VEF ČL sezonas atskaņas: ar mērķi noturēt kodolu un sasniegt vairāk
Aprīļa sākumā sezonu starptautiskajā arēnā noslēdza ‘’VEF Rīga’’, kas izstājās no tālākas cīņas FIBA Čempionu līgā. Klubs ar izkļūšanu no apakšgrupas pārsteidza daudzus, taču ‘’Top16’’ piedzīvoja sešus zaudējumus tikpat spēlēs. Portāls ‘’Sportacentrs.com’’ aicināja ‘’VEF Rīga’’ galveno treneri Jāni Gailīti un direktoru Gati Jahoviču analizēt sezonu un ieskicēt nākotnes plānus.
Latvijas spēcīgākajai basketbola komandai ‘’VEF Rīga’’ šī bija otrā sezona FIBA Čempionu līgā. Klubs pirms 2019./2020. gada sezonas lēma vairs nepiedalīties Vienotajā līgā un pievienoties 2016. gadā izveidotajam turnīram. Pirmā sezona VEF bija ļoti neveiksmīga – izcīnīta tikai viena uzvara 14 mačos. Pirms šīs sezonas Covid-19 pandēmijas dēļ turnīrs lēma mainīt izspēles formātu, astoņu komandu vietā aizvadot grupu turnīra pirmo kārtu ar četrām komandām katrā apakšgrupā. Iespējams, tas nāca par labu tieši rīdziniekiem. Lai arī ielozēti spēcīgā konkurencē kā ar ‘’Strasbourg’’, ‘’Rytas’’ un ‘’Peristeri’’, Jāņa Gailīša vadītie basketbolisti prata uzvarēt četrās no sešām spēlēm un ierindoties otrajā vietā, tādējādi iekļūstot ‘’Top 16’’. Vairāki no mačiem noslēdzās dramatiskās galotnēs, kur divās no tām VEF piedzīvoja rūgtus zaudējumus, kamēr izšķirošajā spēlē pret ‘’Peristeri’’ Zorika tālmetiens pēdējā sekundē nodrošināja rīdzinieku laimīgu uzvaru.
🚨🚨🚨 KRISTERS ZORIKS SENDS @VEFRIGA TO THE #BASKETBALLCL PLAY-OFFS!!!!!!! 🚨🚨🚨 pic.twitter.com/34G9EEON6x
— Basketball Champions League (@BasketballCL) January 26, 2021
Teicama aizsardzība, bet ne tik labs uzbrukums
Kā viena no panākumu atslēgām šosezon VEF tika minēta veiksmīgā komplektācija, kur atlasīti meistarīgi leģionāri sajaukumā ar jauniem un sevi apliecinājušiem latviešu basketbolistiem kā Kristeru Zoriku, Aigaru Šķēli un Arti Ati. Ātrs un fizisks basketbols ar ātru pāreju, daudz izspēlētām pick&roll sadarbībām, kā rezultātā Maikls Kaizers bieži trieca bumbu grozā no augšas pēc partneru piespēlēm. Trūkumi – pozicionālā spēle, kurā daudz kas atkarīgs no metienu precizitātes, daudzās nepiespiestās kļūdas un līderu trūkums atbildīgos brīžos. Raugoties statistikas ailēs, VEF spēle uzbrukumā buksējusi - vidēji spēlē gūti 71.9 punkti, kas bijis sliktākais rādītājs starp visām ‘’Top16’’ komandām. Divpunktu precizitāte – 47.9%, kamēr tālmetienu 33.3 %. Tālmetienus no ‘’Top16’’ sliktāk metusi vien ‘’Final8’’ iekļuvusī ‘’Pinar Karsiyaka’’, kamēr divpunktu metienus VEF metusi vissliktāk. Pievīlušas arī kļūdas – 16.3 neprecizitātes vidēji spēlē, kas arīdzan bijis augstākais rādītājs starp visām ‘’Top16’’ komandām.
