Burģis brauks uz Londonu

Vēl Cūbrikenas klubā bundeslīgā atlikušas pāris cīņas par tikšanu izslēgšanas mačos. Un tad jau būs maijs, kad liepājnieks vēl reizi mēģinās tikt pie olimpiskās ceļazīmes. Pirmais piegājiens nesen bija Francijas Nantē, kur Matīss (pasaules rangā 365. vieta) apakšgrupā bija kopā ar poli Lucjanu Blaščiku (42. vieta rangā), zviedru Peru Gerelu (93.) un ungāru Danielu Cviklu (147.). Mūsu sportists tika nākamajā kārtā.

„Francijā nospēlēju labi," tagad spriež Burģis. "Tiku ārā no grupas, ko neviens negaidīja, izņemot mani un manu treneri. Pēc tam konkurentiem zaudēju ļoti sīvās cīņās. Dažās pat varēju vinnēt, bet pašās beigās pietrūka veiksmes. Sacīkšu turpinājumā zaudēju sāncenšiem, kuri ir pasaules ranga labāko simtniekā. Treneris teica, ka pēc gada šos pretiniekus es varētu vinnēt bez lielām problēmām. Ticu savam trenerim. Čens, domāju, varētu mani aizvest līdz virsotnei. Ir vēl viena iespēja tikt pie Pekinas ceļazīmes. Maijā Ungārijā notiks pasaules olimpiskā atlase, kur varētu būt no divpadsmit līdz sešpadsmit ceļazīmēm."

Latviešu galda tenisista izredzes Ungārijā?
Ja ņem vērā, ka pirmie ceļazīmes ieguva labākie pasaules rangā, tad pasaules atlasē vairs nebūs daudzu stiprāko spēlētāju. „Ceru, ka man vēl ir izredzes tikt uz olimpisko Pekinu, lai gan tas viegli nebūs. Noteikti zinu, ka Londonas spēlēs 2012. gadā man noteikti vajadzētu būt, un sporta arēnā plīvotu arī Latvijas karogs. Prognozes ir visai optimistiskas. Protams, svarīgi, kādi sāncenši stāsies pretī otrpus galdam."

„Nevaru apgalvot, ka man ļoti nepatiktu spēlēt pret kāda konkrēta stila pārstāvjiem. Taču ir konkrēti galda tenisisti, ar kuriem nav īpaša prieka cīnīties, jo viņiem ir ļoti labas vai nekorektas serves. Sacīkšu laikā ar trenera palīdzību nekādas kardinālas korekcijas nav iespējams veikt. Viss lielais darbs, protams, notiek treniņos. Čens visbiežāk atkārto, ka jācīnās par katru punktu katrā bumbas izspēlē."

Nav iespējams pateikt, kurš vecums ir optimālais galda tenisā, lai sasniegtu labākos rezultātus. Tam piekrīt arī Matīss: „Ir spēlētāji, kuri ļoti ātri gūst izcilus rezultātus, bet vēlāk it kā nodziest. Ir arī tādi, kuri pacietīgi gadu no gada kļūst meistarīgāki un pie lieliem sasniegumiem tiek krietni vēlā vecumā. Optimālākais vecums tomēr, šķiet, ir no 20-25 gadiem. Man tagad ir 18. Droši vien gados divdesmit būšu jau ļoti labs spēlētājs."

Kas nepieciešams, lai tā notiktu?
„Protams, daudz kas atkarīgs no manis paša. Taču nepieciešami labi treniņu apstākļi, savs treneris, laba komanda, kur ir garantēts vajadzīgais spēļu skaits. Noteikti jāuzlabo vieta pasaules rangā. Varbūt pēc četriem gadiem olimpiskajā turnīrā uzreiz tikšu, pateicoties tieši rangam. Un, protams, daudz jāspēlē starptautiskos turnīros."

Ikdienas režīms Matīsam nav no vieglajiem. Tieši tādēļ reizēm gadās iekavēt mācības.

„Šogad pabeigšu desmito klasi. Īpaši tālu skolā neesmu ticis, jo, dzīvojot Vācijā un trenējoties sešas septiņas stundas dienā, nav vienkārši visu apvienot. Agri vai vēlu skolu pabeigšu, un tas nekad nebūs par vēlu. Taču, cenšoties kļūt par izcilu spēlētāju, var nokavēt īsto progresa brīdi. Un to es nevēlos."

Savs laiks noteikti atliks mācībām. Jo Matīsam brīvdienas būs garākas nekā citus gadus. Viņš vairs nav juniors un nav vasaras vidū jāpiedalās Eiropas čempionātā. Ja ar vācu komandu netiks izslēgšanas mačos, Matīss būs brīvs jau maija beigās. Un tad tiks paveikts maksimālais mācībās, kā arī vajadzētu iegūt autovadītāja apliecību. Viņam mērķi ir skaidri:

„Galda tenisā gribu sasniegt augstāko klasi. Ceru nākotnē būt pasaules ranga vismaz labāko piecdesmit spēlētāju vidū. Ja tā notiks, ar šo spēli varēšu arī pelnīt iztikai."

Izmantotie resursi :
sporto.lv