Pasaules kausa posmā Kleistos uzvar lietuvietis, Vārnam piektā vieta

Sacensību galvenajā maršrutā ar 160 cm augstiem šķēršļiem, kas deva iespēju krāt punktus PK zonas rezultātu tabulā, FEI “Longines” reitingā un startam 2017. gada Eiropas čempionātā Gēteborgā, piedalījās prasmīgākie 29 sportiskie pāri. No tiem tikai četri pamatdistanci veica bez soda punktiem un sacentās pārlekšanā par uzvaru. Saīsinātajā distancē pirmās trīs vietas ieguva lietuvieši. Veiksmīgākais bija un uzvarēja Zigmants Šarka ar zirgu Aster – 0 s.p./51,70 s. Otro vietu ieguva Daniels Gutkauskis ar zirgu Tom Riddle S – 0/55,44. Trešā vieta Monikai Valuntaitei ar Celic – 4/51,03. Ceturtajā vietā Reins Pills (Igaunija) ar A Brok, piektais – Andis Vārna (Latvija) ar KS Coradina, sestais Urmass Rāgs ar (Igaunija) ar Carlos.
Grand Prix uzvarētājs Zigmants Šarka: “Pasaules kausa Rīgas posmā startēju kopš pirmā gada, kad tas notiek, izņemot trīs gadus, kad strādāju Norvēģijā. Taču nekad neizdevās uzvarēt, tāpēc tagad ir ļoti liels prieks par panākumu. Vienmēr ir labi, ja ir labs zirgs, un to proti parādīt tā prasmes, bet ne vienmēr tas izdodas. Vajag arī veiksmi, un šodien man tā bija. Tādā šķēršļu augstumā – uz 160 cm pat nav jāpieļauj kļūda, pietiek ar mazu neprecizitāti, lai kaut kas neizdotos. Ar šo zirgu strādāju ceturto gadu, sākumā bija ļoti grūti, taču tagad viņš kļuvis par īstu cīnītāju. Bija labi laika apstākļi, laba sacensību organizācija, un visi cilvēki, kas šeit strādā, palīdzēja mums, sportistiem, radīt svētkus.”

Labākais no Latvijas sportistiem “Grand Prix” maršrutā un jaunzirgu maršruta uzvarētājs Andis Vārna: “Ar sacensībām kopumā esmu apmierināts – saņemtas piecas apbalvojumu rozetes, arī zirgu īpašnieki ir apmierināti. No tuvākajām valstīm atbrauca spēcīgākie sportisti, un bija prieks ar viņiem sacensties. Galvenajā maršrutā zirgs KS Coradina startēja labi, tikai varbūt es pats mazliet pakļūdījos viņas vadībā, kā arī nedaudz patraucēja tobrīd salijušais laukuma pamats. Bet tas ir sports, tā notiek. Būtu labi, ja šāda ranga un organizācijas līmeņa sacensības Latvijā notiktu ne tikai reizi gadā...”

Septītais maršruts bija 6/7 gadus veciem jaunzirgiem ar 125/130 cm augstiem šķēršļiem un handikapu. Pamatdistanci bez soda punktiem veica deviņi sportiskie pāri, kuri sacentās pārlekšanā. Uzvaru izcīnīja Latvijas sportists Andis Vārna ar zirgu Conquesta (zirga īpašnieki Madara Blumbaha un Andis Vārna), saīsināto distanci veicot ar 4 soda punktiem 47,06 sekundēs. Otro vietu ieguva Mats Petraitis no Lietuvas ar zigu Bacardi Boy – 4/47,20. Trešā vieta arī Andim Vārnam ar zirgu Florentea – 4/51,80. Turpmākajās godalgotajās vietās: Gunārs Kletenbergs (Igaunija) ar Fisina G, Ģirts Bricis (Latvija) ar zirgu Berlini un Mats Petraitis ar Bavarija.