Šīs sezonas modelis iepriecinājis ar spēli aizsardzībā. Lai arī spēlētājiem pietrūkuši auguma centimetri, cīņā par atlēkušajām bumbām šis trūkums kompensēts. Vidēji spēlē rīdzinieki tikuši pie 39.2 bumbām, kas ir otrs labākais rādītājs starp visām ‘’Top16’’ komandām. Labāk zem groziem cīnījušies vien čehu ‘’Nymburk’’. Arī spēles elementā kā bloķētie metieni VEF ir viena no Čempionu līgas labākajām komandām ar caurmērā bloķētiem 3.3 pretinieku metieniem. ''Droši vien, ka aizsardzība iepriecināja visvairāk. Pat pie tik slikta uzbrukuma, kas bieži vien spēlētājos radīja vilšanās sajūtu un kas var pārnesties uz aizsardzību, mēs to pratām noturēt līmenī,'' spēli savā laukuma galā uzteica arī VEF galvenais treneris Jānis Gailītis.
''Otrās kārtas rezultāti, manuprāt, nebija īsti objektīvi. Mums vajadzēja izcīnīt vismaz vienu vai divas uzvaras,'' tā savas komandas vērtējumu iesāk ‘’VEF Rīga’’ direktors Gatis Jahovičs. ''Top16'' kārtā VEF tika ielozēts spēcīgā sabiedrībā – ar esošajiem čempioniem ‘’San Pablo Burgos’’, pirmās sezonas titula ieguvējiem ‘’Tenerife’’ un Bosnijas un Hercegovinas ‘’Igokea’’, kas atzīstami startē Adrijas līgā. Otrajā kārtā sniegums nebija tik pārliecinošs kā pirmajā – seši zaudējumi un pēdējā vieta J grupā. Ja komandas galvenais treneris pauž, ka viņam bijis interesanti paskatīties, kā komandai klāsies, tad kluba direktors atzīst – redzējis iekļūšanu ‘’Final8’’ kā reāli iespējamu: ''Pats ticēju, ka varam cīnīties par divnieku. Uzskatīju, ka ‘’Tenerife’’ būs pirmā, bet mēs otrie. Pie sevis domāju, ka abās spēlēs uzvarēsim ‘’Igokea’’ un vismaz vienā ‘’Burgos’’.''
‘’No grupas komandām parocīgākā mums bija ‘’Burgos’’. Sistēmas komanda ar izteikti skaidrām lomām,’’ vienu no pretiniecēm vērtēja Gailītis. Abas komandas ar savstarpēju dueli uzsāka ‘’Top16’’ ciklu, kas izrādījās VEF labākā spēle ‘’Top16’’ fāzē. Vefiņš lielāko cīņas daļu atradās vadībā, taču mača izskaņā neprata spēli aizvest līdz uzvarai, zaudējot papildlaikā ar 75:76. Veiksmīgāko spēli Čempionu līgas sezonā aizvadīja Aigars Šķēle, kurš guva 19 punktus, taču bija neveiksmīgs gan pamatlaika izskaņā, gan papildlaikā, kurā nevis izšķīrās par metienu, bet nogādāja bumbu Aleksandram Madsenam. ‘’Varētu būt, ka šī bija mūsu labākā spēle ‘’Top16’’ kārtā. Mēs izskatījāmies solīdi, taču neizmantojām iespējas uzvarēt,’’ tā maču atceras galvenais treneris.
