Facebook
GoogleViedoklis: Porziņģa stāsts: vai runāt un kas notiek, ja nerunā?
@JanisCelmins
Aizvadītās pāris nedēļas sporta sabiedrība daudz pieminējusi un runājusi par Latvijas sporta lielāko spīdekli Kristapu Porziņģi. Baumas un runas par viņa savainojumu, spēlēšanu vai tieši pretēji nespēlēšanu izlasē, kuluāros izskanējušas visdažādākās. Pats sev aizvadītā nedēļas beigās uzdevu jautājumu: kad žurnālists drīkst balstīt savas publikācijas uz baumām un runām, ko dzirdējis kontaktējoties ar konkrētajam sporta veidam pietuvinātiem cilvēkiem, bet, kad labāk paklusēt?
Pārrunāju šo visu ar vairākiem kolēģiem, secinot, ka no vienas puses tiesību pavēstīt sporta līdzjutējam, ko esmu dzirdējis, nedrīkstu, jo tās ir tikai un vienīgi baumas, turklāt tādas, kuras izlases vadība publiski noliedz. Lai gan avoti ir uzticami, oficiāli apstiprināt dzirdēto neviens man neuzņemas. Pie sevis domāju – vācu žurnālists taču “ietvītoja” un neviens viņu par to nav nogalinājis… No otras puses - viņa risks arī bija krietni mazāks nekā vietējiem apskatniekiem.
Latvijas Basketbola savienība Porziņģa “spēlēs vai nespēlēs izlasē” jautājumā ieturēja klusēšanas politiku, tikai pēc tam, kad tvīts no Vācijas bija aplidojis Latvijas ziņu virsrakstus, “iznākot no skapja” ar tekstu: ''Nav par ko uztraukties. Kristaps ir teicis, ka spēlēs Pasaules kausā'' (10. augusts). Nu ko, šobrīd jāsecina, ka tā bija atklāta nepatiesība, jo satraukumam pamats bija.
Otrs, kurš varētu viest skaidrību dažādos jautājumos, ir pats Lielais Kristaps. Viņš ar Latvijas medijiem runā pāris reizes gadā pa desmit minūtēm, pārējā laikā no publiskas komunikācijas izvairoties, plati smaidot un plēšot jokus ar medijiem, attiecīgi saglabājot labas attiecības. Lūk, nonākam pie paša galvenā – vai, ja ar mani oficiāli neviens nerunā, bet neoficiāli bilde man ir skaidrāka par skaidru, es tiešām nevaru likt baumas galdā, lai arī basketbola līdzjutējs, kuram Porziņģis dažbrīd ir dieva vietā, uzzinātu, kas un kā īsti tur notika? Par šo domāju joprojām…
Viendien saņēmu zvanu no kāda ilggadēja basketbola līdzjutēja, kurš pa visām varītēm centās man iestāstīt, ka Porziņģis nemaz neesot savainots, viss šis esot iestudēts, lai LBS varētu izpārdot izlases pārbaudes spēles, solot, ka tajās piedalīsies Porziņģis (līdzīgi viedokļi izskan arī sociālajos tīklos). Lai gan es esmu pārliecināts un zinu, ka problēmas ar kāju Latvijas basketbola spīdeklim tiešām bija un ir. Cik nopietnas, tas lai paliek zinošāku cilvēku ziņā. Tāpat viss redzētais un dzirdētais liecina, ka izlasē viņš spēlēt vēlējās kā vēl nekad.
Kas traucēja pašam Porziņģim, viņa padomdevējiem kopā ar LBS sasaukt preses konferenci, lai jau izlases treniņnometnes pašā ievadā izskaidrotu lietas un saliktu visu pa plauktiņiem? Nav jau runa par kaut ko ārkārtīgi apkaunojošu - trauma ir trauma, un ja traumas dēļ ir šaubas par dalību PK, tad ir, tāds nu ir sports, un par to kādam pārmest ir negodīgi. Taču godīgi būtu atzīmēt, ka arī pats Porziņģis (ne tikai LBS) šoreiz līdz galam godīgs pret Latvijas izlases līdzjutējiem nebija.
