sportsillustrated. com boksa gada balvas
Boksā izcilība ir mērojama ar mirkļiem, un Menijam Pakjao 2008. gadā šādu mirkļu ir bijis ne mazums. Martā notika 36 minūšu ilgais, nežēlīgais karš pret Huanu Manuelu Markesu, cīņa, pēc kuras asiņainais un sasistais Pakjao pacēla rokas uzvarā, bet vēl asiņainākais un sasistākais Markess nodrūmis palika savā stūrī.
Jūnijā notika deviņus raundus ilgstošā spīdzināšana, kurā Pakjao mocīja Deividu Diazu, un kura izbeidzās tikai pēc tam, kad salauztais Diazs nespēja atgūties pēc vētrainā Pakjao uzbrukuma devītajā raundā.
Un, protams, nedrīkst nepieminēt Oskara De La Hojas piekaušanu, kura turpinājās no pirmā līdz beidzamajam gongam, un kura pielika punktu, tā saucamā „boksa simbola” karjerai, pateicoties Pakjao negantajām dūrēm.
Šo un citu iemeslu dēļ SI.com nosauca Meniju Pakjao par 2008. gada bokseri.
Šim titulam tika pieteikti arī citi kandidāti. To starpā, Pols Viljamss, kurš cīnījās trijās dažādās svara kategorijās un kļuva par čempionu divās no tām. Sūrais Antonio Margarito, kurš burtiski laužot Migela Kotto ķermeni, salauza tā garu un līdz ar to pieteica sevi, kā vienu no baismīgākajiem cīnītājiem šajā sporta veidā.
Augstāk minēto bokseru sasniegumi ir uzteicami, bet tie tomēr nav salīdzināmi ar Pakjao, kurš, iespējams, aizvadīja izcilāko gadu sportā, izcilāku, nekā to būtu spējis aizvadīt kāds cits.
Viņa duelis pret Markesu, revanša cīņa pēc četru gadu pārtraukuma, kura bija katras šo gadu dienas gaidību vērta. Šī dažādo stilu pretestība starp karstasinīgo kausli Pakjao un tehniski meistarīgo Markesu, todien Pakjao pielāgošanās prasme pilnībā apmaksājās. Nespēdams piebeigt Markesu ar pārliecinošu nokautu, kurš jau ir kļuvis par Pakjao firmas zīmi, viņš izmocīja uzvaru skatāmā, bet nežēlīgā kaujā, izsitot uzvaru no pirmā vieglā svara čempiona, tādā veidā izcīnot sev kārtējo titulu.
Cits tituls tika izcīnīts cīņā pret 61.2 kg otrā vieglā svara čempionu Deividu Diazu, kuram, atklāti runājot, nebija nemazāko iespēju visas cīņas garumā. Jau no pirmā gonga kļuva skaidrs, ka Pakjao ātrums neatstās nekādu cerību Diazam. Pakjao dzēlīgie kreisie un zibenīgais labais nemitīgi dauzīja Diaza seju, līdz beidzot tas vairs nespēja turpināt. „Tas viss pateicoties viņa ātrumam, tikai un vienīgi ātrumam,” pēc cīņas atzina Diazs, „es varēju skaidri saskatīt viņa sitienus, bet viņi bija par man ātru.”
Un visbeidzot, trešo izsauksmes zīmi Pakjao gadam pielika cīņa par kuras upuri kļuva De La Hoja. Oskars tika apdullināts, kā pilnīgs pastarītis, cenšoties trāpīt vienreiz viņš saņēma piecus sitienus pretī. Lieku reizi pierādījās, ka izmēram nav nozīmes. Pakjao pieņēmās par pieciem ar pusi kilogramiem lai svērtu 66.6 kg un atbilst otrajam pusvidējam svaram. Liekajam svaram vajadzētu padarīt Pakjao lēnāku un dotu iespēju De La Hojam trāpīt spēcīgu sitienu, bet tieši pretēji tas padarīja Meniju vēl ātrāku, bet viņa paša sitieni kļuva vēl spēcīgāki.
Aizvadītajā gadā Pakjao sasniegumi bija milzīgi un viņš sasniedza tos ar īstam čempionam piedienošu stilu un spožumu. Pērkot tītarus maznodrošinātajiem Losandželosā un izdalot naudu saviem faniem dzimtajās Filipīnās, Pakjao ir kļuvis par īstu boksa vēstnieku pasaulē 2008. gadā, bīstams ringā un labestīgs ārpus tā. Un kā izskatās, šis ir tikai sākums. Par to liecina iespējami aizraujošais 2009. gada kalendārs, kurā Pakiao varētu tikties ar citu skatāma boksa demonstrētāju Rikiju Hatonu, pirms galvenās cīņas pret Flojdu Mejvezeru, kurā pilnīgi noteikti beidzot tiks noskaidrots šīs paaudzes boksa karalis.
Iespējams, arī nākošajā gadā mēs varēsim nosaukt Pakjao par gada bokseri, un ja tas notiks, nav šaubu, ka tituls tiks godam nopelnīts.
Gada kulminācijas pasaules boksā.
