Anete Šteinberga: "Gribu būt pasaules astoņniekā"

Trīsarpus mēneši – tik ilgi Latvijas līderes strādāja, lai būtu fiziski un taktiski gatavas Pasaules kausa finālturnīram. Oficiālā treniņnometne sākās 6. augustā, bet sviedri mežos, pludmalēs un basketbola zālēs tika lieti visu jūniju un jūliju.

Rezultāts – latvietes spēj skriet un iemest. Sestdien uzrādītā precizitāte – 63% iemesto metienu no spēles pirmajā puslaikā – liecināja, ka sagatavošanās apvienojumā ar pārliecību paver komandai jaunus apvāršņus uzbrukumā. Un ne tikai – Anete uzvarēja absolūto vairākumu divcīņu zem groziem, bet pēc spēles 15 minūtes dalīja autogrāfus un fotografējās ar faniem.

Grieķija bija pēdējā pretiniece pārbaudes spēlēs Rīgā. Pretinieces nemīl skriet, vai Latvija lika viņām to darīt?
Domāju, ka piespiedām grieķietes vairāk strādāt aizsardzībā nekā ierasts. Izmantojām viņu vājos punktus – pretinieces daudzās situācijās nokļuva pret garākām spēlētājām. Mēs droši uzbrukām grozam no tālās distances, īpaši pirmajā puslaikā.

Tas, ka nebaidāmies mest, ir labs rādītājs. Netrāpīti un neiemesti metieni – basketbolā tas ir normāli. Galvenais, pārliecība. Māku “izdzēst” no atmiņas iepriekš netrāpītos metienus (smejas). Man un citām meitenēm jāuzņemas.

Protams, gadās tādi spēles sākumi kā Jānim Timmam piektdien pret Slovēniju – pirmajās trīs ceturtdaļās metienu procents nebija pats augstākais. Neskatoties uz to, līderēm jāuzņemas un jāvelk komanda uzbrukumā. Tā darot, spēle sakārtojas – beigās metieni “aiziet”.

Manuprāt, Ievai Pulverei noteikti patiktu teiciens, ka “kaķiem ir īsa atmiņa”. Vai tā ir laba īpašība, ko izmantot basketbolā?
(Smaida) Protams. Nedomāju, ka spēles situācijas ilgi jāpatur prātā. Katram spēlētājam gribas katru uzbrukumu pabeigt pēc iespējas veiksmīgāk. Domāju, ka mēs tam tiekam pāri. Spēle pret Grieķiju ir galā. Nākamā – Tenerifē pret Kanādu. Redzēsim cita stila komandu – augumā garāku.

Parīzē un Rīgā radusies sajūta, ka komanda uzķer savu vilni uzbrukumā.
Saspēlēšanās prasa laiku. Pirms valstsvienības nometnes mums visām bija gandrīz trīs mēnešus gara pauze – bijām ārpus spēļu ritma. Tagad to atgūstam un progresējam.

Teici par trīs mēnešiem. Ja nemaldos, individuālos treniņus sāki jūnijā – no kura datuma?
Sāku, šķiet, 3. jūnijā pie trenera Ainara Zvirgzdiņa. Man pievienojās (TTT spēka uzbrucēja) Karlīne Pilābere – trenējāmies 4-5 reizes nedēļā. Uzlabojām fizisko sagatavotību un strādājām basketbola zālē.

Kuri bija jūsu laukumi?
RSU sporta kluba zāle, Ogres basketbola skola un Bulduru dārzkopības vidusskola.

Cik lielu darbu no iespējamā komanda paveikusi treniņnometnē – 100 vai 110%?
Grūti novērtēt paveikto skaitļos, taču priecājos, ka kvalitāte uzlabojas no spēles uz spēli. Spānijā vēl nespēlējām tik labi kā Francijā. Sestdien Rīgā jau spēlējām ar prieku un uzvarējām. Ceru, ka pozitīvā līkne turpinās iet uz augšu.

Kas tev būtu labs rezultāts Tenerifē?
Noteikti gribētu būt astoņniekā. Tas ir pirmais mērķis. Ja sasniegsim to, skatīsimies, kas nāks pretī un kādas būs mūsu iespējas.

Vai izveidojies priekšstats par pirmo pretinieci – Ķīnas komandu?
Priekšstats radies no iepriekšējo gadu spēlēm – gara komanda, mazās spēlētājas presē un garās spiež uz groza apakšu.

Tev būs daudz personīgo atbalstītāju Tenerifē?
Kādi padsmit (smaida).