Vēlāk sekoja tas, no kā šosezon nevar izvairīties praktiski neviena komanda – Covid-19. Pozitīvas analīzes tika konstatētas Aleksandram Madsenam, kurš aptuveni trīs nedēļas veseļojās no vīrusa Spānijā. Atgriežoties Latvijā, visiem basketbolistiem tika veiktas analīzes, un vienās no tām inficēšanos ar vīrusu atrada arī Aigaram Šķēlem. No ierindas uz laiku izkrita divi nozīmīgi rotācijas spēlētāji, kas tādai komandai kā VEF, kurai šosezon nav garākais rezervistu soliņš, ir ievērojams zaudējums. Sekoja divas neveiksmes pret ‘’Igokea’’ un ‘’Tenerife’’, taču cerības par izkļūšanu no grupas vēl zaudētas nebija. Tās izgaisa neizteiksmīgākajā zaudējumā pret ‘’Burgos’’, kurā rīdzinieki uzbrukumā guva vien 45 punktus, metot ar 18.8 % precizitāti no distances. Neveiksmes uzbrukumā turpinājās arī zaudējumos pret ‘’Igokea’’ un ‘’Tenerife’’, kur atsevišķos brīžos varēja pamanīt pārliecības trūkumu spēlētājos. ‘’Mums, zaudējot divus spēlētājus, spēle pajuka. Dažas spēles bija tiešām neizteiksmīgas. Manuprāt, komandā neatradās līderis, kurš cīņas galotnē varētu bumbu paņemt savās rokās un ar pārliecību uzvarēt,’’ ar vēsu galvu ‘’Top16’’ kārtu vērtē Jahovičs. Galvenais treneris Jānis Gailītis ir tiešāks – VEF vienkārši bija vājāks: ‘’Man nešķita, ka mēs spēlējām, lai noturētos mačā, bet gan par uzvaru. Gandrīz visos mačos trešās ceturtdaļas beigās vai ceturtās sākumā mums bija reālas iespējas uzvarēt. Nedomāju, ka bijām atkritēji. Mēs vienkārši bijām vājāki. Nevaram teikt, ka esam spēcīgāki par ‘’Tenerife’’, kura ir trešajā vietā ACB līgā un kuras budžets ir ap astoņiem miljoniem eiro. Attiecīgās spēlēs varam viņus uzvarēt, taču pagaidām tās ir spēcīgākas komandas ar lielākiem budžetiem.’’
Secinājumi uz nākamo sezonu un domas par komplektāciju
Secinājumi no Čempionu līgas sezonas iet roku rokā ar domām par nākamo sezonu un komplektāciju. ‘’Jāanalizē spēļu galotnes un mači, kuros pamatīgi zaudējām. Tādas spēles nedrīkst būt. Tas nav labi nedz klubam, nedz spēlētājiem,’’ pirmos uzsvarus tajā, ko var mācīties no ‘’Top16’’ fāzes pauž Gatis Jahovičs. Galvenais treneris Jānis Gailītis šo jautājumu uzreiz pavērš komplektācijas virzienā, paužot, ka ir jāmēģina noturēt komandas kodols uz nākamo sezonu: ‘’Mēs daudz domājam, kas ir svarīgi komplektācijā un kāds stils Čempionu līgā ir dominējošs, jo pāreja no Vienotās līgas uz Čempionu līgu ir bijis pārbaudījums daudziem. Tas ir kaut kas pavisam citādāks. Ļoti ceram, ka varēsim paturēt komandā uz nākamo sezonu pēc iespējas vairāk spēlētāju un veidosim savu identitāti. Kas svarīgi – ir ļoti viegli piesaistīt divus vai trīs spēlētājus pie esošā kodola un ielikt viņus sistēmā. Komanda strādās ātrāk. Vēlākais oktobra sākumā viņa jau būs spēlējoša. Ar jaunu komandu var sanākt dažādi, un tādā gadījumā ļoti atkarīgs, kā sāc sezonu. Man personīgi nav paticis, ka katru gadu mainās komanda. Arī skatītājiem tas nepatīk, jo viņi gadu no gada vēlas klubā redzēt tos, kas iepatikušies.’’ VEF konkretizējusi tās divas pozīcijas, kurās vēlas pastiprināties uz nākamo sezonu – snaiperis, kā arī jau pieredzi iekrājis basketbolists ap 30 gadus vecs, kurš karjeras laikā paspējis uzvarēt spēlēs, un var uzņemties līdera lomu galotnēs.