Gada cīņa; Kotto-Margarito
Kotto uzvaras plāns bija vienkāršs, pakāpeniski kausēt pretinieku ar asiem kreisajiem sitieniem, kuri ar nekļūdīgu precizitāti sasniedz mērķi un nogaidīt mirkli, kad izdarīt izšķirošo sitienu. Visu to Kotto arī laida lietā pret Margarito. Viņš burtiski apbēra Margarito galvu ar kreisās rokas sitieniem, tomēr Margarito turpināja uzbrukt. Kotto izdarīja spēcīgus sitienus tieši Margarito galvā, bet Antonio turpināja uzbrukt. Izskatījās, ka Kotto piekauj daudz vājāku pretinieku, jebkurš cits bokseris šādā situācijā jau būtu nodots ārstu pārziņā, bet Margarito turpināja uzbrukt. Viņš turpināja uzbrukt līdz Kotto spēki izsīka un viņš vairs nespēja turpināt ilgāk. Tas notika vienpadsmitajā raundā, kad Margarito raidīja savus iznīcinošos sitienus uz iepriekš neuzvarēto Kotto, līdz čempions vairs nespēja pretoties.
Gada nokauts; Markess-Kasamajors
Aizvadītajā gadā bija iespēja novērot vairākus spilgtus nokautus- Bridisa Preskota nokauts pār Amiru Hanu, Šeina Moslija pēdējās sekundes nokauts pār Rikardo Majorgu, tie ir tikai daži no daudzajiem gada nokautiem, bet neviens no tiem nav salīdzināms ar žilbinošo Markesa uzvaru pār Hoelu Kasamajoru. Pieredzējušais Kasamajors divpadsmit gadu laikā, 40 aizvadītajās cīņās vēl nekad nebija piedzīvojis zaudējumu pirms noliktā cīņas laika, un Markess neizskatījās pēc cilvēka, kurš varētu lauzt šo tradīciju. Bet spēcīgie sitieni pa ķermeni lika Kasamajoram sevi manīt, un mežonīga spēka labais, 17 sitienu apmaiņā, ķēra Kasamajora žokli, nogāza vieglā svara čempionu uz ringa dēļiem, un pirmo reizi savas karjeras laikā Kasamajors nespēja piecelties kājās.
Gada raunds; Holts-Torress, 1. raunds
Strīdīgā cīņas apturēšana viņu pirmajā tikšanās reizē aktualizēja šo pirmā pusvidēja svara revanša maču, bet neviens nespēja paredzēt revanša cīņas iznākumu. Kendels Holts izskatījās, kā cilvēks-ēsma pēc tā, kad spēkpilnais Torress notrieca viņu uz dēļiem divas reizes jau cīņas pirmajās 60 sekundēs. Bet Holts atbildēja ar negantu spurtu, kuru nobeidza ar perfektu labo taisno, kurš aizgādāja Torresu dziļākajā nokautā. „Tas bija viens no tiem sitieniem, kuru izpildot, jūs jūtat, ka tas ir bijis vienkārši perfekts”, pēc cīņas izteicās Holts, „es nevarētu izsist vēl labāk!”
Gada atklājums; Viktors Ortizs
Ir pavīdējusi, kāda neoficiāla informācija, kurš uzsita zilumu zem acs De La Hojam viņa pēdējās treniņnometnes laikā. To izdarīja Ortizs. Sensacionāls spēka un ātruma mikss, 21 gadu vecais bokseris, kurš 25 cīņās ir guvis 23 uzvaras, reizi cīnījies neizšķirti un reizi piedzīvojis zaudējumu, ir Zelta Puisēna komandas jaunais lepnums. Savās pēdējās septiņās cīņās Ortizs ir guvis uzvaras ar nokautiem, dažās ar smagiem nokautiem. Iedzimts labiķis, Ortizs cīnās kreiļa stājā, ir strauji pacēlies pasaules reitingā pirmajā pusvidējā svara kategorijā un izskatās, kā ļoti nopietns pretendents 2009. gadam.
Gada sarūgtinājums; Hopkinss-Pavliks
Ar Bernardu Hopkinsu bija cauri. Nevarēja pat pieļaut, ka 43 gadus vecais Bernards, kura meistarības līmenis ir manāmi krities pēdējos gados, varētu pieveikt divdesmit sešgadīgu bokseri, kura potenciāls izskatās visai neierobežots. Bet tieši to veterāns arī izdarīja, un paveica to ļoti pārliecinoši. Pierādot to, ka vecums ir tikai un vienīgi cipars, Hopkinss sita vidējā svara favorītu Kelliju Pavliku 12 raundu garumā, demonstrējot ātrumu, kuru, kā daudziem likās, viņš jau ir zaudējis, un spēku, kurš, kā likās viņam nekad nav piedienējis. Beigās, emociju pārņemts, stāvot ringa stūrī, pakāpies uz virvēm un noskatoties uz žurnālistiem, Hopkinss, ar asarām acīs izkliedza, „Esmu noguris pierādīt uz ko esmu spējīgs!”
Gada atgriešanās; Vitālijs Kļičko
Bokseris, filantrops, politiķis- visi šie tituli ir attiecināmi uz Vitāliju Kļičko, bet bokss vienmēr ir bijis viņa asinīs. Tieši tāpēc, pēc četru gadu pārtraukuma, par kura cēloni kļuva pastāvīgās traumas, viņš ir atkal kāpis ringā, un darījis to izcilā veidā, uzvarot Vispasaules Boksa Padomes (WBC) čempionu Samuelu Pīteru, piespiežot „Nigēriešu Murgu” palikt savā stūrī un atteikties no cīņas turpinājuma. Šī uzvara formēja vēsturi, tā kā Vitālijs un viņā jaunākais brālis Vladimirs, kurš ir čempions Starptautiskās Boksa Federācijas un Vispasaules Boksa Organizācijas versijās ir pirmie brāļi, kuri kļuvuši par čempioniem vienlaicīgi.