Facebook
GoogleLatvijas sporta pirmā lēdija: "Sporta sabiedrība neuzticas sievietēm"
Foto: Kaspars Krafts, F64.
Ulrika Auniņa-Naumova (29) jau gandrīz gadu ir Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta un jaunatnes departamenta direktore. Latvijas sporta pirmā lēdija sarunā ar žurnālu "Sports" atklāj, ka sievietei šādā amatā nav viegli. Sportā viņa nav nonākusi nejauši.
Departamentu viņa vada nepilnu gadu. Šajā laikā mainījusies sporta sabiedrības attieksme pret viņu. "Tā ir mainījusies. Lai gan sporta sabiedrība savās jūtu izpausmēs ir itin ieturēta. Pirmās sarunas bija visai skeptiskas, visi vairāk sēdēja ar sakrustotām rokām un gaidīja, ko tā blondīne tagad te darīs? Pat netika slēpts komentārs - kāpēc jauna, smuka meitene tagad strādās par valsts sekretāra vietnieci?! Bet atvainojiet, ja es būtu veca un nesmuka, tad būtu labāk? Katrā ziņā mūsu sporta sabiedrība sievietēm sevišķi neuzticas," atzīst direktore. "Paskaitiet, cik viņu ir federāciju vadībā? Kādas piecas sešas. Vairāk nebūs."
Sports viņai ir asinīs, arī attiecīga izglītība iegūta. "Vienmēr esmu bijusi fiziski ļoti aktīva. Tas nāk no ģimenes," skaidro funkcionāre. "Mans tēvs Kārlis Bernsons Latvijā bija viens no pirmajiem sporta meistariem autosportā. Viens mans brālis bija motosportists, otrs trenējās biatlonā un slēpošanā. Skolas laikā trenējos vieglatlētikā, spēlēju volejbolu, bet bez startiem nopietnās sacensībās. Pēc tam atklājās, ka īsti nemāku peldēt. Veselu gadu braucu no Carnikavas uz treniņiem, kas Natālijas Draudziņas ģimnāzijā notika sešos no rīta. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā mans sporta veids jau bija peldēšana. Interesēja divas lietas - sports un medicīna. LSPA piedāvāja iespēju tās savienot. Tā nu esmu gan sporta skolotāja, gan fizioterapeite, gan peldēšanas trenere. Cenšos apgūt iespējami vairāk prasmju."
Izmantotie resursi:
Žurnāls "Sports"
+5 [+] [-]
+3 [+] [-]
nez kurš to teica? uzvārdu studijā!
-2 [+] [-]
+1 [+] [-]
19. gadsimta komentārs!
+2 [+] [-]
Viņa vēl sūdzas, ka amatā nav viegli, nu nez, nez, ir sitiem profesiju, kas ir daudz grūtākas, kā sēdēšana krēslā un papīru revidēšana bez jūtama gala iznākuma.
Ok, tos kungus, kas tā izsakās, arī var saprast, viņu gadiem izsēdēto trekno kumosu grib noņemt jaunpienācēja... Bet pēc būtības - daudzi alkatīgi, savtīgi un pofig uz sportu, tik par savu sēžamvietu domāt.