Ainars Zvirgzdiņš: "Mēģinu saskatīt plusus katrā spēlētājā"
"Vīri cīnījās fantastiski, maksimāli ziedojoties komandas uzvarai. Viņu domas tika koncentrētas sērijas pagarinājumam, nevis atpūtai," basketbola kluba "Jūrmala/Fēnikss" galvenais treneris Ainars Zvirgzdiņš slavē spēlētājus par pašatdevi, kura palīdzēja komandai pirmo reizi vēsturē iekļūt LBL pusfinālā.
Trenera kalendārs aprīļa beigās un maija sākumā ir maksimāli piesātināts. Četras “play-off” spēles septiņās dienās, līdzīgs kalendārs pusfinālā un nākamajā nedēļā paredzētais sieviešu valstsvienības darba sākums liek augstu vērtēt katru brīvo brīdi. Par spīti noslogojumam, Zvirgzdiņš atzvana gan pirmdienas vakarā, gan otrdienas rītā un labā noskaņojumā ir gatavs atbildēt uz jautājumiem.
Latvijas Universitāte pirms diviem gadiem pārspēja Valmieru sērijā līdz divām uzvarām. Jaunākajā vēsturē nav bijis gadījumu, kad pusprofesionāla komanda līdzīgu panākumu guvusi sērijā līdz trīs uzvarām.
Sakrita zvaigznes un sezonas laikā ieguldītais darbs. Panākumu veido gan uzbrukuma un aizsardzības sistēmu pilnveidošana, gan spēlētāju individuālā izaugsme un pozitīvā motivācija. Pavasarī viss summējās rezultātā. Jāuzsver, ka tā kļuva par komandas uzvaru, jo Jūrmalas sastāvā nav spilgtu zvaigžņu.
Uzdevumu apgrūtināja sērijas pagarinājums līdz trīs uzvarām. Jūrmala nav pilnībā nokomplektēta tādam kalendāram, taču parādījām, ka spējam tikt galā ar grūtībām. Vīri cīnījās fantastiski, maksimāli ziedojoties komandas uzvarai. Viņu domas tika koncentrētas sērijas pagarinājumam, nevis atpūtai.
Zvaigžņu nav – Jūrmalas komanda ir zvaigzne! Skaidrs, ka panākums nāca sāpēs.
Mēģinu saskatīt plusus katrā spēlētājā, lai komandu sasniegtu kopēju rezultātu. Apstākļos, kad nav izteikta līdera, pieaug komandas gara, gribas spēka un agresivitātes nozīme. Ja melnstrādnieku komandās parādās komandas gara būtība, “play-off” sērijās tādas vienības ļoti bieži uzvar. Esmu pateicīgs vīriem par ticību manis mācītajam un tā atspoguļojumu laukumā.
Kuras no trenētājām vienībām vēl var nosaukt par melnstrādnieku komandām?
2011. gada janvārī sāku trenēt Valmieru brīdī, kad komanda atradās ļoti sliktās pozīcijās. Mums izdevās pārtraukt ieilgušo zaudējumu sēriju un turpinājumā izcīnīt daudz uzvaru. Pēdējā laikā pārsvarā esmu strādājis tieši ar tādām komandām.
Pierasta situācija!
Neatkarīgi no apkārt notiekošā, mums jāsaprot, ka cīnāmies par kopēju lietu. Tikai kopējas pūles var summēties labvēlīgā rezultātā, vārdā uzvara.
Valmieras sastāvā ir spēlētāji ar pieredzi vadošajās Eiropas līgās. Kur viņi visi pazuda?
No malas spēlētāji izskatījās ļoti stresaini un uzvilkti. Tādējādi Valmieras izpildījumā sāka dominēt individuālās, nevis komandas darbības. Sezonas laikā viņi spēlēja radošāk, saskaņotāk. “Play-off” laikā tas viss bija pazudis un komanda neizrādījās tik gatava stresam, kādai tai vajadzēja būt.
Stress vairāk radās Valmieras pusē?
Iespējams, viņus no līdzsvara izsita Jūrmalas uzvara pirmajā spēlē, varbūt – citi iemesli. Mēs centāmies izmantot situāciju, aizsardzībā koncentrējot darbību pret individuāliem Valmieras spēlētājiem. Tas radīja pamatu veiksmīgam darbam uzbrukumā. Vienas pozitīvas darbības veda pie nākamajām.