Lai kā arī latviešu milzim šīs vasaras noslēgumā būtu gribējies vilkt mugurā Latvijas izlases spēļu kreklu (neizplatu baumas, bet gan drošu informāciju, tas tā tiešām bijis), lēmumus viņam jāpieņem sadarbībā ar saviem algas maksātājiem, un tā nav Latvijas izlase. Tie ir “Celtics” krekli un apkakles. Kāda ir LBS loma šajā visā? Maza. Ne Raimonds Vējonis, ne Kaspars Cipruss no "Celtics" neko nevar pieprasīt, līdzīgi kā to nevar darīt praktiski visas Eiropas basketbola federācijas, kurām jādomā, kā izlasēm piesaistīt NBA spēlētājus.
Attiecīgi saprotama minētā klusēšanas politika – LBS cilvēkiem galvenais ir nepateikt kaut ko lieku, lai saglabātu cerības Porziņģi ieraudzīt olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā. Jo stopkrāna noraušana arī nākamvasar būs "Celtics" arsenālā. Tāds ir šis bizness: “Mēs maksāsim, tu dejo, žonglē un met salto!” Vai Porziņģim bija izvēle? Teorētiski jā, varēja ieņemt dumpinieka nostāju, ignorēt Bostonas norādes, uzņemties ievērojamu risku gūt vēl lielāku traumu un tad rēķināties ar sekām. Taču tā ir fantāzija - reālajā dzīvē reizēm ir jāpieņem gudri (lai arī sāpīgi) lēmumi. Tāpat arī LBS vadībai šobrīd jācenšas norīt krupis par to, ka lielākā daļa kritikas par Porziņģa nespēlēšanu šobrīd veļas tieši pār tās galvu.
Par ko citu gan LBS būtu jākaunas un jāsarkst, kas izskatās, ka šobrīd arī notiek. Paaugstināto jutīgumu pret "nevēlamiem jautājumiem" varam novērtēt ne tikai šajā sporta organizācijā. To savulaik uz savas ādas izjuta portāla Sportacentrs.com pārstāvji, kad kāds Latvijas bokseris viņus izlika ārā no atklātā treniņa, šobrīd ar ko līdzīgu saskaras LTV pārstāvji, un šeit gan LBS nav attaisnojuma. Konkrētais LTV jautājums bija pilnīgi atbilstošs situācijai, tā nebija nekāda neķītrība vai cita veida neprofesionalitāte, uz kuras pamata varētu ierobežot medija darbu. Ja izlases treneris un LBS uz jautājumu, kādēļ ir tik mazas iespējas spēlētāju intervijām, nevēlas atbildēt, tās jau ir viņu tiesības un izvēle, taču tā vietā aizvākt pašu jautātāju - nozīmīga kļūda.
Dārgā sporta saime, Latvijas sporta žurnālistikā “nevēlamu jautājumu” ir visnotaļ maz, mūsu kopēji radīto vidi nemaz nevar salīdzināt ar publisko ķidāšanu, kas novērojama sporta lielvalstīs (tajās, kuras it kā uzskatām par piemēriem). Savukārt vāju atbilžu gan mums pietiek.
+10 [+] [-]
Starpcitu, LBS ir atlaidusi savu PR departamentu? Jo tādus sūdus knapi nedēļas laikā jāmāk savārīt. Reāli katrā gadījumā izvēlējās sliktāko iespējamo opciju...
