Mičels: "Liepājai ir pa spēkam cīnīties par medaļām!"
Kopš septembra beigām basketbola klubu "Liepājas lauvas" pārstāv viens no spilgtākajiem un labākajiem šīs sezonas Latvijas Basketbola līgas leģionāriem – Eštons Mičels. Savā pirmajā profesionālajā sezonā liepājnieku saspēles vadītājs ar katru spēli uzlaboja savu sniegumu, līdz decembrī kļuva par Latvijas čempionāta vērtīgāko spēlētāju. Tāpēc aicinājām amerikāni pastāstīt par iespaidiem, dzīvojot un spēlējot basketbolu Liepājā.
Kā jūties Liepājā?
Man šeit patīk. Liepāja ir krietni mazāka nekā mana dzimtā pilsēta Ņuorleāna, tomēr nevarētu teikt, ka bez treniņiem un spēlēm nav ar ko nodarboties. Man, piemēram, patīk apmeklēt klubus. Ir Ok, ir viegli nokļūt jebkurā vietā pāris minūtēs. Esmu jau pieradis. Brīvajā laikā skatos filmas, satiekos ar komandas biedriem. Man nepatīk daudz staigāt apkārt.
Vai Liepājā esi piedzīvojis kaut ko pirms tam neredzētu?
Jā, nekad iepriekš nebiju redzējis tik daudz sniega. Vēl bija pārsteigums, ka cilvēki daudz staigā ar kājām nevis brauc ar mašīnām. Tā ir lielākā atšķirība no Amerikas.
Šī ir tava pirmā profesionālā sezona. Kāda ir atšķirība starp Amerikas studentu līgu un Eiropas basketbolu?
Spēlēt noteikti nav grūtāk. Lielākā atšķirība ir tāda, ka studentu līgā uzbrukuma laiks ir lielāks. Profesionālā līmenī tas ir mazāks, tādēļ jākustas un jāpieņem lēmumi daudz ātrāk. Eiropā daudzveidīgāk spēlē garie spēlētāji. Ja Amerikā tie pārsvarā atrodas zem groza, tad šeit augumā garākie spēlētāji daudz atrodas ārējā zonā, kā arī izpilda tālmetienus.
Kādēļ izvēlējies spēlēt Liepājā?
Visu paveica mans aģents. Diemžēl septembrī savainoju savu plaukstu, tādēļ piedāvājumi no citām komandām, piemēram, Ungārijā vai Marokā, atkrita. Tikai lauvas, neskatoties uz savainojumu, joprojām gribēja redzēt mani savā komandā.
Vai tagad ar plaukstu viss ir kārtībā?
Nē, savainojums joprojām liek par sevi manīt. Pēc sezonas atkal būs jātaisa pārbaudes.
Kā esi iejuties komandā?
Komanda ir ļoti draudzīga, tādēļ visiem man ir labas attiecības. Kad komandā vēl bija Našīds Bērds, tad vairāk komunicēju ar viņu, bet tagad ar Pīrsu Kaldvelu. Šķiet, ka ar Pīrsu man veidojas draudzīgākas attiecības kā ar Našīdu. Daži puiši komandā nerunā labi angliski, taču tas netraucē ar viņiem uzturēt draudzīgas attiecības.
Kā vērtē komandas galveno treneri Agri Galvanovski?
Viņš jau šajā neilgajā laikā man ir daudz iemācījis. Zinu, ka man vēl ir ļoti daudz kas jāapgūst, tādēļ cenšos ņemt no trenera visu, ko viņš var dot.
Kur Tu spēlēji iepriekšējā sezonā?
Sam Houston State Bearkats. Šķiet vidēji bija 12 punkti, 5 piespēles.
Kura sezona Hjūstonā Tev bija vislabākā?
Pēdējā. Vairākus gadus mēs bijām tuvu tam, lai izcīnītu mūsu konferences čempiontitulu (Southland West), pēdējā sezonā mums tas izdevās un mēs nokļuvām „Marta trakumā”. Tur gan mēs zaudējām par 5 punktiem, bet tā man bija lieliska pieredze.
Vai esi spēlējis pret kādu, kurš šobrīd spēlē NBA?
Jā, D.J.Augustin no Charlotte Bobcats, es spēlēju pret viņu vidusskolā. Vēl ir vairāki, kurus es zinu.
Un Tu vari viņus satikt un teik: „Hei, kā iet vecīt?”
Jā, droši.
Kur vairākums no Taviem basketbola draugiem spēlē pašlaik?
