PK apskats: Gražuļa un Žagara faktors, tālmetieni un spēles disciplīna

Latvijas basketbola izlase Pasaules kausā aizvadīja astoņas spēles, kurās cieta tikai divus zaudējumus - pret Kanādu un Vāciju, divām turnīra pusfinālistēm, turklāt Vācija vēlāk arī kļuva par pasaules čempioni. Līdz ar to atkārtojās "joks", ka uzvara pār Latviju ceturtdaļfinālā ir īstā atslēga uz čempiontitulu (līdzīgi arī 2017. gada Eiropas čempionātā). Taču Latvijas panākumu saraksts šoreiz ir daudz garāks un tajā netrūkst iespaidīgu vārdu - pēc gaidītās uzvaras turnīra ievadā pret Libānu sekoja uzvaras pār Franciju (FIBA rangā 5. vieta) , Spāniju (1. vieta), Brazīliju (13. vieta), Itāliju (10. vieta) un Lietuvu (8. vieta).

Latvijas izlase bija septītā rezultatīvākā komanda turnīrā ar vidēji spēlē iemestiem 89.3 punktiem, kamēr ielaisti tika 79.5 punkti. Protams, šo statistiku uzspodrināja graujošās uzvaras pār Libānu un Lietuvu, taču +20 tika iegūts arī pret Brazīliju izšķirošajā cīņā par ceturtdaļfinālu. Nevar arī apgalvot, ka Latvijas izlase tikai gāja un meta, jo svarīgākās uzvaras tika gūtas arī ar lielisku sniegumu aizsardzībā.

Statistikā atspoguļojas turnīra gaitā piesauktās problēmas cīņā par atlēkušajām bumbām - Latvija šajā ziņā bija tikai 29. vietā finālturnīrā, tāpat necik iespaidīga nebija soda metienu precizāte (18. vieta turnīrā), turklāt pie soda metieniem Latvija tika ļoti maz. Latvija vidēji spēlē izmeta tikai 12.8 soda metienus, kas bija otrs sliktākais rādītājs turnīrā, pārspējot tikai Venecuēlu. Tas savukārt noveda pie tāda neliela kurioza, ka starp 73 FIBA oficiālajā statistikā iekļautajiem PK turnīra dalībniekiem soda metienos nebija neviena no Latvijas izlases, jo nevienam nebija vismaz trīs izmesti sodiņi vidēji spēlē (Žagara 2.8).

Taču acīmredzami arī novērojamas Latvijas izlases stiprās puses. Par to, ka Latvija ir starp līderēm tālmetienu precizitātē, droši vien neviens nebrīnās. Precīzāk meta tikai Lietuva, kas par spīti drausmām turnīra pēdējā spēlē tieši pret Latviju, tāpat pabeidza Pasaules kausu kā precīzākā tālmetienu izpildītāja. Kvantitātes ziņā gan Latvijai neviens nestāvēja tuvu - kopā iemesti 110 trejači. Astoņu spēļu laikā kopš 1994. gada tikai trīs izlases pratušas iemest virs 100 tālmetieniem (vēl arī ASV 1994. gadā un Kanāda šogad (102)).

Latvija bija otra labākā izlase turnīrā arī pieļauto kļūdu ziņā. Par spīti tam, ka Riharda Lomaža un Jāņa Strēlnieka nespēlēšana traumu dēļ radīja bažas par ārējās līnijas stabilitāti, Latvijas izlase Pasaules kausā pieļāva tikai 9.8 kļūdas vidēji spēlē, un mazāk bija tikai Grieķijai. Piespēļu disciplīna un pareizo lēmumu pieņemšana vairākās saspringtās spēlēs nesa rezultātus, kā arī palīdzēja sekmīgi nospēlēt galotnēs pret Franciju, Spāniju un Itāliju, kā arī tikt pie iespējas ar pēdējo metienu izraut uzvaru ceturtdaļfinālā pret Vāciju.

Komandu statistika Pasaules kausā

Mazais pieļauto kļūdu skaits īpaši izceļams, ņemot vērā, ka Latvija reizē bija starp labākajām rezultatīvo piespēļu izdalītājām, šajā rādītājā ieņemot trešo vietu turnīrā tikai aiz Spānijas un Somijas. Jāatgādina, ka ar lielu rezultatīvo piespēļu skaitu un sabalansētu sadalījumu gūtajos punktos Latvijas izlase izcēlās arī pārbaudes spēļu ciklā, un līdzīga tendence bija novērojama arī Džakartā un Manilā.

Atsevišķos mačos gan "uzradās" kāds tās dienas punktu līderis, un ļoti rezultatīvi mači bija gan Gražuļa, gan Žagara, gan Šmita, gan Bertānu brāļu izpildījumā. Taču turnīra beigās statistika pilnībā atbalsta argumentu, ka Latvijas izlase šoreiz bija bīstama nevis viena atsevišķa spēlētāja dēļ, bet gan kopējā pienesuma dēļ. Latvijas izlasē bija pieci (!) spēlētāji, kuri turnīru pabeidza ar vismaz 12.0 vidēji spēlē gūtiem punktiem.

Balanss uzbrukumā nozīmē, ka starp turnīra rezultatīvākajiem spēlētājiem mūsu izlases pārstāvjus nevar meklēt - Gražulis ar 14.4 punktiem ir ārpus "Top30". Tāpat neviena latvieša nav arī "Top30" atlēkušo bumbu kategorijā, toties rezultatīvo piespēļu ziņā Žagars, kurš mačā pret Lietuvu uzstādīja PK rekordu, kopsummā ir piektajā vietā, turklāt labāko sešiniekā viņš ir vienīgais no ceturtdaļfināla dalībniekiem.

Gražulis bija labākais Latvijas izlasē ne tikai gūto punktu ziņā, bet arī metienu precizitātē (gan divpunktu metienos, gan tālmetienos), kā arī tādos "melnā darba" rādītājos kā bloķētie metieni un pārtvertās bumbas (15. vieta turnīrā). Tas viss noveda arī pie labākā efektivitātes koeficienta izlasē, kas reizē bija arī 24. labākais turnīrā. Jāatzīmē, ka pārtverto bumbu sadaļā Gražulim tieši blakus bija Rodions Kurucs, kurš savukārt izcēlās kā labākais cīņā par atlēkušajām bumbām Latvijas izlasē, kā arī veica 3.1 rezultatīvu piespēli mačā

Pasaules kausa rezultatīvākā spēlētāja godu ieguva Luka Dončičs, kurš vidēji spēlē iemeta 27 punktus. Lai gan nebūtu bijuši iebildumi FIBA simboliskajā izlasē Žagaru ieraudzīt pirmajā pieciniekā, nevis otrajā, Dončiča iebalsošana pirmajā pieciniekā tomēr loģiska - turnīra lielākā individuālā zvaigzne iemeta visvairāk punktu, sev raksturīgi savāca lielisku statistiku un aizveda izlasi līdz ceturtdaļfinālam, kas Slovēnijai par nekādu izgāšanos nav nosaucams.

Individuālā statistika Pasaules kausā

Latvijas izlases spēlētāju statistika Pasaules kausā