NBA bez Peitona?

Vai tiešām tās būs beigas?

Peitons, viena no NBA visu laiku izcilībām, šobrīd ir bez līguma kabatā un ir neierobežots brīvais aģents, jebkura komanda viņam var piedāvāt kontraktu. Par karjeras beigām amerikānis paziņojis nav, bet viss uz to pagaidām iet. Gerijam Peitonam šobrīd ir 38 gadi, savā karjerā viņš ir sasniedzis gandrīz visu - NBA čempiontituls, Olimpiskā zelta medaļa, setiņkārtējs ''ALL-STAR'' spēles dalībnieks, kā arī 1996. gada NBA gada aizsardzības spēlētājs un citas balvas. Vienīgais, ko pats Peitons uzskata, ka nav sasniedzis, ir MVP balva, ko pasniedz līgas vērtīgākajam spēlētājam, kaut arī vairākus gadus tieši leģendārais Peitons palika otrais cīņā par šo trofeju. Pagaidām spēlētājs vienkārši atpūšas no ierastās NBA dzīves, atrodoties Lasvegasā, Losandželosā un savā pilsētā, kurā uzaudzis- Ouklendā. Vai tas būtu iespējams, ka viens no visu laiku lielākajiem runātājiem (''trash talker'') līgā vienkārši aizietu prom no basketbola klusumā? Varbūt vienkārši pēc visa tā, ko Peitons runājis visā savā karjeras laikā, viņš ir piekusis? Visu laiku NBA statistikā saspēles vadītājs ir divdesmit pirmais punktos, sestais rezultatīvajās piespēlēs un trešais pārtvertajās bumbās, un tieši Peitons ir astotais spēlētājs NBA pēc kopumā aizvadītajām spēlēm turnīra vēsturē.

„Vairāk vai mazāk pagaidām viss ir skaidrs,” par aiziešanu izsakās Peitons. „Es izbaudu laiku, atpūšos. Pirms jaunā gada izlemšu par aiziešanu no basketbola. Pagaidām vienkārši izbaudu laiku, ko beidzot varu pavadīt kopā ar saviem bērniem un ģimeni. Es to darīju septiņpadsmit gadus, katru dienu no rītiem agri cēlos, tad vel treniņi un visa tā nepārtrauktā ceļošana... Strīdi ar treneriem...”

Kurš treneris spēs savaldīt GP?

Iesākot stāstu par Peitona gaitām NBA, tieši treneru tēma iesāk atskatu uz aizvadītājiem gadiem. „ Ja man vajadzētu viņus visus sarindot, Džordžs (Karls) nāk pirmais, tad Fils (Džeksons) un Doks (Riverss),” stāsta GP (Gerijs Peitons).

Peitona topā nav redzams Peta Reilija vārds, tieši treneris, kas aizveda Peitonu kopā ar Maiami komandu līdz balvai, ko Gerijs savā karjerā gaidīja visilgāk, tas viņam neizdevās ne ar Sietlu, ne ar Losandželosu, kaut tituls bija rokas stiepiena attālumā. „ Ok, bet tas jau uzreiz neko vēl nenozīmē. Viņš nav mans mīļākais treneris. Attiecībās ar Petu notikušas daudzas lietas, kuram šobrīd iet cauri nevēlos. Pāri visam es vērtēju tieši cilvēciskās attiecības, tās vislabākās bija ar Karlu (Džordžu) un Doku (Riversu).

Cilvēki, kuri atceras Peitona sezonu „Lakers” komandā, būtu nedaudz šokēti, ka viens no Garija treneru topā ir Fila Džeksona vārds. Peitons bija nepateicīga figūra, lai viņu iespēlētu trijstūra uzbrukumā, kas bija Džeksona trumpis vel buļļu laikos un vairākās izšķirīgajās sezonas spēlēs, to beigas Peitons sagaidīja uz soliņa, kamēr priekšroka tika dota Derekam Fišeram.

„Mēs nestrīdējāmies,” stāsta spēlētājs. „Fils nekad neielaidās strīdos, kas beigtos ar kliegšanu. Viņš pats nolēma mani nelaist laukumā, tā bija viņa izvēlē, tas nebija personīgu iemeslu dēļ, tas bija dēļ tā, ko viņš redzēja vai dzirdēja. Runājot par attiecībām, viņš mani respektēja kā pieredzējušu spēlētāju, kaut vai tikai tāpēc, ka es biju līgas veterāns.”

Peitons lielāku cieņas devu saņēma tieši no treneriem, nevis faniem vai spēlētājiem. Džordžs Karls jums teiktu, ka tieši viņam [Peitonam] vajadzētu iegūt MVP balvu kādā no deviņdesmito gadu sezonām. Tieši pēc Sietlas „SuperSonics” 60 uzvaru skrējiena un laikos, kad Peitons bija vadošais līgas arējas līnijas aizsardzības spēlētājs un kad viņu dēvēja par ”The Glove” (ang. Cimds). (Iesauku saspēles vadītājs ieguva jau pēc pirmā gada NBA, kad viņš vienkārši neatkāpās no sava pretspēlētāja, burtiski piekļāvās viņam kā cimds.) Gandrīz katrā spēlē guva 20 punktus, taču tik un tā nebija pietiekami novērtēts…

Spēle ir mainījusies!

