Gada balvu sportā par mūža ieguldījumu saņems velomehāniķis Arkādijs Svece

Svece dzimis 1939. gadā Rēzeknē. Pēc zinību apgūšanas dzimtajā pusē Arkādijs, kuram tehniskās lietas lieliski padevās jau no bērna kājas, sekmīgi absolvēja Rīgas 1. arodskolu un vēlāk arī VEF tehnikumu. Vēl mācoties Bērzgales skolā, lielu iespaidu uz Arkādiju atstājis viņa sporta skolotājs Mārtiņš Deksnis, bet riteņbraukšanā ievirzīja izcilais treka velobraucējs Ojārs Siliņš. Velosportā A.Svece nonāca 18 gadu vecumā, iestājoties VEF riteņbraukšanas sekcijā. Kā vienu no lielākajiem panākumiem riteņbraukšanā Arkādijs uzskata uzvaras divos posmos Zvaigžņu braucienā Zemgales šosejas cīņā, kur tika pārspēts vēlākais pasaules čempions Dzintars Lācis. Jāatzīmē arī viņa augstvērtīgie rezultāti PSRS Bruņoto spēku čempionātos.
1964. gadā viņš aktīvāk pievērsās mehāniķa darbam, kļūstot par VEF komandas velomeistaru. Arkādijs palīdzēja gan sieviešu, gan vīriešu komandām gūt visaugstākā mēroga panākumus PSRS čempionātos. Viņa profesionālo darbu pamanīja un novērtēja, uzticot vadīt PSRS treka riteņbraukšanas izlasi. Debiju Olimpiskajās spēlēs kā mehāniķis A.Svece piedzīvoja Seulas Olimpiskajās spēlēs.
Lieliski veicot darba pienākumus, A.Svece bija Latvijas šosejas un treka riteņbraukšanas mehāniķis turpmākajās piecās Olimpiskajās spēlēs. Arkādijs sekmēja Daiņa Ozola olimpisko bronzas medaļu 1992. gada Barselonas Olimpiskajās spēlēs. Tāpat viņš strādāja pasaules un Eiropas čempionātos, un pielika roku Romāna Vainšteina triumfā 2000. gada pasaules čempionātā, Kaspars Ozera otrajā vietā 1993. gada pasaules čempionātā amatieriem. Par A.Sveci uzņemta dokumentālā filma «Pulksteņmeistars Arkādijs Svece».
Kolēģi slavē Arkādija cilvēcību, sirsnību, pozitīvismu un vienreizējo darba tikumu. Viņš allaž jutis līdzi visiem riteņbraucējiem un neskopojies ar padomu, taču, būdams pedantisks, vienlaikus prasījis sportistiem rūpēties par velosipēdu. Par viņa profesionalitāti liecina pamatdarba vietā VEF piešķirtā augstākā – 6. – atslēdznieka kategorija. Arkādijam allaž uzticēja veikt vissarežģītākos uzdevumus, jo vadība un kolēģi zināja, ka viņš tiks ar tiem galā.
Augstās amata prasmes palīdzēja arī velomehāniķa darbā. Riteņbraucēju aprindās klejoja leģendas par Arkādija noslēpumaino instrumentu kasti, kurā bija viss nepieciešamais, lai atjaunotu vai no jauna izgatavotu velosipēdu rezerves daļas, kuras nebija iespējams iegādāties. Līdzgaitnieki uzsver, ka cilvēku ar augstāku darba tikumu, pašdisciplīnu un punktualitāti kā Arkādijam dzīves laikā nav izdevies sastapt.

Arkādija Sveces CV

Dzimis 1939. gada 9. februārī Rēzeknē
Riteņbraukšanā kopš 1957. gada
Pirmais treneris - Ojārs Siliņš
Pirmais klubs –VEF riteņbraukšanas sekcija
Panākumi sportā – Rīgas čempions un vairākkārtējs godalgoto vietu ieguvējs, Latvijas 1959. gada čempionāta bronzas laureāts grupas braucienā šosejā, trekā - PSRS Bruņoto Spēku čempions grupas braucienā Tulā un bronzas laureāts Ļeņingradā (1959. un 1961. g.), sudraba medaļnieks 1960. gadā 4 km individuālajā iedzīšanas braucienā, četrkārtējs Latvijas čempions garajās distancēs, PSRS trekistu izlases mehāniķis (1986.-1988. g.), Latvijas izlases mehāniķis piecās Olimpiskajās spēlēs un vairākos Eiropas un Pasaules čempionātos.
Izglītība - Rīgas 1. arodskola un VEF tehnikums
Ģimene - precējies, meita un dēls, četri mazbērni
Vaļasprieks – makšķerēšana

Informāciju sagatavoja
Mārtiņš Mālmeisters
LOK preses sekretārs