Ārtests Losandželosā nav iejuties

Pirms mazliet mazāk kā gada Losandželosas "Lakers", izcīnījuši čempiona titulu, nolēma atteikties no Trevora Arizas pakalpojumiem un viņa vietā paņemt 2004. gada NBA labāko aizsardzības spēlētāju un "slikto puisi" Ronu Ārtestu, tādējādi, domājams, "nosedzot" arī aizsardzības "caurumus". Lai arī sezona vēl nav beigusies un nākamajās, maksimums trijās, spēlēs var notikt daudz kas, kopējās iezīmes var izskatīt jau pašlaik un jāsaka, ka Ārtesta pievienošanās Losandželosas komandai nav bijusi tik veiksmīga kā kāds, iespējams, gaidīja.

Protams, Rons sevi 10 iepriekšējās sezonās bija parādījis kā labs cīnītājs un aizsardzības spēlētājs un nekādus brīnumus uzbrukumā no viņa neviens arī negaidīja, taču savā līmenī viņam būtu jāspēlē, tāpat kā sava groza tiešā tuvumā jābūt produktīvākam.

Atnākot uz tādu basketbola grandu kā Losandželosas "Lakers", kur katrs basketbolists ir "ar vārdu", protams, gaidīt, ka jaunajam spēlētājam, lai arī līgas mērogā visai atpazīstamam spēlētājam, ļaus vaļu, būtu muļķīgi, tas arī pierādījās – lai arī spēles laiks Ārtestam regulārajā sezonā bija tuvu karjeras vidējam (33.8 šosezon pret 34.7 vidēji karjerā), uzbrukumā viņš tika krietni ierobežots – pirmo reizi karjerā viņa vidēji spēlē izdarīto metienu skaits nesasniedza 10 metienus (9.6 metieni vidēji spēlē), līdz ar to arī realizēto metienu skaits vidēji spēlē bija mazākais visā karjerā – četri precīzi raidījumi vidēji spēlē. Ar trīspunktniekiem situācija bija vēl "trakāka", jo šosezon bijušais Seintdžonas universitātes students vidēji spēlē izdarīja vien 3.8 "trejaču" mēģinājumus, kas ir gandrīz par 2 mazāk nekā pirms gada. Protams, no šādiem ierobežojumiem cieta spēlētāja metienu precizitāte un šī sezona metinu precizitātes ziņā bija sliktākā pēdējo četru sezonu laikā.

Paturpinot uzbrukuma tēmu Ārtesta kontekstā mazliet plašāk, tad regulārajā sezonā Rons, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, uzbrukumos ir ticis ignorēts, jo ir iesaistīts vien 16.2% no visām "Lakers" vienības izspēlēm (tām, kuru laikā Ārtests ir bijis uz laukuma), tas viss ņemot vērā, ka pirms-"Lakers" ērā viņu iesaistīja katrā ceturtajā komandas uzbrukumā. Un arī tad, kad Ārtests tika iesaistīts izspēlēs, pēc viņa piespēlēm komandas biedri nesteidzās izdarīt metienus (13.3% gadījumu tas tika darīts), līdz ar to 37 numura rezultatīvo piespēļu rādītāji (vidēji spēlē) bija sliktākie pēdējos septiņos NBA pavadītajos gados (3.0 piespēles vidēji mačā).

Un tagad par Ārtesta "maizes darbu" aizsardzību. Liekas, ka ja uzbrukumā viņš ir tik krasi ierobežots, tad aizsardzībā spēlētājam tiek dota iespēja izpausties, taču tā gluži nav, jo VISOS pamata aizsardzības rādītājos "Lakers" kreklā Ārtestam šī ir bijusi karjeras sliktākā sezona – vien trīs atlekušās bumbas spēlē pie sava groza (kopā – 4.3, kas ir karjeras otrs sliktākais rezultāts), 1.4 pārtvertās bumbas mačā (karjeras vidējais rādītājs – 2 pārķertas bumbas spēlē) un 0.3 bloķēti pretinieku metieni ik maču (lai gan karjeras vidējais rādītājs ir divreiz lielāks – 0.6).
Arī kļūdu procents šajā sezonā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pieaudzis par 2% (no 10.8% līdz 12.8%) uz katrām 100 izspēlēm un pietuvojas Rona Ārtesta "labāko gadu" līmenim (15.8% debijas sezonā). Tāpat ir samazinājies arī to pretinieku uzbrukumu skaits, kurš ir beidzies ar Ārtesta tiešu līdzdalību – bloķētu metienu vai pārtvertu bumbu, šosezon tikai 2.1% gadījumu Ārtests bumbu pārtvēra un 0.6% -bloķēja (karjeras vidējie rādītāji, attiecīgi, 3.0% un 1.3%).

Viss iepriekšierakstītais ir attiecināms uz regulāro sezonu, taču skatoties izslēgšanas maču statistiku, tad nekādu kardinālu pārmaiņu tur nav. Spēlētājam uzticas maz, viņa darbības uzbrukumā ir ierobežotas, bet aizsardzībā – nepārliecinošas, kopumā sasniedzot (vai tuvojoties tiem) karjeras zemākos punktus praktiski visās statistikas kategorijās.
Vienīgi, "playoff" spēļu sakarā var piebilst vienu interesantu tendenci. Tajās spēlēs, kurās Ārtests uz parketa ir pavadījis vismaz 40 minūtes, un tādas ir bijušas septiņas, "Lakers" ir zaudējuši četros mačos un, ja skatās atsevišķi pa sērijām, tad Losandželosas komanda zaudē tajos mačos, kuros Ronam ir lielākais spēles laiks. Finālsērijā, līdz šim, šādi ir zaudēti abi mači... .

Protams, var teikt, ka viss iepriekšierakstītais ir plika statistika, ka tas neataino objektīvo situāciju un spēlētāja ieguldījumu komandas panākumos. Iespējams, taču ja spēlētājs spēlē un jūtas labi, viņam vairāk uzticas, vairāk iesaista izspēlēs un arī statistika uzlabojas. Turklāt, ja vienas sezonas laikā kopumā nesliktam spēlētājam (līdzšinējā karjerā bija līderis vai viens no līderiem visās komandās, kurās spēlēja) gandrīz vai visos statistikas rādītājos ir pēdējo gadu (četru līdz septiņu) vai pat visas karjeras sliktākie rādītāji, tad ir par ko aizdomāties... .
Pats spēlētājs, kā var redzēt no malas, arī nav apmierināts ar šādu karjeras pavērsienu un ir kļuvis vēl nervozāks un brīžiem, pavisam nevajadzīgās situācijās, "uzvilktāks", ko pretinieki arī veiksmīgi izmanto ļaujot viņam īsā laikā sakrāt vairākas piezīmes, tādējādi vēl vairāk "saraustot" Ārtesta spēli.

Lai vai kā, šosezon ir atlikuši vēl vismaz divi mači (iespējams - trīs), kuru laikā Ārtests vēl var paspēt sataisīt savas sezonas "kosmētisko remontu", t.i., vismaz beigās nospēlēt tā, lai viņu atceras kā sezonas varoni, jo, iespējams, tieši Ārtesta enerģiskā, agresīvā un nepiekāpīgā spēle ir tas, kas trūksts "Lakers" un tāpēc, neveiksmīgākās dienās, viņus var "sasist" ar "Celtics" rezervistiem.