Indikācijas tam, lai varētu noturēt kodolu arī uz nākamo sezonu, pastāv. Līgumi vēl uz nākamo sezonu ir tādiem basketbolistiem kā Kailam Olmenam, Aigaram Šķēlem, Artim Atem, Aleksandram Madsenam, Kristeram Zorikam un visiem jaunajiem basketbolistiem. Visticamāk, Ates un Madsena noturēšanai būs nepieciešams atalgojuma pieaugums, kamēr Aigara Šķēles gadījumā gan spēlētājam, gan klubam ir opcija atteikties no līguma pagarinājuma. Lai arī pirms sezonas latvietis tika uzlūkots kā viens no VEF līderiem, traumu un Covid-19 dēļ tā Šķēlem izvērtusies saraustīta un neveiksmīga. Savukārt Kaila Olmena gadījumā citi klubi var izpirkt leģionāra līgumu, tādā veidā VEF saņemot kompensāciju. Kuluāros sezonas laikā tika runāts par kādas ULEB Eirolīgas komandas interesi, ko apstiprina arī Jahovičs: ‘’Jā, šāda interese bija, bet, par brīnumu mums, piedāvājums bija nenopietns. Tālāk sarunas nemaz nevirzījām.’’
Tieši Olmens kļuva par rezultatīvāko VEF basketbolistu Čempionu līgā, vidēji spēlē gūstot 13.8 punktus, atdodot 5.6 rezultatīvas piespēles un izcīnot 3.2 atlēkušās bumbas. Jau iepriekš spēlētājs publiski paudis, ka noticējis trenerim un savu lēmumu pievienoties VEF nenožēlo. Tomēr ‘’Top16’’ kārtā bija redzamas Olmena vājās vietas. Pretinieki bija labi izpētījuši Olmena spēli, un bieži vien eksplozīvais leģionārs tika nosegts, vai pieļāva daudz nevajadzīgu kļūdu. Gan kluba galvenais treneris Jānis Gailītis, gan direktors Gatis Jahovičs ir vienisprātis – Olmenam būtu vērtīgs vēl gads VEF, jo pagaidām viņš vēl nav izveidojies par stabilu spēlētāju. Bieži ir pamanīti spēlētāja trūkumi aizsardzībā, taču kluba galvenais treneris par lielāko trūkumu uzskata sava lēciena neizmantošanu: ‘’Viņam vajag vēl vietu, kur viņš var pietiekami daudz kļūdīties un kur viņam dod nedaudz vairāk, nekā ir pelnījis. Aizsardzībā viņš iekrīt visas sezonas garumā, lai gan šajā elementā ir progresējis. Sezonas laikā, pateicoties paša Olmena iniciatīvai, vairākus paradumus aizsardzībā esam izskauduši. Ja spēlētājs neredz bumbu, vai arī viņam nav iemaņu to redzēt, un viņš aizsardzībā spēlē tikai ar savu atlētiskumu, kā, piemēram, aizsardzībā lēkā, tad tas agri vai vēlu novedīs pie kļūdām. Tās ir jāizskauž, lai nestaigātu līdz visu karjeru. Olmenā mani visvairāk neapmierina spēle bez bumbas un talanta neizmantošana cīņā par atlēkušajām bumbām. Viņš pēc tām neiet, nesavāc un tādējādi negūst punktus. Viņš izmanto savu lēcienu tikai, lai iedankotu. Kad Olmens iemācīsies izmantot savu lēcienu plašāk, tad, manuprāt, viņš būs interesantāks spēlētājs.’’
Daudz kas būs atkarīgs arī no pašu spēlētāju vēlmes un motivācijas. Visai ticami, ka Kails Olmens, Maikls Kaizers un Aizeja Pinjeiro pēc sezonas saņems piedāvājumus, kuri finansiāli būs ienesīgāki vismaz divas vai pat trīs reizes. Arguments, ko vēlas izmantot VEF – paliekot vēl uz sezonu, savu vērtību basketbolisti var celt piecas vai pat desmit reizes. ‘’Finansiāli noturēt spēlētājus mums ir grūtāk, tāpēc jāmeklē citi veidi,’’ pauž galvenais treneris. Klubs ir ieinteresēts sastāvā paturēt arī Kaizeru un Pinjeiro, taču vai tas izdosies, rādīs laiks.
