Apsītis: "Labākās bārdas Latvijas basketbolā? Šķēlem, Porziņģim un Bērzam!"

Sestdienas spēlē pret "Keilu" ogrēniešu uzvaru ar 25 gūtiem punktiem kaldināja Saldus basketbola audzēknis Kārlis Apsītis, kurš pēc divu gadu pārtraukuma, kura laikā tika pārstāvēta dzimtā "Saldus" komanda un "Valmiera Glass/ViA", atgriezies "Ogres" rindās. Apsītim šī ir kopumā piektā sezona ogrēniešu zili baltajās formās.

Izdevās otrajā puslaikā "Keilu" salauzt. Vai pretinieki sagādāja kādus pārsteigumus un cik daudz ietekmēja Mārča Vītola iztrūkums, kas pamanīja igauņu ierasto spēles stilu?
Problēmas pirmajā ceturtdaļā sagādāja Matejs Raduničs. Viņš atdeva labas piespēles. Centāmies spēlēt pret viņu ar diviem aizsargiem, bet viņš atrada brīvos cilvēkus perimetrā. Mazie spēlētāji labi meta tālmetienus pēc izskrējieniem stageros. Ar labu precizitāti viņi meta pāri rokām. Pirmajā ceturtdaļā ielaistie 32 punkti ir krietni par daudz, cik gribam ielaist pret "Keilu". Viens no lūzuma punktiem bija tas, ka Raduničs otrajā puslaikā tika pie četrām piezīmēm. Viņa atrašanos malā izmantojām, lai veiktu savu izrāvienu. Veiksmīgi trāpījām savus tālmetienus un aizsardzībā mainījāmies pie blokiem, kad pretinieku centrs nebija laukumā. Viņi gribēja spēlēt viens uz viens, bet savilkāmies, lai nebūtu tā brīvības sajūta.

Kurā brīdī sākāt saprasts, ka tomēr Raduničs ar savu pretspēlētāju jāatstāj viens Redzot, ka viņš sakrājis veselu čupu ar piespēlēm, sākāt rūpīgāk pieskatīt spēlētājus stūros?
Trešajā ceturtdaļā tas lēmums nāca no trenera. Gribējām pārbaudīt kā puišiem sanāks viņu noturēt. Cepuri nost Renāram Magonem, Jānim Pozņakam un Kristapam Dārgajam - viņi zem groza nocīnījās godam. Raduničam pēc kontakta bija grūti gūt punktus, jo trešajā un ceturtdaļā nogurums sāka spēlēt lomu. Uz svaigiem spēkiem precizitāte bija labāka. Jā, tas bija trenera lēmums pieskatīt metējus, lai viņiem nav tik brīvas rokas.

Pašam beigu protokolā 25 gūti punkti. Kurā brīdī noķēri spēles garšu un saprati, ka spēle beigsies tā kā tai ir jābeidzas? Pieņemu, ka pirmajā ceturtdaļā par to drošības sajūta nebija.
Pirmajā puslaikā vēl nebijām droši par uzvaru. Tā sajūta radās trešajā ceturtdaļā, kad uztaisījām izrāvienu no mīnus septiņi līdz plus divu. Pārsvars sāka pieaugt un centāmies nepieļaut vieglus punktus. Lai gan bija brīži, kad arī viņi mūsu uzbrukumiem atbildēja sekmīgi, bet tas moments, kad no mīnus septiņi tikām priekšā bija pārliecībai ļoti noderīgs.

Ar šo panākumu "Ogre" ir sestajā septītajā pozīcijā turnīra tabulā, jāskatās kā tiešie konkurenti savas spēles nospēlēs. Latvijas kauss nesanāca tāds kā gribējāt. Šobrīd, kad tuvojas janvāra izskaņa, kādu rezumējumu var pavilkt tādam jau sezonas pēc vidus posmam? Kas savā spēlē komandai izdodas un kas ne tik labi?
Mums ir izdevies atrast savu spēles stilu - tas mums ir skaidrs, īpaši uzbrukumā. Atskatoties uz sezonu, man ir prieks, ka ir bijušu maz bezierunu zaudējumu. Esam spēlējuši līdzīgas spēles arī ar spēcīgām komandām. Tas pierāda, ka mēs varam spēlēt ļoti augstā līmenī. Cerams, ka arī jaunais saspēles vadītājs Gerijs (Doltons) lieti palīdzēs. Redzi, tagad mums katra spēle ir svarīga, lai nostiprinātos sestajā pozīcijā un nebūtu pirmajā kārtā jāspēlē pret "Prometey", ko mēs, saprotams, negribam. Vienīgais negatīvais, kas nāk prātā, ir tas ka janvārī, decembrī tas tik akūti nebija, bieži spēļu sākumos nonākam iedzinējos. Labi, ka esam spējuši atspēlēt deficītus.

