Aleksejevs uzveic poli un iegūst vakanto IBF Eiropas čempiona jostu

32 gadus vecajam bokserim šī bija karjeras otrā josta. 2024. gadā 28. septembrī cīņā par brīvo IBO Eiropas čempiona titulu vidējā svarā Aleksejevs pieveica Misto Abdulaevu no Vācijas ar tehnisko nokautu divos raundos.

Cīņas gaita

Cīņa starp Aleksejevu un Zisku izvērtās par taktisku dueļi. No pirmajām sekundēm Aleksejevs noteica tempu - pārliecinoši strādāja pa korpusu, kombinēja un trāpīja ar sānu sitieniem. Zisks, stingrs un neērts pretinieks, centās izjaukt ritmu ar pastāvīgiem klinčiem, taču viņa spiediens nedeva rezultātu.

Aleksejevs pakāpeniski pārņēma iniciatīvu - strādāja daudzveidīgi, izmantoja augšējos
sitienus, prasmīgi mainīja uzbrukuma līmeņus. Uz brīdi polim izdevās pārņemt centra kontroli, tomēr Aleksejevs atbildēja ar precīzām kombinācijām, atgustot pārsvaru. Viņš trāpīja ar trīssitienu un četrsitienu serijām, dominējot un demonstrējot meistarību.

Astotajā raundā Zisks palielināja spiedienu, taču tika sodīts ar -1 punktu par sitieniem pa pakausi. Noslēguma raundi aizritēja taktiskā cīņā: polis meklēja iespēju nokautēt latvieti, bet Aleksejevs kontrolēja distanci un labi strādāja aizsardzībā ar ķermeni un galvu.

Tiesnešu lēmums bija vienbalsīgs: 100-89, 99-90 un 98-91 Aleksejeva labā.

Boksera komentārs

Pēc cīņas Jevgeņijs Aleksejevs atzīmēja: "Galvā - neticamas sajūtas. Bet, godīgi sakot, vakar es saslimu. Nevienam to neteicu, bet
tagad varu atzīties - jūtos briesmīgi, it kā pāri būtu pārbraucis kravas auto. Tomēr šī sajūta - kļūt par čempionu - ir vienkārši apbrīnojama."

"Jau pirmajā raundā es trāpīju pāris labus sitienus, un viņš saka peldēt. Bet tad sapratu, ka jāpieklust, negribēju atvērties pārāk ātri un tērēt daudz enerģijas. Viņš ir ļoti izturīgs un netīrs bokseris. Es zināju, kas jādara, taču bija grūti, jo jutos slikti. Pats nesaprotu, kā
noturējos, bet tagad esmu te, ar jostu, un esmu laimīgs," prieku neslēpa bokseris.

"Mēs ar treneri daudz strādājām pie labās rokas - bija jāsper solis pa labi, jāizvairās un jāatbild ar labo roku. Tas strādāja. Žēl tikai, ka neizdevās pabeigt cīņu ar priekšlaicīgu uzvaru." sprieda sportists.

Par atmosfēru Aleksejevs teica: "Brīnišķīgi atkal cīnījies mājās Rīgā pēc ilgāka pārtraukuma. Dzirdēju skatītājus, viņi kliedza manu vārdu, un tas deva milzīgu spēku. Šī arēna ir kā mājas – es šeit cīnos jau kopš sešpadsmit gadu vecuma, gandrīz pusi savas dzīves. Sajūtas - fantastiskas."

Informāciju sagatavoja:
Jevgenijs Ravdins