Astotajā maršrutā ar līdz 135 cm augstiem šķēršļiem divpadsmit sportisti startēja bez soda punktiem un sacentās pārlekšanā. Saīsinātajā distancē vislabāko rezultātu sasniedza un uzvaru guva Latvijas sportists Ģirts Bricis ar zirgu Donau (zirga īpašnieki Ģirts Bricis un Aleksandrs Vasiļjevs) – 0/46,76. Otrajā vietā Vadzims Kresiks no Baltkrievijas ar zirgu Centurion – 0/48,63. Trešo vietu ieguva Monika Paulauskaite no Lietuvas ar zirgu Lordanos AS – 0/49,59. Ļoti augstu panākumu guva Latvijas jaunā sportiste Sabīne Siliņa, ar zirgu Kalgari sasniedzot ceturto rezultātu. Piektajā vietā Mats Petraitis no Lietuvas ar Dorena Z, bet sestā – Marja Martinsone (Igaunija) ar Cappucino.

Astotā maršruta uzvarētājs Ģirts Bricis: “Uzvarēju ar Donau, kas ir pašā savas starptautiskās sporta karjeras sākumā, jo tās viņam ir tikai otrās starptautiskās sacensības. Zirgam ir ļoti labi ciltsraksti, tieši konkūra zirgu līnijā. No Donau tēva, Holandes ērzeļa Emilion, ir arī dzimusi Emilie Jolie, ar kuru 2014. gadā biju ceturtais Grand Prix Rīgas maršrutā. Šobrīd Emilie ir Norvēģijas junioru konkūra izlases sastāvā. Tā kā ceru, ka Donau galvenie panākumi vēl priekšā. Esmu ļoti priecīgs par lietuvieti Zigmantu Šarku, kurš ar zirgu Aster uzvarēja Grand Prix, jo to viņš pirms vairākiem gadiem šo zirgu iegādājās no manis. Visu laiku sekoju līdzi viņu abu karjerai un priecājos par panākumiem.”

Trešajā sacensību dienā kopā tika aizvadīts 91 starts. Sacensībās piedalījās septiņu valstu sportisti – no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas, Polijas un Somijas. Sacensību ārzemju tiesnesis Tonijs Kaumanis (Igaunija) vērtē sacensību norisi: “Šādas sacensības veido kopā vairāki elementi – laukuma grunts stāvoklis, šķēršļu kvalitāte, sekretariāta precizitāte, stjuartu darbs un daudz kas cits. Tā kā man ir jāraksta atskaite par Pasaules kausa Rīgas posmu FEI (Starptautiskajai Jātnieku federācijai), esmu nonācis diezgan lielās grūtībās, jo man nav ko piebilst ailītē “Ko jūs ieteiktu uzlabot sacensību organizēšanā”. Rīgas sacensībās notiekošo vēroju jau vairākus gadus, – cik raiti tiek organizēts darbs un cik saskaņoti darbojas visi dienesti. Īpaši gribētu uzteikt laukuma brigādi, ar kuras darbu ir ļoti apmierināts maršrutu sastādītājs Vladimirs Platovs, jo tādus speciālistus var reti kurā valstī sastapt.”

Latvijas Republikas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs: “Katru gadu ierodos šajās sacīkstēs, un cenšos būt tieši tad, kad notiek gada galvenais pasākums Latvijas jāšanas sportā – Pasaules kausa Rīgas posma Grand Prix izcīņa, un šķēršļi tiek pacelti līdz 160 cm augstumam. Šīs sacīkstes parāda mūsu sportistu augsto sportisko līmeni. Prieks par starptautiskajā arēnā regulāri startējošajiem sportistiem – Ģirtu Brici, Andi Vārnu, Kristapu Neretnieku. Gandarījums ir par to, ka aug Latvijas jātnieku jaunā paaudze un gūst atzīstamus panākumus. Vēlu, lai šis darbs neapsīkst, un tagad, Rio olimpiādes gaidās, es patiesi ceru, ka kādreiz kāds Latvijas sportists ar Latvijā audzētu zirgu piedalīsies olimpiskajās spēlēs. Paldies sacensību organizētājiem un sporta bāzes “Kleisti” apsaimniekotājiem – Latvijas Jātnieku federācijai, kuri kopā spēj sarīkot šāda līmeņa sacensības, par kurām augstu vērtējumu esmu uzklausījis no daudzu valstu pārstāvjiem. Turklāt ļoti būtiski, ka šādas sacensības ļauj parādīt arī mūsu zirgaudzētāju darbu un veicina šīs lauksaimniecības nozares attīstību.”

Informāciju sagatavoja:
LJF Preses dienests