Daži D-League (NBA Attīstības Līga), daži Eiropā. Jā, šķiet, lielākais vairākums Eiropā. Kā piemēram Bo McCalebb, kurš spēlē Itālijas čempionu Sjēnas Montepaši sastāvā.
Decembrī tiki atzīts par Latvijas čempionāta vērtīgāko spēlētāju. Vai tev tā ir nozīmīga balva?
Vērtīgākā spēlētāja balva ir mana personīgā snieguma novērtējums. Lai šo balvu iegūtu ir jārāda labs individuālais sniegums, taču, pirmkārt, ir jādara viss, lai uzvarētu tava komanda. Decembris mums bija lielisks mēnesis, un man bija liels prieks par komandas sniegumu.
Sezonas sākumā komandas līderis bija Mareks Jurevičus. Kad viņš pameta komandu, tu kļuvi par rezultatīvāko spēlētāju.
Jā, kad viņš devās prom, mana loma komandā mainījās. Mareks ir lielisks spēlētājs, un viņš komandas labā izdarīja daudz. Tagad esmu spēris soli uz priekšu, lai kļūtu par līderi un palīdzētu komandai izcīnīt uzvaras. Treneris arī teica, lai biežāk metu pa grozu, un to arī tagad daru.
Kā vērtē savu sniegumu?
Domāju, ka es visai sekmīgi pildu savus uzdevumus laukumā. Zinu, ka man vēl daudz jāmācās un vienmēr varu parādīt labāku sniegumu. Tieši to es arī gribu panākt.
Ko tev visvairāk patīk darīt laukumā? Mest tālmetienus, dalīt piespēles, iet caurgājienos?
Laikam jau dot rezultatīvas piespēles, jo tad es punktu gūšanā iesaistu savus komandas biedrus. Esmu priecīgs, kad punktus gūst mani partneri nevis tikai pats metu pa grozu.
Pagaidām rezultatīvākā spēlē lauvu rindās esi guvis 30 punktus. Vai kādā mačā varētu iemest vairāk?
Noteikti varētu. Amerikā esmu guvis arī 46 punktus. Man galvenais ir komandas uzvara, bet, ja būs tāda iespēja, mēģināšu gūt arī vairāk par 30 punktiem.
Daudzās spēlēs tev uztic mest izšķirošos metienus. Vai pašam patīk uzņemties tādu atbildību?
Es biju komandas līderis arī savā iepriekšējā klubā, kurā arī nācās mest izšķirošos metienus. Šķiet, ka kādas 5 reizes guvu uzvaru nesošo grozu. Dažās spēlēs nav nepieciešami tādi metieni, bet, ja mačs rit punkts punktā, tad esmu viens no tiem, kas var uzņemties atbildību.
Par kuru vietu komanda varētu cīnīties Latvijas čempionātā?
Vietējā čempionātā noteikti par visaugstākajām. Baltijas līgā mēs centāmies, bet šur tur nepaveicās, zaudējām vairākas spēles ar pāris punktiem, jo slikti aizvadījām pēdējo ceturtdaļu. Esmu pārliecināts, ka Latvijas līgā mēs varam cīnīties ar jebkuru komandu.
Kurš no līdz šim piedzīvotajiem zaudējumiem Tev šķita vissmagākais: zaudēt ar vienu punktu VEF vai Ventspilij, jeb zaudēt ar -48 pret Perlas?
Zaudēt galotnēs ar pāris punktiem ir smagi. Bet spēlē pret Perlas, šķiet, es neguvu nevienu punktu, un sanāk tā, ka es it kā nemaz nebūtu spēlējis. Tāpēc man tomēr zaudējums Perlas šķiet sāpīgāks. (Atbildes spēlē Liepājā Mičels guva uzvaru nesošo 3 punktnieku spēles pagarinājumā un Lauvas uzvarēja ar 98:97, Mičelam 28 punkti. autor.piez.)
Sezonas sākumā Tu ieguvi savainojumu, šķiet sastiepi potīti. Tev pat uzlika ģipsi. Tas bija pirms BBL spēles ar VEF. Bet jau nākamajā dienā Tu esot ģipsi noņēmis un prasījies spēlēt.
Jā, tā bija. Es guvu savainojumu treniņā. Likās, ka ir diezgan nopietni, bet tad vēlāk sapratu, ka tik traki nav. Jā, es noņēmu ģipsi, jo domāju, ka esmu šeit, lai strādātu un mans darbs ir spēlēt. Ja es kaut nedaudz varu spēlēt kaut ar pusspēku, tad vēlos iet laukumā palīdzēt komandai! Ar kāju tagad viss ir kārtībā.
