Naits: "Individuāli esam prasmīgi spēlētāji, uzplaiksnījumos to redzam"

Kā jau debitantam Senekam Naitam spožas spēles mijušās arī ar salīdzinoši klusiem sniegumiem. Sezonas ievadā ar 36 punktu performanci amerikānis atkārtoja Jānim Kaufmanim piederošo "Valmiera Glass/ViA" kluba rekordu vienā spēlē gūto punktu kategorijā. Atlētiskais basketbolists, kurš ne reizi vien priecējis ar lidojumiem virs groza stīpas, valmieriešu vidū ir sezonas rezultatīvākais spēlētājs ar 15,1 punktu vidēji spēlē.

Beidzot komandai izdevies veikt vairāku uzvaru sēriju. Kā vari novērtēt, kas ir bijis šo uzvaru pamatā, īpaši šajā spēlē, kas bija visai svarīga no turnīra tabulas viedokļa?
Galvenā lieta ir tā, ka esam sanākuši kopā kā komanda. Palīdzam viens otram laukumā gan uzbrukumā, gan aizsardzībā. Galvenokārt tas ir aizsardzībā, jo uzbrukumā ticam sev. Esam noticējuši, ka komandas biedri ir blakus un ir gatavi palīdzēt. Ir vieglāk spēlēt ar pārliecību, ja visi esam uz viena viļņa.

Par pārliecību runājot, kā iepriekš ieilgušās zaudējumu sērijas laikā spēji saglabāt pārliecību un nenokārt degunu?
Basketbols ir viļņveidīga spēle. Sezonas laikā augšas mijās ar lejām. Šī ir gados jauna komanda. Mums ir daži veterāni, bet lielākajai daļai šī ir pirmā vai otrā sezona. Zinot to, ka basketbola sezona ir gara, ir iespēja pagriezt sezonu vienā acu mirklī, kā nospiežot slēdzi. Būt optimistam noteikti palīdz. Arī treneris sludina pozitīvisma saglabāšanu. Tam ir bijusi ļoti liela loma.

Šī ir tava pirmā sezona dīķa šajā pusē. Mēs, protams, zinām, ka štatos basketbols ir fiziskāks. Kas priekš tevis ir bijušas galvenās mācību atziņas un pielāgošanās šeit spēlētajam basketbolam?
Ir pāris mazas noteikumu atšķirības nianses no Amerikas basketbola. Pavisam mazas lietiņas. Vienas tādas dēļ saņēmu kļūdu, kas Amerikā nebūtu noteikumu pārkāpums. Bez tā basketbols paliek basketbols, lai kur tu dotos. Tā ir komandas spēle. Šeit uz komandu akcents ir lielāks. Tādēļ ir jāprot uzticēties saviem komandas biedriem, jo Amerikā ir izteiktāka viens uz vienu spēle. Kopumā es neteiktu, ka spēle šeit un tur ir pārlieku atšķirīga.

Kā tev izdodas iekļauties komandā, pirmo reizi atbraucot uz Eiropu? Protams, nevienu no spēlētājiem nepazīsti. Ir valodas distance. Iespējams ne visi džeki komandā ir pilnīgi droši par savām angļu valodas prasmēm. Kādas ir galvenās lietas, kam ir jāpielāgojas?
Protams, ka tas ir bijis pielāgošanās process. Atbraucot no štatiem, nonāc šķietami pilnīgi citā pasaulē. Uzskatu, ka esmu piezemējies diezgan labā vietā. Lielākā daļa spēlētāju runā pietiekami labā angļu valodā. Arī treneris pietiekami labi sarunājas angļu valodā. Tāpat komandā vēl ir pāris puiši, kuri atbraukuši no štatiem. Iespēja sadraudzēties ar viņiem arī noteikti palīdz.

