Beidzu spēlētāja karjeru. Gribu būt treneris 2. daļa. Basketbols
Profesionāls atlēts līdz karjeras beigšanai parasti savā sporta veidā ir pavadījis lielāko dzīves daļu. Cilvēks ir pieradis pie ikdienas ritma, un lauzt šo rutīnu nav viegli, tādēļ daudzi sportisti pēc karjeras beigām vismaz izmēģina sevi trenera arodā. Aplūkojot trīs populārākos komandu sporta veidus, pamēģināsim saprast, kas jāpaveic, lai sportists pēc karjeras beigām kļūtu par treneri. 1. daļā aplūkojām situāciju futbolā, bet 2. daļā paraudzīsimies uz basketbolu.
Atšķirībā no futbola basketbolā nav specifiskas treneru licenču sistēmas. Principā, ja vien privāts klubs ir gatavs tevi ņemt darbā, tad vari iztikt pat bez trenera C kategorijas sertifikāta. To apliecina arī Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs Edgars Šneps, kurš norāda, ka LBL komandu treneru kolektīva izvēle ir klubu kompetencē. Piemēram, šosezon "Valmiera/Ordo" galvenā trenera amatā debitējušais Kristaps Valters. Kluba ģenerālmenedžeris Ojārs Melderis atzīst, ka domas par trenera sertifikāta jēgu viņam dalās. "No medicīniskās puses to vajag, jo trenerim jāmāk pareizi regulēt slodzes, taču, ja raugāmies uz bijušā basketbolista uzkrāto pieredzi, tad to nav iespējams iegūt nevienos kursos. Es to redzu tā – ja komandai ir jauns un mazpieredzējis galvenais treneris, tad otrajam trenerim jābūt pieredzējušam, tādam, kurš var ielikt rāmjos."
Ja vēlies strādāt sporta skolā, tad trenera C kategorijas sertifikāts ir obligāts. Uz tā saņemšanu var pretendēt persona, kura ieguvusi vismaz vidējo izglītību un pēdējo piecu gadu laikā apguvusi Izglītības un zinātnes ministrijas licencētas profesionālās pilnveides izglītības programmas (ne mazāk kā 320 stundas), kas ietver zināšanas sporta teorijā, sporta medicīnā, sporta fizioloģijā, sporta pedagoģijā, sporta psiholoģijā, sporta veidā vai darbības jomā.
C kategorijas sertifikāta saņemšanai atbilstoša profesionālās pilnveides izglītības programma šobrīd ir licencēta un akreditēta Latvijas Treneru tālākizglītības centrā, Sporta izglītības aģentūrā, Liepājas Universitātē (Mūžizglītības nodaļa) un Latvijas Sporta deju federācijas izglītības centrā. Agrāk bez šī sertifikāta vēl varēja izsprukt, taču tagad sporta skola nesertificēta trenera dēļ var nesaņemt akreditāciju. Pēc profesionālās pilnveides izglītības programmas apguves jāsaņem rakstisks atzinums no Latvijas Basketbola savienības un jādodas uz Latvijas Sporta federāciju padomi, kurā jānokārto sertifikācijas eksāmens. Maksa par sertifikāta izsniegšanu un resertifikācija ir 21 eiro un 34 centi.
"Valmiera/Ordo" ģenerālmenedžeris atklāj, ka prasības ir atkarīgas arī no pašvaldības, jo Valmierā bērnu un jauniešu basketbola treneriem ir vajadzīgs vismaz B kategorijas sertifikāts. Uz A un B kategorijas sertifikāta saņemšanu var pretendēt persona, kura ieguvusi augstāko pedagoģisko izglītību sportā, kā arī atbilst citām Sertifikācijas noteikumu prasībām. B kategorijai nepieciešami arī šādi nosacījumi: 1) pēdējie pieci gadi nostrādāti par sporta treneri, 2) saņemts attiecīgās atzītās sporta federācijas atzinumu par atbilstību B kategorijas prasībām, 3) pēdējo piecu gadu laikā apgūtas vai vadītas sporta trenera darbam atbilstošas tālākizglītības programmas ne mazāk kā 60 stundu apjomā.
Tikmēr uz A kategorijas sertifikāta saņemšanu var pretendēt persona, kura bez B kategorijai nepieciešamajiem nosacījumiem ir izpildījusi arī vienu no diviem citiem kritērijiem – 1) pēdējo piecu gadu laikā ir sagatavotas komandas vai sportisti, kuri startējuši Latvijas izlases sastāvā un uzrādījuši rezultātus, kas atbilst augsta līmeņa rezultātu noteikšanas kritērijiem, 2) strādā izvēlētajā sporta jomā ne mazāk kā 20 gadus, vada un organizē mācību metodiskās nodarbības izvēlētajā sporta jomā ne mazāk kā 16 stundu gadā, sagatavo jaunos sporta speciālistus izvēlētajā sporta jomā, vada jauno sporta speciālistu profesionālās mācību prakses, ir mācību metodisko līdzekļu, mācību grāmatu vai speciālās literatūras izdevumu autors vai līdzautors. Ja sertificējamais sporta speciālists nevar uzrādīt dokumentus par pietiekamu darba stāžu vai kvalifikācijas paaugstināšanai nepieciešamo stundu skaitu, sertifikāta saņemšanai viņam jākārto sertifikācijas eksāmens.