Nākotnes vīzija - būt stabilam Čempionu līgas klubam ar iespēju sasniegt augstus mērķus
‘’Mūsu vēlme ir kļūt spēcīgākiem uz nākamo sezonu,’’ šādas domas mājo galvenajā trenerī Jānī Gailītī attiecībā par nākamo sezonu. Lai arī treneris ir viens no kandidātiem uz Lukas Banki trenera asistenta vietu un VEF ir devis piekrišanu gadījumā, ja itālis izvēlēsies speciālistu par savu padoto, arī nākamajā sezonā, visticamāk, treneru sastāvs nemainīsies.
Ja galvenā trenera vēlme ir stādīt augstākus mērķus, kas vērsti uz attīstību, tad kluba direktors Gatis Jahovičs vēlas redzēt stabilitāti. ‘’Svarīgi būtu atkal izkļūt no Čempionu līgas grupas un nevis izdarīt to tikai nākamajā sezonā, bet nākamos trīs gadus pēc kārtas. Svarīga ir kluba stabilitāte. Tādā gadījumā kādā sezonā arī varēsim cerēt uz iekļūšanu ‘’Final8’’ vai ‘’Final4’'.’’ Drīzumā sāksies darbs pie nākamā gada komplektācijas un budžeta jautājumiem. Kluba direktors pauž nostāju – lai tiktu līdz stabilitātei un spētu noturēt iespējami vairāk spēlētājus, budžets jāsaglabā vismaz šīs sezonas līmenī un jātiecas uz tā palielināšanu no 10 līdz 20%. Gan treneris, gan kluba direktors saprot – spēlētājiem varētu augt atalgojuma prasības. ‘’Lielākoties, spēlētājiem otrais gads ir finansiāli ienesīgāks. Mums ir savas rūpes, par ko jādomā. Process kā komplektācija nenotiek kā esam ieplānojuši. Vienmēr tas ir interesants un neprognozējams, īpaši, ja neesi gatavs pārmaksāt,’’ tuvākos mēnešus raksturo Jānis Gailītis.
Ko par VEF starptautisko sezonu saka basketbola zinātāji
Andrejs Siliņš, basketbola apskatnieks
Ņemot vērā situāciju, kādā ir Latvijas klubu basketbols, jebkura starptautiska uzvara ir panākums. Pirms sezonas nebija neviena racionāla pamatojuma tam, lai VEF izkļūtu no grupas, taču VEF pārspēja visas cerības. Otrais grupu turnīrs iedeva zināmu rūgtuma pēcgaršu, lai gan notika tas, kam, uz papīra skatoties, bija jānotiek. Rezultāts pie normāliem apstākļiem ‘’Top16’’ grupā varēja būt labāks, taču sakrita apstākļi, kuri nebija labākie. Kopumā ņemot, sezonu vērtēju kā labu un raugos pozitīvi. Lai varētu sasniegt vairāk, spēlētājiem pietrūka meistarības – gan tehniskās varēšanas, gan psiholoģiskās noturības, gan pieredzes. Pozitīvi, ka Kristers Zoriks parādīja sevi Eiropas skatuvei. Tieši ar faktu, ka VEF spēlētājs var sevi parādīt plašāk Eiropā, klubs var noturēt un piesaistīt laba līmeņa basketbolistus. Tādi spēlētāji kā Olmens, Kaizers un Madsens noteikti nevarēs sūdzēties par piedāvājumiem. Lai būtu racionāls pamats cerēt uz tikšanu ārā no grupas arī nākamajā sezonā, VEF jānotur kodols un jādod iespēja tam turpināt spēlēt kopā.
