LU aizsargs Bergmanis: "Gribu būt zināms ne tikai kā Ilmāra dēls"

17 gadus vecais Oto Bergmanis gatavojas savai otrajai sezonai valsts spēcīgāko klubu līmenī. Pagājušajā gadā 21 aizvadītā spēlē Bergmanis vidēji laukumā bija duci minūšu, caurmērā gūstot 2,8 punktus. Pret valmieriešiem pārbaudes spēli aizsargs iesāka LU sākumsastāvā, gūstot desmit punktus. Tieši pilsētā pie Gaujas krastiem uz Bergmaņa karjeras progresiju tiek pievērsta īpaša vērība, jo Oto tēvs ir Ilmārs Bergmanis, kurš "Valmiera/Rūjienai" atnesa LBL bronzas medaļas 2003. un 2005. gadā. Karjeras laikā Kalmāra iesauku nesušais saspēles vadītājs bez "Valmieras" spēlējis arī Zviedrijā, kā arī Latvijas klubos "Zemgale" un "Barons". Tomēr Oto atzina, ka par spīti tēva numura nešanai, vēlas basketbola publikai zināmu padarīt savu vārdu.

Oto Bergmanis šovasar Latvijas U18 izlasē. Foto: FIBA

Par LU šajā starpsezonā ziņas ir bijušas visai skopas. Ieskicē situāciju, cik ilgi jau esat treniņu procesā un cik daudz treniņspēles jau ir aizvadītas.
Trenējamies, rupji rēķinot, divas ar pusi nedēļas [saruna notika aizvadītajā sestdienā]. Viena pārbaudes spēle jau bija aizvadīta, bet šī [Valmierā] bija pirmā oficiālā, par ko bija zināms. Mēģinām tagad savākt to sastāvu, kas mums būs sezonas laikā. Cik nu mums tās nedēļas līdz sezonas sākumam ir palikušas, tik trenējamies, un vēl kādas pārbaudes spēles priekšā arī esot.

Iepriekšējās starpsezonās LU parasti zaudējusi kādus divus līderus, kas aiziet nākamajā līmenī, un tad tas trešais ceturtais spēlētājs pārņem nākamā līdera lomu. Šogad esat ļoti spēcīgi izmainījušies. Kāda šobrīd ir komandas dinamika ģērbtuvē? Kur šobrīd cenšaties atrast tos jaunos līderus?
Šobrīd mēs cenšamies saprast to, ko kurš laukumā spēj, cenšamies viens otru izjust. Protams, zinām viens otra stiprās puses, taču ar daudziem džekiem kopā vispār nav spēlēts. Treniņos un spēlēs cenšamies viens otru izprast. Tad jau pirmssezonas pēdējā spēlē izgrauzīsim tos līderus. Tad jau izsitīsies tie, kuri būs līderi un kuri nē.

Kā veicās ar viesspēlētāju integrēšanu komandā? Tik daudz ārzemnieki LU komandai vēl nav bijuši.
Viņi ir pieraduši pie sava tipa basketbola. Cenšamies iemācīt to, kā mēs gribam spēlēt. Protams, to dara treneri nevis mēs spēlētāji. Cenšamies iesaistīt viņus komandas ikdienā, parunājoties un pačatojot ar viņiem. Individuālā basketbolā viņi ir labi. Sezonā mums būs svarīgi spēlēt kā komandai, tādēļ cenšamies iemācīt to eiropiešu basketbolu.

Pagājusī sezona tev bija pirmā vīriešu basketbolā. Kas pašam ir tie individuālie mērķīši gaidāmajai sezonai?
Vēlētos izcīnīt vietu komandas sākumsastāvā. Esmu vienmēr vairāk spēlējis komandas interesēs. Būšu priecīgs, ja izcīnīsim vairāk uzvaras nekā pagājušajā sezonā. Galvenais, lai esam kā komanda. Nevis tā, ka viens džeks visu laiku metīs 20 punktus, bet katrā spēlē var izšaut kāds cits. Personīgi sevi gribu parādīt no vislabākās puses, kādas varu.

Ilmārs Bergmanis pēc LBL bronzas godalgas izcīnīšanas 2005. gadā. Arhīva foto.

Kas man uzreiz iekrita acīs, ka uz treniņformas tev virsū #49 - vecais Kalmāra numurs. Cik svarīgi ir nest arī to fātera mantojumu tālāk un turpināt ģimenes vārdu basketbolā?
Protams, tētis ir zināma persona Latvijas basketbolā. Šogad izdomāju, ka varētu ar veco tēta numuru uzspēlēt. Par to ir prieks. Es gan gribētu, lai nav tā, ka esmu tikai Ilmāra dēls. Gribu nest arī savu vārdu.

Tēvs gana ilgi labā līmenī ir spēlējis. Cik daudz basketbola jautājumos viņš ir tāds kā papildus treneris mājās vai vienkārši atbalsta kā sencis un daudz par basketbolu neaudzina?
Kad vajag padomu, tad es to vienmēr varu paprasīt, jo viņš šo lietu ir ilgi darījis. Mums ir tā, ka viņš nekad neuzspiež kaut ko tādu, ko viņš vēlētos redzēt laukumā. Viņš ļauj man spēlēt brīvi, uzticoties tam, ko treneri liks man darīt. To es, protams, darīšu. Viņš savus labos padomus dod, un esmu daudz no viņa iemācījies. Vienmēr novērtēju to, ka tētis palīdz.

Par LU liela neskaidrība bija jau pagājušās sezonas gaitā. Arī starpsezonā bija daudz jautājumu un maz atbilžu. Kad jums pašiem spēlētājiem tika pateikts, ka viss ir kārtībā un var gatavoties sezonai?
Ja pareizi atceros, tad to uzzinājām tad, kad man bija Eiropas čempionāts ar U18 izlasi. (Jūlija beigas, augusta sākums - E.O.) Tad bija jāsaprot, kuri sastāvā paliek un kuri dodas kaut kur citur. Tā kā vasaras vidū, vasaras beigās jau zinājām, ka spēlēsim augstākajā līmenī.

Interesantas sanāca arī pagājušās sezonas beigas, jo LU komandai finišs pienāca jau marta vidū. Viena daļa spēlētāju tikāt aizsūtīti palīgā "Mārupei" Nacionālās līgas play-off spēlēs. Taču interesanti bija tas, ka nebūt nepārņēmāt līderu lomas, un Ainars Zvirgzdiņš turpināja galvenokārt uzticēties tiem spēlētājiem, kas viņam bija visu sezonu. Kāda bija tā pieredze "Mārupē", kura sudrabu Nacionālajā līgā pirms sezonas neviens noteikti nesolīja?
Treneris Zvirgzdiņš mums iemācīja ļoti daudz ko. Trenerim Zvirgzdiņam basketbola filozofija ir tāda, pie kuras viņš vienmēr pieturās. Mēs centāmies iederēties viņa komandā. Viņa ātrais un metieniem piepildītais basketbols bija tas, ko mēs centāmies spēlēt. Fizisko sagatavotību no viņa treniņiem tiešām varēja ļoti labu iegūt. Tās spēles mums pašiem ļoti noderēja. Drīkstējām spēlēt brīvi, bet pēc viņa principiem. No viņa daudz ko varēja iegūt.

"Latvijas Universitātei" sezonas pirmā spēle gaidāma 11. oktobrī, kad studenti tiksies ar Pērnavas "Transcom". Četras dienas vēlāk Marta Ozolinkeviča trenētā komanda dosies izbraukumā pie "Viimsi" vienības. Par studentu komandas sastāva aprisēm lasāms ŠEIT!