Vienmēr interesanti dzirdēt otras puses perspektīvu. Kā jau teici, Amerikā ir pavisam cita pasaule. Kas tev ir bijis lielākais kultūršoks šeit Latvijā? Kas ir tās lietas, pie kā ir jāpiedomā?
Lielākais kultūršoks ir bijis ēdiens. Ēdiens šeit ir garšīgs, bet man brīžiem pietrūkst kādi ēdieni. Piemēram, spārniņi, ko man labpatīk paņemt "Wingstop". Pietrūkst kādi konkrēti kārumi, kuri jums šeit nav atrodami. Lielākoties mēģinu pieņemt to, kur es esmu, un gūt prieku, izbaudot šo pieredzi.

Laikapstākļu ziņā, vai ziema tevi pārsteidza? Ilionoisā laikam ziema gan ir pieredzēta.
Nē, nepārsteidza. Visi teica, ka būs auksts. Tas, cik daudz sniga un palika vairākas nedēļas, tas bija šokējoši. Amerikā esmu palicis kalnos Jūtā, kur ir daudz sniegs. Arī Ilionoisā ir daudz sniegs un negatīva temperatūra. Tādēļ aukstums mani nepārsteidza. Esmu nodrošinājies ar biezu mēteli.

Kā kopumā, ne šīs sezonas kontekstā, bet vispār savā karjerā redzi to, ko vēlies sasniegt Eiropas basketbolā?
Mans karjeras mērķis, esot šeit Eiropā, ir censties apliecināt, ka varu būt viens no labākajiem aizsargiem Eiropā. Gribu, lai aizejot no basketbola, varu apgalvot, ka biju viens no labākajiem spēlētājiem tur, kur spēlēju. Lai citi var teikt, ka es atstāju aiz sevis nospiedumus.

Cik daudz esot tajā pusē seko līdzi tam, kas notiek Eiropas basketbolā? Vai izproti Eiropas basketbola sistēmu un seko līdzi kādiem zināmājiem spēlētājiem?
Neteiktu, ka ļoti sekoju. Mums līgā [domāts NBA - aut. piez.] ir pāris čaļi kā Luka [Dončičs] un [Nikola] Jokičs, par kuriem tiek pastāstīta informācija, kā viņi nonāca līdz līgai. Es pievēršu uzmanību tam. Zinu, ka šeit spēlē tāds basketbolists kā Maiks Džeimss, kuram pievēršu uzmanību. Viņš spēja no Amerikas atbraukt uz Eiropu un pierādīt sevi kā viens no labākajiem spēlētājiem. Šis ir mācību process, ko apgūstu pats ejot uz priekšu.

Sezona ir teju viduspunktā. Kā teiktu, kas ir jāveic, lai sezonas turpinājumā uzlabotu komandas sniegumu un pozīciju tabulā, kā arī parādītu pats sevi labākajā iespējamajā gaismā?
Pirmkārt, sākšu ar komandu. Mēs esam talantīga komanda. Jūtu, ka, jo vairāk mēs sanākam kopā kā vienota komanda, jo augstāki ir mūsu spēju griesti - debesis ir limits. Domāju, ka skatoties spēles ir redzams, ka individuāli esam prasmīgi spēlētāji. Ir uzplaiksnījumi, kuros to var redzēt. Personīgi šī ir mana pirmā sezona, kurā jātur sitieni. Nevajadzētu ne pārāk sakāpt uz augšu, ne nolaisties pārāk zemu. Jāiegūst stabilitāte, un ar katru dienu jācenšas kļūt labākam. Tāpat jākļūst stiprākam. Šeit daudzi spēlētāji ir fiziski ļoti spēcīgi un monolīti. Uzsvars ir uz kļūšanu spēcīgākam. Protams, daudz ir jāmācās. Kā jau teicu, nenāku no šejienes, tādēļ jāpieķer šīs spēles izpratne.

Lasi vēl...

# Bērziņš: "Sezonas sākums bija samocīts, bet tagad esam sapratuši lomas"
# Šulcs: "Mūsu identitāte ir spēles kontrolēšana no aizsardzības"
# Jaunzems: "Sajutu savu metienu un uzreiz ieguvu divreiz lielāku pārliecību"
# Lācis: "Iesaku visiem noskatīties "Rīgas Sargus", lai varam sajust latvieti sevī"
# Kulačkovskis: "Pēc koledžas ir sarežģīti izmērīt, kāda līmeņa spēlētājs esi"