Reinis Lācis, portāla ‘’Delfi’’ sporta žurnālists
Sezonu vērtēju kā labu. Palika maza rūgtuma pēcgarša, ņemot vērā, ka otrajā aplī komanda palika bez uzvarām. Mani personīgi iepriecināja divas uzvaras pār ‘’Rytas’’. Lai arī šī komanda piedzīvo tos grūtākos laikus, taču uzvaras ir jāizcīna. ‘’Rytas’’ pēc savām iespējām ir priekšā VEF, un tas nozīmē, ka šosezon, komplektējot sastāvu, VEF šajā pusē ir darījuši ko labāk. Pirmajā sezonas pusē patika spēles maniere, kamēr otrajā parādījās tās blaknes. Sniegums aizsardzībā bija labā līmenī, bet nepatika viesspēlētāju nespēja svarīgākajos brīžos parādīt attiecīgu sniegumu. Brīžiem uz Eiropas fona izskatījāmies nabadzīgi – astoņi spēlētāji, uz rezervistu soliņa jaunieši. Garākā sezonā, kad VEF otrajā posmā sākās ķibeles, tas bija kā labs atgādinājums. Nerunājot par Eirolīgu, Eiropā komandas komplektē no 12 basketbolistiem, kamēr VEF šosezon bija astoņu spēlētāju komanda. Grūti ko iekarot ar tādu komandu. Ja runājam par spēlētājiem, tad Olmenam vēl tāls ceļš ejams uz augstākā līmeņa basketbolu, Šķēlem sezona tika izbojāta traumu un saslimšanas ar Covid-19 dēļ, kamēr Zoriks, kā jau jauns spēlētājs, nosēdās. Kaizeram, visticamāk, personīgā situācija ģimenē bija tā, kas neļāva brīžiem parādīt savu labāko basketbolu, kamēr Pinjeiro gadījumā var vilkt paralēles ar Olmenu. Latvijas basketbola nākotnes cerības vārdā ceru, ka VEF spēs atrast vēl kādu spēlētāju kā Zoriku. Zinu, ka par pāris jauniešu izlašu basketbolistiem komandai interese ir. Jāveido tādas tradīcijas, papildinot ar amerikāņu leģionāriem, kuri šeit vēlas strādāt un redz iespēju progresam. Dzirdu, ka Olmens noturēts netiks, tāpēc, visticamāk, Kaizeru, Olmenu un Pinjeiro nāksies aizstāt.
⚫️⚪️🏀 TOP 7️⃣
— VEF Rīga (@vefriga) April 15, 2021
Atskaties uz aizvadītās @BasketballCL sezonas septiņām skaistākajām un iespaidīgākajām epizodēm mūsu komandas spēlētāju izpildījumā. 🔒 pic.twitter.com/jrlKFDABy2
[+] [-]
+4 [+] [-]
+4 [+] [-]
[+] [-]
1. kaudzi naudas, vai arī
2. domāt un strādāt ilgtermiņā.
Cik var noprast no medijos rakstītā, pirmais no tiem VEFam ir ierobežotā apjomā, bet otrā vispār nekad nav bijis.
-2 [+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Vispār jau kopumā vērtējot situāciju ap LV basketbolu, klubiem, spēlētājiem, tad rodas sajūta, ka negatīvais dominē. Daudzmaz liels ir palicis tikai viens klubs, Ventspils vairs nav tā Ventspils, Ogre jau iepriekš kādu brīdi turējās uzreiz “aiz”, mazliet uzlabojusies Liepāja, puslīdz pieklājīga LU un Valmiera. Latvijas klubos vairs nav neviena izlases ne pirmā, pat ne otrā piecinieka spēlētāja. Visā šajā trūcīgajā sistēmā un situācijā mistiskā kārtā viens aiz otra akacī aiziet un pazūd kaudze neseno jaunatnes izlašu dalībnieku. un es īsti nesaprotu, kurā mirklī tad tas viss tik ļoti noiet greizi? Jo tā jau iepriekš ir visai ilgos posmos bijis, ka valstī it kā nav naudas utt, bet 2-3 klubi tomēr tur līmeni, tajos aug jaunieši, kuri pēc tam spēj izsisties gan klubos, gan izlasē. Tagad sanāk, ka no šī visa tāds puslīdz pozitīvais ir tikai Zoriks.
Un VEfs tak visticamāk nenoturēs kodolu, kā arī nepapildinās atsevišķas pozīcijas, lai sekotu nākamais kāpiens solīti uz augšu. Gribētos jau, lai tas sanāk, bet ir neliela
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]