Ienākot NBA, Peitons nebija tik ievērojama figūra, kādi tagad bijuši Lebrons Džeimss, Karmelo Antonijs vai piemēram, Kriss Pols , kuri jau pirmajās sezonās spēlējuši nozīmīgu lomu savos klubos. Peitons ir pārliecināts, ka atradīsies kāds līdzīgs kā viņš, kurš no apakšas uzleks augšā.

„Un jūs ziniet kāpēc? ,” viņš jautā , lai pats sniegtu garu atbildi. „Es domāju, ka mēs vairs nespēlējam to basketbolu, kāds tas bija, kad mēs uzsākam. Līgā ir daudz jaunu puišu. Basketbols ir kļuvis tikai uz uzbrukumu tendēts. Viņi nespēlē abos galos. Viņi nespēlē aizsardzībā. Kad es spēlēju, es spēlēju abos laukuma galos, spēlēju uzbrukumā, cīnījos aizsardzībā un piespēlēju bumbu. Tas nebija tā, ka es darīju tikai vienu lietu laukumā, gūstot 25 punktus, atdodot trīs piespēles un atzīmējoties ar vienu pārtvertu bumbu. Es sedzu pretinieku labāko spēlētāju, es guvu 25 punktus spēle, atdevu astoņas piespēles un trīs vai četras reizes pārtvēru bumbu!” „Un līdz šim es neesmu redzējis tādu spēlētāju. Brūss Bovens (SanAntonio Spurs uzbrucējs) ir spējīgs aizsardzībā, bet viņš nav un nebūs uzbruka spēks. ”

Neliels pārsteigums, ka Peitons pieminēja Bovenu, neviens cits sevi nesalīdzinātu ar kādu. Vai jums kāds ir atgādinājis Peitonu, vērojot spēli līdz šai diena? Nē. Neviens nav bijis pat tuvu tam.

Labi ir visi veidi, kā uzvarēt!

Kas padarīja Geriju tik īpašu, bija viņa ceļš, kā viņš tiecās sasniegt savus mērķus. Viņš nespēja pārsteigt nevienu ar savu atlētismu. Viņš bija spēcīgāks, nekā cilvēki varētu domāt, bet viņš nebija tas, no kura sagaidīt efektīgus „slam dunk” vai izcīnītas atlekušās bumbas. Peitons savus pretspēlētājus sagrāva mentāli, jo viņš izcili lasīja un saprata spēli.

Ja jūs gribat redzēt cilvēku, kurš atdodas savam darbam pilnībā, jums vajadzētu redzēt, kā Peitons pārmācīja Kobi viņa agrīnajos gados. Peitons viņu burtiski izģērba laukumā, Kobe bija bezspēcīgs. Kopš tā laika Kobe kļuvis par līgas labāko spēlētāju, bet tā bija viena no viņa mācībām par spēli, kad tev pretī stājas Peitons. Viņa stratēģija bija vienkārša – „ielu spēle” (ang. Get street on him). Viņš vēlējās pāradīt daļu no Ouklendas ielu dzīves.

Peitons varētu runāt visu spēli. Viņš varētu būt visu laiku NBA labākais „trash talker”, jo viņš ne tikai runāja, bet arī spēlēja un darīja to lieliski. Viņš uz laukuma ne no viena neatkāpās, pretī varēja nākt jebkurš, pat Džordans, Gerijam vienmēr bija ko pateikt.

Vai izcilākais „Supersonics”?

Gerijs Peitons savus labākos gadus pavadīja Sietlā, spēlējot „Supersonics” komandā. Viņš ir Sietlas leģenda. Kad pirms kāda laika jaunais vienības īpašnieks atzina, ka Sietla nav basketbola pilsēta, protams, Peitonam bija, ko teikt.

„Tur lieliski fani. Patiešām lieliski. Ja tu spēlē komandā, kas atrodas tajā apvidū, tu to zini. Tā ir amerikāņu futbola pilsēta, beisbola pilsēta un basketbola pilsēta. Tā ir pilsēta, kura mūžīgi aug un attīstās. Ja tu esi ģimenes cilvēks, tu gribētu, lai tavi bērni uzaug tieši tur. Es domāju, ka tas būtu nepiedodami un drausmīgi, ja tie cilvēki zaudēs savu basketbola komandu,” izsakās ilggadējais „Supersonics” saspēles vadītājs.

Savas karjeras laikā Peitons paspējis uzspēlēt „Bucks”, „Lakers”, „Celtics” un „Heat” komandās. Bet viņa mīļāka komanda bija un paliek Sietlas 95-96. gada modelis. Metot „alley-op” piespēles citai Sietlas leģendai Šonam Kempam. Tā bija komanda, kura spēlēja NBA finālos.

Komanda, kas apturēja viņus, bija neviena cita kā 72 uzvaru sezonā skrējiena īpašniece ar Maiklu Džordanu priekšgalā – Čikāgas „Bulls”. Finālsērija iesākās ar aukstu dušu Peitona komandai, 0:3 sērijā. Sērija tika zaudēta, un kopš tā laika Sietla vairs nav tikusi tuvu tam līmenim, kādu viņa sasniedza, kad ierindā bija Peitons.

Gerijs Peitons dzimis 1968. gada 23. jūlijā ASV, Ouklendā. Viņu 1990. gada NBA draftā Sietlas „Supersonics” izvēlējas ar kopēju otro numuru. Savā 17 gadus ilgajā NBA karjerā aizvadījis 1335 spēles, vidēji spēlē gūstot 16.5 punktus un atdodot 6,7 piepēles.

Izmantotie resursi:
www.espn.com