Artūrs Štālbergs pastiprina Valmieras treneru brigādi
Basketbola kluba "Valmiera" treneru korpusu ir papildinājis Latvijas vīriešu valstsvienības galvenā trenera palīgs, Eiropas jaunatnes vicečempions un 2013. gada labākais Latvijas basketbola treneris Artūrs Štālbergs, piektdien, 14. martā, pavēstīja klubs.
Valmieriešus turpina vadīt galvenais treneris Varis Krūmiņš, bet Štālbergs veiks skautinga trenera pienākumus un palīdzēs komandai 19. martā spēlē pret Liepāju. Līgums ar treneri ir noslēgts līdz sezonas beigām, Sportacentrs.com apstiprināja Valmieras ģenerālmenedžeris Mārtiņš Bērziņš.
Štālbergs pēdējās divas sezonas strādāja ārzemēs. Ukrainas dienvidos bāzētais Nikolajevas klubs “MBC Mykolaiv” 2012. gada jūnijā sāka sadarbību ar Agri Galvanovski, kurš palīgos uzacināja kolēģus no “Liepājas lauvām” – Artūru Štālbergu un fiziskās sagatavotības treneri Māri Bružiku. Liepājnieki divas sezonas pēc kārtas izcīnīja bronzas medaļas Latvijas Basketbola līgā, bet viņu stūrmaņi tika pārvilināti uz Melnās jūras piekrasti.
2013. gada sezonā “MBC Mykolaiv” (bilance 16-23) izcīnīja desmito vietu Ukrainas Superlīgā, pakāpjoties par divām pozīcijām augstāk nekā gadu iepriekš (11-28, divpadsmitā vieta). Lai iekļūtu “play-off”, vajadzēja par pieciem panākumiem vairāk, jo astotās vietas īpašnieki “Goverla” finišēja ar 21 uzvaru.
Septembra beigās Nikolajevas klubs samaksāja Štālbergam iepriekšējās sezonas parādus un latviešu treneris piekrita turpināt sadarbību. Rudenī komandai pievienojās universālais aizsargs Žanis Peiners, savukārt gadu mijā Nikolajevu pastiprināja pieredzējušais liepājnieks Mareks Jurevičus.
Jaunajā sezonā Nikolajevas basketbolisti (bilance 10-11, #8) cīnās par iekļūšanu “play-off”. Komandai līdz šim izdevās noturēt sastāvā visus ārzemju spēlētājus, izņemot poli Kšištofu Šubargu. Viņš atstāja komandu februāra beigās, kad par izceļošanu no Ukrainas paziņoja vairāk nekā 30 ārzemnieki.
Štālbergs un Latvijas U20 vīriešu basketbola izlase 2013. gada jūlijā Tallinā izcīnīja sudraba medaļas Eiropas čempionātā, sasniedzot labāko panākumu valsts jaunatnes basketbola vēsturē.
Vasaras turpinājumā Štālbergs palīdzēja Ainaram Bagatskim un Latvijas valstsvienībai uzrādīt labākos rezultātus 12 gadu laikā, Eiropas čempionātā Slovēnijā izkļūstot no spēcīgās Baltijas-Balkānu apakšgrupas un izcīnot vienpadsmito vietu.
Basketbola klubs “Valmiera” (20-10) mēnesi pirms regulārās sezonas beigām ieņem piekto vietu 12 komandu konkurencē, praktiski garantējot dalību izslēgšanas spēlēs.
Izmantotie resursi:
BK Valmiera
P.S. Tici man, par komandas vadību zinu pietiekami daudz.
Vēlu, lai izmaiņas, kas komandā notiek, ir plānveidīgas, apdomātas, gudras un ar pozitīvu pienesumu.
Es tik īsti neizprotu, to negatīvismu, kas te tikko ir uzvirmojis ap Vari. Kaut gan tas nepārsteidz, jo visādi nelabvēļi un nejēgas viņam apkārt mūždien ir grozījušies...
