdza kā vienpadsmitā. "Sākumā vairākas meitenes aizpeldēja uz sānu. Boja bija 400 metru attālumā un knapi kaut ko redzi tik tālu, tāpēc vairāk skatījos, kas man peld blakus. Pagājušajā gadā Rīgā izpeldēju kā divpadsmitā."

"Riteņbraukšanā vēl nejūtos tik droši pagriezienos. Pērn vienā līkumā nokritu, tāpēc šoreiz braucu ar domu, ka galvenais, lai ir droši. Treneris mani iemācījis, kā atsēdēt grupā. Pirmie divi apļi bija grūti, pēc tam jau aizgāja," saka sportiste, paužot, ka ar triatlonu sāka nodarboties tikai pirms gada un četriem mēnešiem. Kaut Kristiāna ir vien nepilnus trīs mēnešus jaunāka par Danielu, viņa arī nākamgad startēs junioru grupā, kamēr tautiete to vairs nedrīkstēs darīt. "Esmu priecīga par progresu. Danielai šis ir pēdējais gads junioros, man vēl viens ir priekšā, jo viņa dzimusi 2000. gada decembrī, kamēr es 2001. gada februārī. Līdz šim koncentrējāmies uz riteņbraukšanu, kur man ļoti piekliboja tehnika, bet tagad lielāku uzsvaru liksim uz skriešanu. Tāpat joprojām nodarbojos arī ar peldēšanu."

Kamēr Maskava pērn Rīgas triatlona ietvaros notiekošajā Eiropas junioru sprinta kausa posmā piedzīvoja debiju starptautiskajās triatlona sacensībās, Leitāne 2018. gadā dzimtenē izcīnīja sesto vietu, turklāt tikai par sešām sekundēm atpalika no goda pjedestāla. Šoreiz viņa visas cerības zaudēja jau peldēšanā, no Daugavas izskrienot pēdējā grupiņā.

"Peldēšanas sākumā viss bija normāli, bet tad visas sportistes sapeldēja čupā un sāka reāli dauzīt viena otru. Pēc tam man atkal nosita brillītes, bija pilnas acis ar ūdeni un neko neredzēju. Šādās situācijās uzreiz peldu lēnāk. Pati to jūtu. Tad vēl pāris reižu aizrijos un, kad tas notiek, iestājas stress. Cerēju, ka sacensībās peldēšana būs ar hidrotērpiem - ar hidrām es vismaz tik daudz neatpaliktu," saka Leitāne, kurai riteņbraukšanā vajadzēja strādāt vienatnē, tāpēc priekšā esošās konkurentes bēga prom. "It kā redzēju, ka konkurentes nav tālu. Noķēru somieti, bet kad teicu, lai maināmies, viņa atbildēja, ka nevar. Tad nu visu distanci nobraucu viena, bet viņa vienkārši atsēdēja. Tāpēc biju ļoti piekususi. Arī skriešanā centos cik vien varu. Pirmo apli bija grūtāk, otrais bija labāks, bet vismaz apdzinu otru latvieti. Vajadzēja apdzīt arī otru igaunieti, bet viņa bija pārāk tālu riteņbraukšanā un finišā ieskrēju tieši pēc viņas."

"Ja nebūtu tik traka peldēšana, viss būtu kārtībā. Tāda sajūta, ka šis būtu bijis Eiropas čempionāts, jo visi tā kāvās. Pērn biju sestā, tikai sešas sekundes atpaliekot no trešās vietas, tāpēc šogad ir bēdīgāk. Tomēr dalībnieku sastāvs ir spēcīgāks," saka Leitāne.

Pēdējās nozīmīgās sacensības junioru vecumā Danielai būs augusta un septembra mijā Šveices pilsētā Lozannā gaidāmajā pasaules triatlona "Grand Prix". "Tā kā nezināju, ka tikšu starp dalībniecēm Šveicē, augustā jau bija ieplānots ceļojums - Eiropas čempionātā biju 39. vietā un parasti uz "Grand Prix" brauc 35 labākie. Līdz ar to ceļojumā, kas sākotnēji bija plānots kā atpūta, centīšos katru dienu peldēt un skriet, kā arī mēģināsim iznomāt riteni, lai aizvadītu pāris treniņus. Pēc tam vēl Latvijā patrenēšos baseinā, jo galvenais ir labi izpeldēt. Domāju, ka Šveicē būs auksts ūdens, vajadzēs startēt ar hidrām un tas man būs pluss. Tāpat sacensības notiks kalnos un tur riteņbraukšanā esmu diezgan spēcīga," tomēr Leitāne atzīst, ka uz ļoti labu rezultātu necer. "Tur būs tiešām ļoti, ļoti labas meitenes no visas pasaules, tāpēc, ceru, ka vismaz apdzīšu kādu - gribu, lai mani nenoņem, kā arī negribu būt pēdējā un pirmspēdējā."

Leitāne piekrīt, ka šosezon viņai daudzās sacensībās ir sliktāki rezultātu, skaidrojot to ar traumu, kā arī mācībām. "Man bija meniska plīsums. Kādu laiku vispār neskrēju un sāpes pārgāja. Ceru, ka arī nesāpēs, citādāk būtu jātaisa operācija. Tāpat vajadzēja pabeigt skolu un iestāties augstskolā, kas man bija pirmajā vietā. Stāšanās gāja ilgi, jo mērķis bija tikt budžetā. Studēšu Jelgavā un tur, ja varēšu apvienot studijas ar treniņiem, plānoju iet pie Jelgavas peldēšanas treneres. Viņa ir ļoti stingra, bet ceru, ka paņems mani."