Fils Džeksons: "NBA ir nepieciešamas 30 sekundes uzbrukumā"

Fils Džeksons, kurš Losandželosas “Lakers” trenera krēslu atstāja 2011. gadā, tika minēts kā viens no galvenajiem kanditātiem uz vakanto “Lakers” trenera amatu šās sezonas sākumā, kā arī jau labu laiku izskan runas, ka Džeksonu pie “Nets” vadības stūres vēlētos redzēt Mihails Prohorovs (tiesa, kurš gan negribētu?). Daudzi tieši Džeksonu uzskata par visu laiku labāko basketbola treneri, tiesa, intervijā „Sports Illustrated” Džeksons vēlreiz apstiprina, ka negatavojas atgriezties trenera krēslā. Viņš arī atklāj savu viedokli par zonas aizsardzību NBA un nepieciešamību ieviest 30 sekunžu ilgu uzbrukumu, kā arī skaidro Dvaita Hovarda neiekļaušanos „Lakers” komandā. Jāpiezīmē, ka intervija notikusi pirms saņemtas ziņas par „Lakers” ilggadējā īpašnieka Džerija Basa aiziešanu mūžībā.

“Sports Illustrated“ intervijas fragmenti

“Sports Illustrated”:Vai, skatoties NBA spēles, jūs veicat piezīmes, tā sakot, ja nu nākotnē rodas darba piedāvājumi?
Fils Džeksons: Dažreiz es to daru. Ir cilvēki, kas man jautā, vai apskatīšos viņu komandas spēli, pateikšu ko noderīgu. Šobrīd šādi palīdzu apmērām četrām, piecām komandām un “Lakers”. (Džeksons atsacījies atklāt pārējo komandu nosaukumus.)

Un kā spēles izskatās? Vai komandas spēlē līdzīgi?
Jā. Basketbols ir vienkārša spēle, kuras mērķis ir nogādāt bumbu tuvu grozam, un ir trīs veidi, kā to izdarīt. Piespēle, dribls un atlēkusī bumba uzbrukumā.

Vieglākais ir- vismaz teorētiski- piespēle, taču jaunie NBA noteikumi atļauj segt centrus ar vairāku spēlētāju palīdzību. NBA ir garo cilvēku spēle, taču zonas aizsardzība ļauj viņus nosegt un noslēgt groza apakšu. Tādēļ, ja līgas vadība turpinās atļaut zonas aizsardzību, tad viņiem vajadzēs pievienot sešas sekundes uzbrukuma laikam. 30 sekundes vienam uzbrukumam. Taču daudziem tik ļoti patīk 24 sekunžu uzbrukums, ka tas nekad nenotiks.

Vai jūs par to runājāt arī tad, kad vēl bijāt treneris?
Visu laiku. Taču līgā kārtību nosaka klubu ģenerālmenedžeri. Bet lai nu kurš būtu vainīgs, skaidrs, ka zonas aizsardzība ir samazinājusi piespēļu skaitu zem groza un padarījusi driblēšanu par galveno spēles elementu. Rezultātā cilvēki vienkārši aizmirst, ka ir arī citi veidi kā nogādāt bumbu zem grozu bez vienkāršas stāvēšanas un gaidīšanas. Vajadzīga sistēma. Popam („Spurs” galvenajam trenerim Gregam Popovičam) tāda ir.

Kā jūs raksturotu šo sistēmu?
Popovičs piedzīvoja milzīgu izaugsmi kā treneris apmēram pirms 10 gadiem, kad līgu pameta Deivids Robinsons. Viņam bija lieliski pamati, divi gari spēlētāji (domāts Robinsons un Tims Dankans. Aut.piez.). Daudz kas no Popoviča taktikas reprezentē trīsstūrveida uzbrukumu, tikai viņš to implementēja citādi kā es. Iespējams, ka dažas lietas Popovičs pārņēma tādēļ, ka mēs tik bieži tikāmies izslēgšanas spēlēs un viņam vajadzēja aizsargāties pret to (trīsstūrveida uzbrukumu).

Runājot par „Lakers” un ņemot vērā viņu savainojumus un izmaiņas komandā, ko jūs esat novērojis?
Viņi vienkārši nedod bumbu zem groza. Viņiem nav pastāvīga plāna, kā to izdarīt. Jā, Kobe veido spēli no posta, taču Dvaits Hovards gluži vienkārši nesaņem bumbu zem groza. „Lakers” praktiski izslēdz no spēles viņa spēcīgāko pusi.

Bet vai viņš nevarētu doties uz grozu pēc aizsega izdarīšanas Nešam vai Braientam?
Bumbai jābūt Hovarda rokās trīs metrus no groza. Dodiet to viņam, lieciet pretiniekam izmantot double-team un lai pārējie met iekšā metienus. Tas bija tas, ko Šaks (Šakils O`Nīls) spēja izdarīt. Tad arī rodas Roberti Horiji, Dereki Fišeri un Riki Foksi, kuriem ir iespējas mest vienu brīvu metienu pēc otra.

Bet Dvaits nav Šaks šajā spēles aspektā! Vai arī tomēr ir?
Viņš var tāds kļūt, taču pagaidām vēl viņa fiziskā kondīcija nav optimāla muguras operācijas dēļ. Viņam nepieciešams vismaz gads, lai pilnvērtīgi atgūtos. Hovards gan lēnām virzās uz labo pusi, taču viņa problēma šobrīd ir kļūdas. Tas arī traucē iegūt trenera un komandas biedru atzinību un pārliecību par viņa spēkiem, taču šobrīd šādas pārliecības nav.

12 miljonu vērtais jautājums – vai kādreiz vēl trenēsiet NBA komandu?
Es vairs netrenēšu. Pateicu to Mičam Kupčakam („Lakers” ģenerālmenedžerim) jau oktobrī. Un kad mēs novembrī runājām par variantu, ka es varētu trenēt „Lakers”, tas jau bija citādi. Man nebūtu jāpārceļas kaut kur citur un jāiepazīst jauni spēlētāji. Tāpēc biju gatavs padomāt par šādu soli, taču joprojām tikai padomāt.

Taču esmu pārliecināts, ka sava veida ietekmi NBA es vēl varu izdarīt. Daudziem cilvēkiem ir bijusi milzīga ietekme NBA, kā, piemēram, Redam Auerbaham un Veinam Embrijam, turklāt ne kā treneriem.

Tātad... kā ģenerālmenedžeris?
Man nepatīk šis termins. Precīzāk būtu teikt viceprezidents vai personāla direktors.

Izmantotie resursi:
Phil Jackson discusses Los Angeles Lakers,...