Cik ļoti sezonas sākumā tas smagais zaudējums pret "Prometey" sapurināja, lai liktu komandai saņemties un neko tamlīdzīgu vairs nepieļautu?
Jā, tas bija smags zaudējums. Skaidrs, ka negribējām zaudēt ar -40. Tas mūs motivēja nākamajā spēlē savās mājās pacensties, lai tas vairs neatkārtotos. Viņi tajā spēlē parādīja uz ko ir spējīgi. Viņiem ir ļoti labi saspēles vadītāji. Ondrejs Balvins sevi parādīja, kurš ir kaut kas līdzīgs Raduničam tikai vēl spēcīgāks un talantīgāks.

Man tika pačukstēts, ka komandas galvenais treneris Uldis Švēde piekopj visai demokrātisku komandas vadīšanas stilu. Komandā esat virkne ar pieredzējušiem basketbolistiem. Cik daudz viņš ieklausās jūsu ieteikumos, jo galvenā trenera postenī milzu pieredze viņam gluži nav?
Uldis savu darbu dara labi. Man patīk komandas treniņu process. Manuprāt, tas ir augstā līmenī, cik nu esmu citos profesionālos klubos spēlējis. Mums specifika ir tāda, ka treniņš ir vienreiz dienā, jo citiem puišiem vēl ir papildus darbs ko darīt. Ko pieminēji par demokrātiju, man patīk, ka treneris uzklausa spēlētāju viedokli. Īpaši viņš ņem vērā kapteiņa Kristapa [Dārgā] viedokli. Viņi ļoti bieži pārspriež dažādas spēles detaļas. Ja Kristaps nepiekrīt kādam konkrētam trenera lēmumam, tad viņi to izrunā un attiecīgi pieņem lēmumu ne tikai vienpusēji no trenera, bet arī kapteiņa puses. Cepuri nost par tādu trenera pieeju. Treniņprocesā, video skautingā un individuālajā darbā mums viss ir kārtībā [rāda īkšķus augšā..].

Kārlis Apsītis aizsardzībā. Foto: Ritvars Raits

Visi, kas šosezon skatījušies "Ogres" spēles, ir pamanījuši, ka esi pamainījis imidžu. Šobrīd nēsā kuplāko bārdu Latvijas basketbolā. Citiem spēlētājiem laiku pa laikam ir tāda "slinkā" pāris nedēļas atlaistā bārdiņa, bet tev var redzēt, ka imidžs izvēlēts visai apzināti. No kā tāda iedvesma?
Gribēju apskatīties, kā man izskatīsies sejas apmatojums kad paaugsies. Esmu nolēmis turēt vismaz līdz sezonas beigām. Gribēju apskatīties kā nu būs. Man pašam patīk - draudzenei ne pārāk. [smejas] Kā jau dāmas, par bārdu ne vienmēr fano. Ir tagad tāda vietējā Džeimsa Hārdena versija.

Protams, neskaitot sevi - pirmā vieta... Kuri tavā skatījumā būtu Latvijas basketbolistu sarakstā trīs labāko bārdu īpašnieki?
Kaspars Bērziņš varētu būt viens no tiem. Aigars Šķēle arī reizēm visai labi atlaiž. Kas vēl man nāk prātā? Kristaps Porziņģis tagad ir atlaidis. Jā, ar tiešām garu bārdu Latvijā nav daudz spēlētāju. Tagad, kad pašam ir garāka bārda, esmu to ievērojis. Tātad top-3: Šķēle, Porziņģis un Kaspars Bērziņš.

Pašam šosezon ir atgriešanās Ogrē. Iepriekš jau esi vietējo basketbola atmosfēru šeit jutis. Kā ir spēlēt atkal ogrēniešu priekšā?
Ir patīkami atkal spēlēt Ogrē. Atrmosfēra šeit ir kolosāla. Savu lielisko atbalstu līdzjutēji parādīja arī kausa izbraukuma spēlē Ventspilī, kuri mūs ārpus halles sagaidīja arī pēc smaga zaudējuma un pateicās par spēli. Liels paldies viņiem! Mājas spēļu sajūta Ogrē ir īpaša un ir liels priekš spēlēt šādu atbalstītāju priekšā. Tas rada mājas sajūtu. Cilvēki gaida spēles un mums ir priekš viņu priekšā spēlēt.