Jaunajā Sporta likumā koncentrējas uz bērniem un jauniešiem, kā arī precizē pašvaldību kompetenci

Iepriekšējais Sporta likums tika veidots pirms 23 gadiem. Tagad IZM nodevusi sabiedriskajai apspriešanai jaunā Sporta likuma projektu.

Kā norāda ministrijā, jaunais likumprojekts koncentrējas uz bērniem un jauniešiem, nodrošinot tiem plašākas iespējas sportot.

Bērnu un jauniešu aktīva līdzdalība sportiskajās aktivitātēs ir "nozīmīgs solis" ceļā uz valdības apņemšanos panākt veselīgi nodzīvoto mūža dzīves gadu pieaugumu Latvijas sabiedrībā, uzskata izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde (JV).

"Mums ir svarīgi jau pirmajos izglītības gados gan formālajā, gan neformālajā izglītībā veidot bērnos un jauniešos veselīga un aktīva dzīves veida ieradumus," viņa sacīja.

Pirmo reizi nozares likumā pieminēts vienots sporta reģistrs. Tas ļaus pārskatīt un atbalstīt sportojošo sabiedrības daļu, kā arī sekot līdzi sportistu un sporta darbinieku sasniegumiem, rezultātiem un sertifikācijas datiem efektīvai valsts finansējuma piešķiršanai, norāda ministrijā.

Jaunā Sporta likuma redakcija precizē sporta organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju kompetenci. Likumā noteikti pamatuzdevumi sporta attīstībā iesaistītajām institūcijām un kompetenču sadalījums augstas klases sporta attīstībā.

Piemēram, pašvaldību izbūvētajai infrastruktūrai būs jābūt pieejamai personām ar invaliditāti un parasportistiem. Pašvaldībām būs jāatbalsta un jāfinansē bērnu un jauniešu izglītošanās sportā, labākos vietējos sportistus, tostarp pasniedzot naudas balvas, jānodrošina treniņu iespējas sporta veterāniem, jāorganizē un jāatbalsta sportistu dalība sacensības. Pašvaldībām arī noteikts pienākums līdzfinansēt visu pašvaldībā esošo sporta skolu, kas atbilst kvalitātes kritērijiem, audzēkņus.

Precizēta un papildināta arī izglītības iestāžu loma sporta veicināšanā, tostarp noteikts, ka augstākās izglītības iestādes atbalsta sportu, kā arī veicina augstākās izglītības ieguves iespējas sportistiem tā dēvētās duālās karjeras ietvarā.

Likuma projektā tāpat pilnveidotas sportista tiesības ne tikai piedalīties sporta treniņos un sacensībās, bet arī atteikties no tām, ja tās rada draudus sportista dzīvībai, veselībai vai drošībai vai ir konstatēti sporta federāciju noteikumu, antidopinga konvenciju, ētikas un godīgas spēles principu pārkāpumi. Normatīvajā aktā ir definētas sportistu tiesības saņemt nepieciešamo informāciju, atbalstu un palīdzību sportista karjeras un izglītošanās laikā.

Projektā no jauna definēti sportista pienākumi uzņemties atbildību par savu darbību, pilnveidot kompetenci, papildināt zināšanas un attīstīt prasmes, sadarboties ar citu profesiju pārstāvjiem, saprotamā veidā sniegt informāciju par savu sporta veidu, treniņiem un sacensībām. Šie noteikumi veicinās sportistu publisko komunikāciju, tostarp ar medijiem, stiprinot sporta reputāciju, pārliecināta IZM.

Tāpat pārskatīts Latvijas Nacionālās sporta padomes statuss un sastāvs, kurā bez Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) un Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) tiks iekļauti arī Latvijas Paralimpiskās komitejas pārstāvji.

Sporta federāciju izpildinstitūciju locekļiem būs nepieciešama ne vien Latvijas pilsonība, bet arī nevainojama reputācija. Viņi nedrīkstēs būt sodīti par tīšu noziegumu, ja sodāmība nav dzēsta.

Arī sporta darbiniekiem likumprojektā tiek pieprasīta nevainojama reputācija un definēts liegums strādāt, ja persona ir sodīta par tīšu noziegumu un sodāmība nav dzēsta, izņemot noziegumus pret tikumību un dzimumneaizskaramību, kad liegums ir spēkā neatkarīgi no sodāmības dzēšanas fakta.

Lai sporta federāciju darbs kļūtu atklātāks, to darbību regulējošie dokumenti, pieņemtie lēmumi un finanšu pārskati būs jāpublicē to tīmekļvietnēs.

Sagatavotajā likumprojektā ir noteikta arī administratīvā atbildība par pārkāpumiem - sporta speciālistu sertifikāciju, sporta treniņu un sacensību organizēšanas kārtības neievērošanu.

Pirmo reizi noteikta arī prasība atmaksāt saņemto valsts finansējumu, atdot saņemto balvu, ja ir konstatēti noteikumu, antidopinga konvenciju un godīgas spēles principu pārkāpumi. Sagatavotajā likumprojektā sportistiem un sporta darbiniekiem definēts pienākums būt aktīviem, informējot par fiksētiem godīgas spēles principu pārkāpumiem ne vēlāk kā 24 stundu laikā. Bezdarbība šādos gadījumos turpmāk tiks traktēta kā pārkāpums.

Jaunajā Sporta likuma projektā ir precizēti un definēti jauni sporta nozares tiesiskajā regulējumā izmantotie termini - sports, sportists, sporta pasākuma organizators, sporta aģents, sporta bāze, sporta darbinieks, sporta federācija, sporta klubs un sporta komanda, iezīmējot katra nozarē iesaistītā atbildības robežas un fiksējot sporta darbiniekiem nepieciešamo izglītību un sertifikāciju. Savukārt pats sports turpmāk likumā tiks iedalīts augstu sasniegumu, bērnu un jauniešu sportā, parasportā, adaptīvajā sportā, speciālajā olimpiādē un tautas, tostarp veterānu sportā.

Noslēdzoties likumprojekta apspriešanai un saskaņošanai, to skatīs Saeimā.

Likuma izstrādes darba grupas sastāvā papildus IZM ekspertiem tika iekļauti pārstāvji no LOK un Latvijas Paralimpiskās komitejas, LSFP, Latvijas Sporta izglītības iestāžu Direktoru padomes, Latvijas Veselības un Fitnesa asosiācijas un Latvijas Tautas sporta asociācijas, RSU Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas, LR Saeimas, Ekonomikas ministrijas, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas.

Izmantotie resursi:
LETA