Sērija pagarināta līdz trīs uzvarām, jāspēlē katru otro dienu. Zinot par nenokomplektēto sastāvu, ir smagi?
Ir smagi. Mums pietrūkst gari un atlētiski centra spēlētāji. Mūs ārkārtīgi ietekmēja Ervīna Jonāta savainojums, jo savā postenī viņš darbojas ļoti universāli. Var nospēlēt pret grozu gan ar muguru, gan seju. Pirms “play-off” spēlēm mēneša laikā piedzīvojām sešus zaudējumus, taču spējām pārorganizēties jaunā kvalitātē.
Uzdevums bija izstrādāt jaunas shēmas gan aizsardzībā, gan uzbrukumā, vienlaikus nenodzenot spēlētājus. Iznākums liecina, ka veiksmīgi izmantojām mūsu rīcībā esošos resursus.
Maz bija to, kuri gaidīja tādu iznākumu. Vai komanda varēja spēlēt bez spiediena?
“Play-off” laikā bez spiediena spēlēt nav iespējams, vismaz zemapziņā. Cita lieta, ka ar dažādiem paņēmieniem spējām tikt no stresa vaļā. Tā, lai laukumā spēlētu atbrīvoti, jo – teorētiski – visas pretinieku komandas ir spēcīgākas par mums. Pret spēcīgākiem sāncenšiem jāspēlē atbrīvoti. No otras puses, katra uzvara palielina spriedzi. Tai krājoties, prāts tiek noslogots un sliktāk strādā. Izeja – darīt dažādas citas lietas, lai atbrīvotu prātu un spriedzi noņemtu.
Prāta atbrīvošana vairāk ir trenera meistarība vai spēlētāju noskaņošanās?
Tas ir komandas kopdarbs. Cenšos spēlētājus pozitīvi ietekmēt ar dažādiem gājieniem, taču ļoti liela nozīme ir kapteiņa darbam komandas iekšienē. Atis Ozols sērijas laikā paveica ļoti lielu darbu un tādos brīžos trenerim ne vienmēr jābūt klāt. Vīri radīja atmosfēru, kurā visi sitās viens par otru.
Ceturtajā spēlē kapteinis ļoti daudz paveica laukumā.
Tas parāda viņa līdera īpašības un pieļauju, ka ģērbtuvē notiek tas pats. Man ir prieks par Ati!
Kādas domas par pusfinālu pret VEF?
Tā būs divu dažāda līmeņa komandu tikšanās. Salīdzinājumā, esam mazi buciņi, kuri grib pagalmā parotaļāties. Ceturtdaļfinālā esam ieguvuši pārliecību. Mēģināsim spēlēt, cik mums atļaus pretinieks, taču spēku samēri nav mūsu labā. Atskatoties uz uzvarēto spēli pret VEF, mūsu rindās nav Jonāts, savukārt rīdziniekiem pulcēta gara un atlētiska komanda. Basketbolā notiek visādi – komanda, kura nepadodas, var sagādāt problēmas stiprākiem pretiniekiem.
Sieviešu izlases darbs maija pirmajās nedēļās tiks pārkārtots?
Izmaiņas treniņprocesā varētu būt divu nedēļu garumā, taču valstsvienības darbs necietīs. Sāksim, kā paredzēts, 2. maijā. Rīta treniņi notiks atbilstoši plānam. Par vakara nodarbībām vēl lemsim, iespējams, daļa no tām risināsies Jūrmalā. Uzskatu, ka spēsim visu veiksmīgi savienot. Pārbaudes spēles sāksies 25. maijā, tādējādi iestrādēm būs trīs nedēļas laika. Jāizmanto visas dienas. Ticu, ka plānu izdosies izveidot tā, lai visur būtu klāt un aktīvi piedalītos izlases darbā.
+1 [+] [-]
Ko es gribēju pateikt? To, ka jau Ventspils laikā šis treneris vismaz man šķita ar perspektīvu. Gan jau ka neesmu vienīgais. Patiešām liels prieks par Zvirgzdiņa un Jūrmalas panākumiem.
+2 [+] [-]