Žagars bijis tuvu spēlēšanai "Liepājā", laukumā varētu atgriezties jau šosezon

Cirkšņa traumu Žagars, kuram aprīlī apritēs 21 gads, guva februārī Eiropas čempionāta kvalifikācijas noslēdzošajā spēlē pret Grieķiju. Līdz ar to izjuka viņa došanās īrē no Spānijas kluba Badalonas “Joventut” uz “Kalev/Cramo”. Kaut gan sākotnēji šķita, ka Žagars šosezon laukumā vairs neatgriezīsies, viņš Spānijā jau atsācis treniņus basketbola laukumā un mēneša laikā varētu sākt nodarbības kopā ar “Joventut” kubu.

“Tagad jau daļēji esmu atpakaļ. Grūtākais ir pārvarēts, piekopju ēdiena diētu, smagi strādāju uz ķermeni svaru zālē. Domāju, ar komandu sākšu trenēties jau pēc mēneša, ja ne pat ātrāk,” pozitīvā noskaņojumā ir Žagars, kurš gan uzsver, ka negrasās neko sasteigt. “Sākumā ar Badalonas kluba ģenerālmenedžeri bija saruna, ka gatavosimies nākamajai sezonai, tomēr [starp rindām] sapratu, ja viss ir perfekti un rādīsies iespēja, noteikti uzspēlēšu jau šosezon. Tomēr tas nav galvenais mērķis. Galvenais ir bez steigas sadziedēt traumu un gatavoties nākamajai sezonai.”

Par spīti solījumiem, Žagars šo sezonu laikā tā arī nav ticis pie stabila spēles laika Badalonas komandā, un tieši tādēļ tika meklēti varianti doties īrē. Kā optimālākā versija tika uzskatīta došanās uz Tallinu un vienošanās tika panākta arī ar vietējo klubu, ko turklāt vada nu jau bijušais izlases treneris Roberts Štelmahers.

“Kā jau ar treneri Robertu runājām, man “Kalev” komandā būtu diezgan laba iespēja sevi pierādīt, turklāt uz labas skatuves VTB Vienotajā līgā. Covid-19 dēļ viņiem tobrīd bija iekavējies daudz spēļu, tāpēc es varētu tajās piedalīties,” skaidro Žagars, kurš uz izlases sabraukumu jau bija ieradies ar mantām no Badalonas, lai uzreiz no Rīgas brauktu uz Tallinu. “Nācās ar visām somām braukt atpakaļ uz Spāniju...”

Zīmīgi, ka izlasē pie Štelmahera jaunais saspēles vadītājs tika pie ierobežotas lomas un laukumā tika reti. “Tas bija trenera lēmums. Varu domāt, ko gribu. Protams, no spēlētāja egoistiskā viedokļa šķita, ka man izlasē vajadzētu spēlēt vairāk, taču tāds bija trenera lēmums un es to pilnībā respektēju. Man personīgi šķita nedaudz jocīgi, jo [ar Štelmaheru] tomēr pēc tam būsim vienā klubā. Ja jau viņš mani redzēja savā komandā, domāju, ka kaut kādā mērā arī uzticējās. Taču saprotu arī viņu – izlasei bija ļoti svarīgs brīdis. Viņš tobrīd uzticējās basketbolistiem ar lielāku pieredzi, kuriem klubos ir lielāks spēles laiks, tāpēc nekas ne pret treneri, ne izlasi. Tagad jāmēģina viss no jauna.”

Runājot par variantiem, kas vēl bijuši bez iespējas doties uz “Kalev/Cramo”, Žagars piesauc Spānijas čempionāta augstākās līgas apakšgala komandas, kā arī klubus no Polijas, Vācijas un Lietuvas. Viena no versijām bija arī “VEF Rīga”, taču visreālākā no Latvijas komandām – “Liepāja”.

“Gribēju braukt, jo šķita, ka es varētu kārtīgi izspēlēties un iegūt pieredzi normālā līmenī. (..) Tā būtu atgriešanās pie trenera Artūra Visocka-Rubeņa. Mums ir diezgan labas attiecības, bet beigās sapratām, ka “Kalev” man bija labāks variants,” atceras Žagars. “Citus variantus mēs tik ļoti neizskatījām. Beigu beigās bija izšķiršanās starp “Liepāju” un “Kalev”. Tallina šķita ideāls variants, jo pie stūres Latvijas izlases treneris ar savu kolektīvu un arī latviešu spēlētājs Jānis Kaufmanis sastāvā.”

Podkāsta “Ārpus kadra” jaunākajā epizodē plašu sarunu ar Artūru Žagaru par dzīvi Badalonā, nākotni, NBA, zvanu ar Latvijas izlases jauno galveno treneri Luku Banki un biznesa psiholoģiju skaties šovakar pulksten 21:30 Sportacentrs.com TV.