+3 [+] [-]
Pamegini amerika nerunaat, tas ir vajadzigs, tad ir liguma, tas ietekme popularitati un lidz ar to algu, tad nu jadejo ne tikai pec NBA klubi ipasnieka stabules, bey vel pec 3-4 stabulem. Atbrauc uz LV, nu tsm zurnalistam vajaga vairak tos sportistus neka viniem, tirgus mazs, ja zurnalists uzdrosinas pajautat neto,ne tikai nelaidis tas sportis klat, bet ari vel darbu zaudes, tadel ari tada lekshanaas
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
no vienas puses, labi- tiek aizpildīts tukšums pirms pk, ir, par ko visiem izteikties
no otras- visi zinām situāciju mūsmājās, cerību uz pārmaiņām tāpat nav
vienkārši nav citu žurnālistu un arī sporta funkcionāru
ja kāds arī atnāk ar svaigām idejām, tad, gāžot vecos, kā lhf gadījumā nomainot kirovu, pēc īsa brīža viss atgriežas vecajās sliedēs
gribētos to nosaukt par mūsu pīļu dīķa vai sūnu ciema sindromu
taču, tā kā regulāri lasu, piemēram, leišu sporta forumus, mēs neesam unikāli
tāpēc precīzāk būtu runāt par joprojām aktuālo postpadomju sabiedrību ar visām tās grimasēm
+5 [+] [-]
+6 [+] [-]
Kas saistīts ar to LTV žurnālistu tad jāuzdod jautājumi tam kas par to atbild, treneris nenosaka kurš spēlētājs runās ar medijiem un kuri nē, tāpēc tomēr vajag ar galvu domāt kam prasa ja tiešām grib dzirdēt atbildi un nevis izveidot drāmu.
+2 [+] [-]
+4 [+] [-]
[+] [-]
Tieši viņam bija jāatbild uz šo jautājumu ko uzdeva M Timofejevs!
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
-3 [+] [-]
[+] [-]
-3 [+] [-]
[+] [-]
+3 [+] [-]
-2 [+] [-]
[+] [-]
Te ļoti daudz kas bija atkarīgs no Bostonas cilvēkiem, kuri atlidoja. Neliela trauma ir, ir arī risks, ieteica nespēlēt un tas arī viss. Nekādi super meli te nibija, vnk cerība un neziņa. Cita lieta, ka KP varēja paņemt mikrafonu arēnā un pateikt kādus labus vārdus. Varēja pec speles padalīt autogrāfus vai uzsaukt visiem aliņus un vins atkal butu varonis.
+4 [+] [-]
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
Žurnālistam ir jāmāk sadarboties ar treneriem un spēlētājiem, tad varbūt viņam kāds arī izstāstītu visu situāciju, piebilstot ka to nedrīkst izpaust. Bet ja žurnālists to uzrakstītu pressē tad ar viņu neviens vairāk nerunātu.
[+] [-]
Viņš tā drusku parupji - vismaz tekstā, nezinu, kādā intonācijā tas izskanēja - atbildēja, ka viņš uzstāda noteikumus, un tie ir cieši turēt muti.
Varbūt kāds no LBS vispirms varēja parunāt ar Daini par šo lietu.
Un varbūt nav tā, ka toni visā izlasē nosaka Banki - bet arī kāds no sekretāriem vai vadītājiem, jo Daiņa viedoklim un ietekmei uz futbolu ir uzkrāts svars, arī strādājot LFF koridoros.
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+2 [+] [-]
Nedaudz dīvains jautājums. Iesaku painteresēties kādas ir žurnālistu un kādas reportieru funkcijas un pienākumi. Pēc tam pārdomāt ko Tu īsti dari - veido reportāžas par sporta notikumiem vai nodarbojies ar sporta žurnālistiku.
Atbildes ir samērā vienkāršas - reportierim nevajadzētu ziņot par anonīmām baumām (tas ir, ja nevari nosaukt avotu, tad nevari ziņot, citādi, pat ja baumas ir nepatiesas, vari ziņot "Tas un tas apgalvo to un to", jo tas ir fakts).
Žurnālistam ir pienākums ziņot arī par anonīmām baumām, ja žurnālists uzskata, ka tām ir pietiekams pamats, avots ir pietiekami uzticams un sabiedrībai ir būtiski zināt šo informāciju. Protams, žurnālists līdz ar to arī uzņemas atbildību par savu vērtējumu adekvātumu. Tādēļ viņš ir žurnālists, nevis reportieris.
Ja Tu sev Porziņģa notikumu kontekstā uzdod jautājumu "kad labāk paklusēt?", Tu neesi žurnālists, bet reportieris.
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]