Layout: current: getContentLayoutLoad (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayoutLoad (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:14, Did:0, useCase: 3

LOK piedāvā risinājumus federāciju un klubu atbalstam

Andrejs Siliņš

Ņemot vērā 2011. gadā ievērojami samazināto finansējumu Latvijas sporta spēļu federāciju atbalstam no valsts budžeta līdzekļiem, kas apdraud jauniešu sporta spēļu izlašu līdzdalību Eiropas un pasaules čempionātos, Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) sadarbībā ar septiņām sporta spēļu federācijām sagatavojusi priekšlikumus papildfinansējuma piesaistīšanas iespējām sporta spēļu federāciju un to klubu atbalstam.

Priekšlikumi situācijas stabilizēšanai un finansējuma atjaunošanai sporta spēlēs vismaz 2010.gada līmenī ir iesniegti izglītības un zinātnes ministram Rolandam Brokam, tikšanā laikā, kurā piedalījās LOK, Latvijas Sporta federāciju padomes, Latvijas Basketbola savienības, Latvijas Handbola federācijas, Latvijas Volejbola federācijas, Latvijas Regbija federācijas un Latvijas Kērlinga asociācijas vadība.

LOK Sporta spēļu komisija un sporta spēļu federācijas ministram piedāvā izvērtēt trīs priekšlikumus labvēlīgas nodokļu vides radīšanai sporta spēlēs ar mērķi palīdzēt Latvijā populāriem un tautā mīlētiem sporta veidiem turpināt iesākto darbu un attīstīties.

Sporta spēļu federācijas un LOK piedāvā atjaunot diskusiju par speciālo budžetu sporta spēļu nacionālo izlašu komandu atbalstam no azartspēļu un izložu nodokļiem un nodevām, līdzīgi kā tas bijis iepriekš, izveidojot Sporta spēļu atbalsta fondu.

Ministra izvērtēšanai piedāvāti arī grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, nosakot samazinātu nodokļa likmi 9 procentu apmērā sportistiem, kuru gada ienākumi nepārsniedz 12 000 latu. Savukārt likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” minētajiem sportistiem obligāto iemaksu likmi paredzot arī 9 procentu apmērā, kuru maksātu sporta klubi kā darba devēji.

Šādi regulējumi dotu iespēju jaunajiem sportistiem turpināt savu profesionālo izaugsmi sporta spēlēs Latvijā un nevis doties uz ārvalstīm, tādā veidā palielinātos sporta spēļu klubu rīcībā esošie finanšu līdzekļi un arī valsts budžeta ieņēmumi, jo pie samazinātās likmes sporta spēļu klubi būtu ieinteresēti segt visus ar sportistu algošanu saistītos nodokļu maksājumus.

LOK uzskata, ka arī Latvijā ir pienācis laiks runāt par nepieciešamību sakārtot tiesisko regulējumu azartspēļu, it īpaši sporta totalizatoru organizēšanai internetā un to reklamēšanai, ņemot vērā 2011.gada 24.martā Eiropas Komisijā pieņemto „Zaļo grāmatu” par interneta azartspēlēm iekšējā tirgū. Ar minēto analīzi tiek atzīts, ka sporta pasākumiem, saistībā ar kuriem tiek rīkotas derības būtu jāsaņem taisnīga peļņas daļa.

Šobrīd Latvijā nav efektīva interneta azartspēļu regulēšanas mehānisma. Tā rezultātā Latvijā ir vērojama nelicencētu totalizatoru darbošanās, bet Latvijas budžetā nenonāk neviens lats, lai gan totalizatori Latvijā tiek organizēti un, spriežot pēc nelegālo reklāmu apmēriem televīzijā un internetā, Latvijas iedzīvotāji labprāt spēlē totalizatorus, jo īpaši sporta prognožu jomā.

Atļaujot sporta spēļu pasākumos un to norises vietās uz sociāli atbildīgas reklāmas principiem balstītu totalizatoru reklamēšanu, varētu piesaistīt papildus līdzekļus un sponsorus sporta spēļu federācijām un to klubiem, līdzīgi kā tas notiek vairumā Eiropas Savienības dalībvalstu.

Iepazīstoties ar sporta spēļu federāciju un LOK vadības sagatavotajiem priekšlikumiem, izglītības un zinātnes ministrs piekrita objektīvai nepieciešamībai meklēt risinājumus un atzinīgi novērtēja sagatavotos priekšlikumus, kas varētu nest kardinālas izmaiņas sporta spēļu finansēšanas kārtībā.

Rolands Broks klātesošajiem sanāksmes dalībniekiem solīja jau maija pirmajās dienās konsultēties par minētajiem priekšlikumiem ar finanšu ministru Andri Vilku un pēc tam virzīt priekšlikumus izskatīšanai Latvijas Nacionālās sporta padomes sēdē.

Jau ziņots, ka sporta spēļu federācijām pieejamais valsts finansējums salīdzinājumā ar 2010.gadu sarucis vēl par 33 procentiem, kaut arī Olimpisko sporta spēļu federāciju rīkotajās jaunatnes sacensībās un citās regulārās aktivitātēs kopumā iesaistīti vairāk nekā 25 000 Latvijas jauniešu. Eiropas un pasaules čempionātiem pieteiktas un gatavojas daudzas jauniešu, junioru un pieaugušo Latvijas izlases gan vīriešiem, gan sievietēm. Šo uzdevumu īstenošanai Izglītības un zinātnes ministrija 2011.gadā kopumā atvēlējusi tikai 702 772 latu.

Pie šādas situācijas federācijas būs spiestas atsaukt lielāko daļu savu sporta veidu valsts izlašu no dalības Eiropas un pasaules čempionātos, kas padara bezjēdzīgus gan valsts ieguldījumus treneru atalgojuma nodrošināšanai, gan ieguldījumus sporta objektu būvniecībā. Starptautisko saistību ignorēšana federācijām draudēs ar finansiālām sankcijām un izkrišanas no starptautiskās aprites uz vairākiem gadiem. Jau šobrīd, līdzekļu trūkuma dēļ, vairākos sporta veidos ir pārtrauktas atsevišķas izlašu programmas, kas savukārt nodara milzīgu kaitējumu jaunatnes motivācijai nodarboties ar attiecīgo sporta veidu.

Informāciju sagatavoja
LOK speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos
Ilze Āķe – Vīksne