Vaicāts par kritērijiem darbam ar jauniešu izlasēm, LBS ģenerālsekretārs Edgars Šneps aicina ielūkoties Jaunatnes izlašu reglamentā. Tas liecina, ka uz Latvijas jaunatnes izlases galvenā trenera amatu var pretendēt speciālists ar basketbola trenera A, B vai C kategorijas sertifikātu vai LBS atzītu ārvalstīs iegūtu basketbola trenera izglītību. Tāpat šim speciālistam ir jābūt vismaz piecu gadu trenera darba pieredzei, tai skaitā, vismaz divām sezonām jaunatnes vai pieaugušo izlasē galvenā trenera asistenta statusā. Jāpiebilst, ka, lai pretendētu uz galvenā trenera amatu vīriešu izlasēs, jābūt vismaz divu sezonu pieredzei galvenā trenera amatā LBL, LBL2 vai augstākās/pirmās līgas klubā ārzemēs. Vēl 2012. gadā U20 izlasi vadīja Roberts Štelmahers, kuram nav vismaz C kategorijas sertifikāta, taču tagad vismaz C kategorija ir obligāts nosacījums, uzsver Šneps.
Treneru sastāvu un personālu komplektē izlases galvenais treneris, kandidātus saskaņojot ar izlašu direktoru un par tiem informējot Treneru komisiju. Tātad asistenta gadījumā vismaz C kategorijas sertifikāts obligāti nav nepieciešams. Taču ir atrunāts nosacījums, ka treneru sastāvā jābūt vismaz vienam speciālistam, kurš ikdienā strādā ar attiecīgā vecuma basketbolistiem. Tas nozīmē, ka vismaz vienam no asistentiem C kategorijas sertifikāts būs.
Aplūkojot Latvijas izlases 1997., 2001. un 2003. gada Eiropas čempionāta finālturnīru dalībniekus pamanāma ir kāda tendence, ar ko bijušie basketbolisti ievērojami atšķiras no futbolistiem. Vismaz puse no basketbolistiem ieguvuši augstāko izglītību Latvijā vai ārzemēs, kas ļauj pēc karjeras beigām pelnīt iztiku ārpus sporta zāles vai pat ar sportu nesaistītā sfērā.
C KATEGORIJAS SERTIFIKĀTA IEGŪŠANAS NOSACĪJUMI
Izglītības iestāde | Kursa ilgums | Nodarbību formāts | Maksa |
---|---|---|---|
Latvijas Treneru tālākizglītības centrs | 6 mēneši | piektdienas un sestdienas | 700 eiro |
Sporta Izglītības aģentūra | 5 mēneši | piektdienas un sestdienas | 685 eiro |
Liepājas Universitāte (Mūžizglītības nodaļa) | 6 mēneši | divreiz nedēļā | 855 eiro |
LATVIJAS IZLASES 1997., 2001. UN 2003. GADA "EUROBASKET". Šībrīža vidējais vecums – 42,66 gadi
Spēlētājs | Pašreizējā darba vieta | Kategorija |
---|---|---|
Jānis ĀZACIS | strādā Volkswagen koncernā Slovākijā | |
Ainars BAGATSKIS | treneris šobrīd bez darba | A |
Andrejs BONDARENKO* | miris 2002. gadā | |
Kaspars CIPRUSS | LJBL direktors | |
Raitis GRAFS | pārdošanas un eksporta vadītājs uzņēmumā Reaton | |
Uvis HELMANIS | BK Ogre treneris (LBL) | B |
Kristaps JANIČENOKS | joprojām spēlē (VEF Rīga) | |
Ralfs JANSONS | ASV Investīciju fondu grupas NCH nekustamo īpašumu attīstīšanas uzņēmuma Domuss vadītājs | |
Kaspars KAMBALA | joprojām spēlē (Ziemeļkipra) | |
Ivars LIEPA | strādā nekustamā īpašuma jomā | |
Māris ĻAKSA | strādā Londonā | |
Igors MEĻŅIKS | dzīvo un strādā Grieķijā | |
Raimonds MIGLINIEKS | uzņēmējs | |
Kārlis MUIŽNIEKS | treneris šobrīd bez darba | |
Trojs OSTLERS** | strādā par elektriķi ASV | |
Armands ŠĶĒLE | spēlētājs bez kluba | |
Edgars ŠNEPS | LBS ģenerālsekretārs | |
Roberts ŠTELMAHERS | BK Ventspils galvenais treneris (LBL) | |
Edmunds VALEIKO | Tsmoki-Minsk treneris (Baltkrievija) | |
Kristaps VALTERS | Valmiera/Ordo galvenais treneris (LBL) | |
Arnis VEVCAGARS | Latvijas izlases galvenais treneris | B |
Aigars VĪTOLS | strādā Ķekavas domes Izglītības kultūras un sporta komitejā kā arī Attīstības komitejā |
+1 [+] [-]
Mārtiņam Gulbim nav sertifikāta (vismaz lsfp.lv pie sertificētiem treneriem neuzrādās), bet viņš ir galvenais treneris. Tā ka Šnepa kunga teiktais neatbilst patiesībai.
+3 [+] [-]
This parrot is no more!
[+] [-]
WABC biedrus var meklēt šeit: International Basketball Federation (FIBA) -...
-3 [+] [-]
+3 [+] [-]
+1 [+] [-]