Oskariņam (oskarsq), kas te trakot sprēgā, iesaku saistībā ar Vari ne tik daudz koncentrēties uz viņa vizuālo tēlu, bet vairāk paanalizēt ko viņš kādos apstākļos ir sasniedzis. Nu tā konspektīvi paskatīsimies. Kad Varis pats spēlēja, bija ļoti laba līmeņa saspēlnieks, ar izcilību pabeidza sporta akadēmiju - muļķiem un sliņķiem tas kaut kā neizdodas (nez kāda Oskariņam ir vidējā atzīme?). Tad Valmieras sporta skolā kādas trīs paaudzes izaudzināja sākot no jaunākās grupiņas līdz pat A grupai un tos, kam talants un vēlēšanās arī tālāk lielajā komandā. Šķiet, labākā kompānija bija 81 gadi - Amols, Kalmārs, Cekuls Jānis u.c. Par panākumiem ar jaunatnes izlasēm jau visi, kas interesējas par basi, kaut ko zin. Pirms patreizējiem Mazura, Štālberga, viņš viennozīmīgi ir ar vislielākajiem panākumiem. Vai Varis nemīl ar jaunajiem strādāt? Jaunajiem lielajā komandā sevi ir jāpierāda, pirmkārt jau treniņos, jo Valmierā atsevišķās pozīcijās ir normāla iekšējā konkurence. Tāpat vien vieta sastāvā netiek dāvināta. Nav jau bērnudārzs.
Par Vari un lielajām komandām. Pirmā ir Valmiera (ar visādiem nosaukumiem) desmit gadu garumā. Soli pa solim no viduvējas amatieru komandas deviņdesmitajos Varis Valmieru izcēla līdz divreiz bronzai. Nekautrējos teikt, ka tieši Varis, jo bija brīdis, kad viņš bija gandrīz vai cilvēks-orķestris - treneris, menedžeris, kasieris un vēl viss iespējamais vienā personā. Tas bija tad, kad visā Valmierā nebija neviena noteikumiem atbilstoša zāle un spēles notika Virķēnos. Tad lietas pamazām sakārtojās atnāca divas bronzas un uzradās arī nelabvēļi. Tā visa rezultātā Valmiera iedeva Varim pa pakaļu un pasūtīja viņu vienalga kurā virzienā. Atradās ambiciozā Jelgava, kurā tobrīd nekā prātīga nebija, bet komanda sāka ar to, ka piesaistīja Vari. Varis Jelgavu no otrās divīzijas dažās sezonās izveidoja par spēku, kas spēja iekost gandrīz jebkuram. Tad politisko spēlīšu dēļ Jelgava Vari uzmeta. Atradās Valga. Arī tur Varis paspēja komandu sakārtot līdz līmenim, kad pārējie Igaunijā sāka ar to rēķināties. Tad nāca piedāvājums atgriezties Valmierā, jo par spīti treneriem ar skaļiem vārdiem lietas te kaut kā īsti negāja... Atnāca Varis un komanda izcīnīja bronzu.
Vēl aizmirsu pieminēt tādu Valtera projektu kā Dumle, kur arī Varis ar jaunajiem talantīgajaiem dabūja uzstrādāt un LBL vienam otram nervus pabojāt.
Interesanti, ka līdz šim komplektā ar Vari visām komandām ir izdevies kārpīties uz augšu pat ar ļoti ierobežotiem resursiem, bet pēc Vara aiziešanas lietas grozās kaut kā vairs ne tā... Laikam sagadīšanās
Es arī zinu diezgan daudz par komandas vadību, precīzāk, par Bērziņu un dažiem viņa izgājieniem. Nedomāju, ka Ventspilī Ralfs kaut ko tādu atļaujas
Nu bet par to ieinteresēto runājot, tāpēc jau pēdējā laikā te neko nesaku, lai tādiem, kā tu nebūtu lieki jāuztraucas, ka kāds ieinteresētais runā, kaut gan ieinteresētais es te esmu diezgan pastarpināti, bet to jau tie, kas te ir ne pirmo gadu, zin, tikai zaļknābji ne.
Vecis, zaudēja manās acīs jebkādu cieņu!