Kas tev visvairāk pietrūkst Latvijā?
Noteikti ģimene un draugi. Man ir ļoti cieša un draudzīga ģimene, tomēr esmu bijis daudzās grūtās situācijās, tādēļ šobrīd nevarētu sūdzēties, ka es justos slikti.
Vai esi arī kādreiz bloķējis kādu metienu ņemot vērā, ka tomēr esi augumā mazs?
Es esmu centies vairākas reizes, jo vēlos to izdarīt, bet es sevi pieķeru pie domas, ko es daru (smejas). Jā, bet ir gadījies tomēr arī kādu nobloķēt. (Līdz šim Eštonam Latvijā (LBL) ir 3 bloķēti metieni: divas reizes pret Ventspili un viena pret BA Turība, savukārt, BBL 4: pret Rock un Šauļiem pa vienai reizei un divas! spēlē pret TTU 18.februārī autor.piez.).
Kā Tu saproties ar apkalpojošo personālu, ja Tu vēlies pasūtīt ēdienu, bet ar Tevi nerunā angliski? Esam novērojuši kafejnīcā, ka Tev piedāvā latviski un Tu atbildi it kā saprotot.
Jā, es šo to saprotu ko man saka, pats gan es pateikt latviski neprotu. Tad sanāk rādīt ar rokām to jā, to nē, bet pārsvarā tomēr izmēlos makaronus ar vistu! Smejas.
Kā Tu nokļūsti uz treniņiem un no tiem?
Eju ar kājām vai braucu ar tramvaju.
Vai Amerikā ir arī līdzīgi sporta centri kā Liepājas Olimpiskais Centrs?
Nē, Amerikā ir savādāk. Pie Jums šeit nodarbojas arī skolas. Pie mums – skolām savas zāles, profesionāļiem savas, vairāk atsevišķu celtņu. Šeit viss ir apvienots vienā mājā. Liepājā ir labs centrs un tas ir pareizi, jo jau no mazotnes bērni redz citus sportistus un var cesties tiem līdzināties, par tiem fanot.
Kura ir Tava iecienītākā baskebola komanda un kurš spēlētājs?
Protams, New Orleans Hornets un Chris Paul.
Vai esi skatījies hokeju šeit Latvijā?
Jā, pa retam dzīvoklī skatos pa TV. Esmu redzējis Rīgas „Dinamo”. Ļoti vēlētos arī pats aiziet uz kādu spēli un izjust to atmosfēru klātienē.
Vai Tev Liepājā ir draugi – latvieši?
Meitenes? Jā ir, ir arī džeki. Ir kam pazvanīt, ko satikt. Ar angļu valodu viņiem nav problēmu.
Kāda ir dīvainākā lieta vai situācija, kas ar Tevi ir šeit Latvijā notikusi? Kas Tevi ir pārsteigusi.
Dīvainākā? Jā, bija reiz gadījums, kad es braucu ar tramvaju. Tad man viena sieviete gados pavaicājās, kā man iet, vai man nevajag palīdzību. Laikam nodomāja, ka esmu kāds „bomzis” dēļ manas ādas krāsas un piedāvāja naudu. Smejas.
Kādi ir tavi nākotnes plāni?
Noteikti gribu turpināt karjeru Eiropā. Mans mērķis ir spēlēt pēc iespējas augstākā līmenī. Pirms nākošās sezonas izskatīšu visus piedāvājumus, tādēļ nesaku nē arī Liepājai.
Paldies par atvēlēto laiku un lai Tev veiksmīga šī sezona Liepājā!
Es centīšos darīt visu, kas ir manos spēkos!
Ar E.Mičelu sarunājās Rihards Ļesins (Kurzemes Vārds) un Normunds Atvars (Liepājas Olimpiskais Centrs).
+9 [+] [-]
+11 [+] [-]
[+] [-]
+7 [+] [-]
+6 [+] [-]
Dīvainākā? Jā, bija reiz gadījums, kad es braucu ar tramvaju. Tad man viena sieviete gados pavaicājās, kā man iet, vai man nevajag palīdzību. Laikam nodomāja, ka esmu kāds „bomzis” dēļ manas ādas krāsas un piedāvāja naudu. Smejas.
Nevaru beigt smieties.
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
-2 [+] [-]
+3 [+] [-]