"Melnā nāve" sarīko otrās fukšu iesvētības. Nikolaja Mazura viedoklis

Svētdienas spēlē jaunie vefieši pretiniekus pārspēja ar rezultātu 76:66 (18:15, 10:15, 25:11, 23:25), izšķirošo atrāvienu veicot trešajā ceturtdaļā. Ja pirmajās divās desmitminūtēs bumba daudz un sekmīgi tika iespēlēta Ņeļubovam, otrajā puslaikā vefieši krietni dažādoja savu arsenālu. Caurgājienos un spēles saasināšanā efektīvi bija Bertāns un Laksa, groza apakšā Ņeļubovam vairāk palīdzēja Šeļakovs, aktīvs bija Gailītis.

No lielā VEF četrinieka vīriem Bertāns otrajā puslaikā spēlēja 18 minūtes, Ņeļubovs un Laksa 17, Šeļakovs 14 minūšu. Minēto divdesmit minūšu laikā kvartets savāca 45 no 48 punktiem, nodrošinot uzvaru savai komandai.

“Domāju, ka spēlētāji pirmajā puslaikā nebija pienācīgi koncentrējušies,” komentējot vājo metienu precizitāti (31%) pirmajā puslaikā, teica Mazurs. “Viņiem likās, ka nāks un nometās pretiniekus. Kad bija brīvi, sāka nemest pa grozu, negāja caurgājienos un uz palīdzību. Pārtraukuma sapulcē izrunājām šīs lietas, ko vajag uzlabot, kā vajag spēlēt.”

Par darbu otrajā puslaikā

Trešo ceturtdaļu iesākām ar trīs četrām ļoti labām piespēlēm. Saasinājām, izmetām bumbu ārā, uzbrukumi bija veiksmīgi. Piemēram, Mārtiņš Laksa, kurš pirmajā puslaikā cītīgi gāja virsū garajiem, mēģināja apspēlēt četrus cilvēkus, beigās bija spiests atspēlēt citiem. Katrs sakrāja savus punktus, brīvos metienus, domāju, tas deva desmit punktu pārsvaru.

Par “VEF Rīga” spēlētāju piesaisti un atdevi

Nevaram atnākt un spēlēt ar piecpadsmitgadīgiem spēlētājiem. Katram spēlētājam jāparāda sava spēle. Ja viņam ir 15 vai 20 gadu, nav svarīgi. Ja viņš sedz, tad sedz. Ja (tikai) driblē un necīnās par atlēkušajām bumbām, vienkārši nelaidīšu laukumā. Tā arī sadalās minūtes, varbūt kāds 35 minūtēs gūst 2 punktus, bet izcīna 9 svarīgas bumbas pie groza. Melnais darbs beigās dod rezultātu, jo uzbrukumā mums ir spēlētāji, kuri var iemest. Garie, kuriem var iespēlēt groza apakšā, Mārtiņš Laksa ļoti labi un kvalitatīvi var iemest brīvus metienus. Dairis Bertāns var zināmā mērā uztaisīt spēli.

Viss atkarīgs no tā, ar kādu atdevi spēlējam aizsardzībā. Izdarām spiedienu, presingojam, provocējam pretiniekus izdarīt metienus no distances, sasteigtus metienus, lai saasina un met ārā. Jā, viņi iemet trīs četrus metienus, taču beigās neglāba arī tālmetieni, jo LU netika pie uzbrukumiem no groza apakšas. Tāpēc viņiem bija grūti atspēlēt desmit punktu starpību.

Par spēlētāju atpūtu

Spēlētājiem bijušas pusbrīvdienas. Brīvdienas iekrīt tikai dienās, kad “VEF junioram” nav spēļu, taču tas gadās ļoti reti. Svētdien mēģinājām pietaupīt Dairi, beigās viņš tāpat nospēlēja gandrīz visu otro puslaiku. Neko darīt, viņiem jāprot spēlēt. Lielākā daļa komandu spēlē trīs četros turnīros, pamatspēlētāji sacenšas pa 30 minūtēm, tas ir jāiztur.

Par laika sadali starp trīs komandām

VEF ir arī kadetu komanda, treniņi iet viens pēc otra, sanāk skriešana. Mēģinām tikt galā ar visiem darbiem. Kamēr jauni, tikmēr jāstrādā. Junioru ir maz – Mārtiņš Gulbis, Kristaps Mediss trenējas ar kadetiem, Laksa, Šeļakovs, Ivans Ņeļubovs strādā kopā ar lielo komandu, lielākiem, pieredzējušākiem un spēcīgākiem spēlētājiem. Laksam ir iespēja mācīties no ārzemniekiem, Janičenoka, Valtera, treniņos iegūt jaunas lietas un progresēt kā spēlētājam. Junioru komandā ir vairāk brīvības, dodam iespējas variēt, improvizēt, izpaust sevi, nevis tikai izpildīt sadarbības vai kombinācijas.