Galvanovskis: "Patīkami, ka kluba vadībai ir izpratne"

Sezonas sākums padevies ļoti grūts...
- Jā, un grūti iet abās līgās – gan Baltijā, gan Latvijā. Bet tam ir arī loģisks skaidrojums – sastāvs nomainījies gandrīz pilnībā. No pagājušās sezonas kodola palicis viens pats Kravčenko un Ate, kurš izslēgšanas spēlēs pagājušosezon īpaši netika laukumā. Pārējie jaunie – Miglinieks, Helmanis, Freimanis – pagājušās sezonas beigās nemaz nebija sastāvā un tikai trenējās ar otro komandu. Patīkami tas nav, jo vienmēr gribas saglabāt kodolu, bet, ņemot vērā, šī gada situāciju un budžetu, izvēlējāmies šo variantu – strādāt ar jaunajiem spēlētājiem.

Pēdējā laikā ar komandu nav arī Dukulis. Kāpēc tā?
- Viņam pirms kāda laika bija savainojums – iekaisušas Ahileja cīpslas somiņas un vajadzēja aptuveni divas nedēļas bez skriešanas. Tagad gan viņš ir prom pavisam, jo baidās par to, ka viņam NCAA varētu piešķirt diskvalifikāciju. Viņš jau esot parakstījis papīrus par mācīšanos un spēlēšanu koledžā, tāpēc vairs negrib riskēt. Gatavosies pats individuāli un, jācer, ka būs gatavs palīgs U20 izlasei vasarā.

Vai tas nozīmē, ka atkal meklējat papildinājumu?
- Vēl arī Andrjukaitis atkal guvis savainojumu... Kaut ko jau skatāmies, bet, zini, kamēr neviens nav atlidojis, tikmēr nekas konkrēts nav.

Leiteri sākumā nosūtījāt uz otro komandu, bet tagad esat paņēmuši atpakaļ. Situācija spiež vai arī tiešām ir jūtams progress?
- Šis gājiens bijis ļoti labs. Sezonas sākumā viņš galīgi nebija gatavs pie lielās komandas. Mēneša laikā viņam bija ļoti labi rādītāji, var redzēt, ka viņš pieliek treniņos, intensīvi strādā svaru zālē, tā kā progress ir jūtams. Protams, nav tā, ka pēkšņi atnāk uz lielo komandu un rāda brīnumus, bet treniņprocesā ir daudz patīkamu iezīmju. Tagad jāsāk palēnām laist laukumā. Jākļūst pieredzējušākam, stiprākam un nekaunīgākam. Var izveidoties spēlētājs, jo materiāls ir labs.

Izskatās, ka tieši garajā galā šosezon ir problēmas...
- Helmanis un Freimanis, kaut arī nav pieredzējuši spēlētāji, atsevišķās spēlēs ir pierādījuši, ka var turēties pretī. Dažreiz arī nākas lāpīties, kad nav garo spēlētāju un jāliek Timma ceturtajā pozīcijā. Es gan negribu viņu izmantot kā ceturto, jo perspektīvā viņam ir jābūt otrās, trešās pozīcijas spēlētājam. Uz to arī šosezon strādājam ar viņu. Skaidrs, ka vajadzības gadījumā jāmāk nospēlēt arī pa ceturto, bet principā mēģinām spēlētājus likt spēlēt savās pozīcijās. Latvijā bieži pēdējā laikā ir mode likt trešos numurus ceturtajā pozīcijā un uz to arī kādu uzvarēt, bet pašam spēlētājam no tā nav nekāds labums. Labāk zaudēju, bet dodu iespēju spēlētājam izsisties. Citādi uztaisa trešos par "fake four" [viltus ceturtajiem – no angļu val.] un tad visu mūžu viņi var skraidīt pa Latvijas klubiem, paši priecāties, cik labi ir, un nekur ārpus Latvijas netikt.

Bet, ja trenerim prasa rezultātu, tad viņam ir jāspēlē ar tādu sastāvu, lai rezultāts būtu...
- Protams. Mums šosezon ir tāda komplektācija, no kuras nekavējoties rezultātu nevar gaidīt. Ja neskaita Kravčenko, Mejo un Andrjukaiti, pārējie ir ļoti jauni spēlētāji. LBL2 esam līderi, bet pāreja uz LBL1 līmeni ir krietni grūtāka. Nav jau arī tā, ka sit kā lupatas, ar visiem cīnāmies līdzīgi. Domāju, ka vēl pēc pusgada būsim daudz labāki, nemaz nerunājot par nākamo sezonu, ja uz to izdosies noturēt pašreizējo kodolu. Pāreja no bērnu un jauniešu basketbola uz pieaugušo tomēr ir zināma laika jautājums.

Tai pašā laikā, pēc statistikas skatoties, izskatās, ka tas pats Bricis spēj labi ieiet no otrās komandas pirmajā...
- Viņš ir talantīgs džeks, bet nav īpaši daudz trenējies. Sporta skolā viņam bija pusotru stundu gari treniņi, tāpēc tagad pietrūkst treniņu ētikas, viņš nemaz nezina, kā ir kārtīgi trenēties. Tagad, kad sāka pastiprināti darboties gan svaros, gan zālē pa divām reizēm dienā, viņam sezonas sākumā bija nosacīta [fiziskā] bedre, bet domāju, ka pamazām viņš no tās lien ārā. Tāpat U20 izlasē sākumā taustījās, bet pēdējās spēlēs jau bija viens no līderiem. Laika jautājums. Ļoti patīkami, ka kluba vadībai ir izpratne par šīm lietām. Skaidrs, ka viņi uztraucas par zaudējumiem, bet arī saprot, ka mums ir jauna komanda, un nekavējoties rezultātu tā neparadīs.

Tieši gribēju prasīt – kā kluba vadība skatās uz zaudējumiem, īpaši pret komandām, kas vismaz pagājušās sezonas noslēgumā bija turnīra tabulas lejasgalā?
- Skaidrs, ka nav patīkami zaudēt Jelgavai vai Latvijas Universitātei, bet katrs pretinieks ir jārespektē. Vadība pašlaik ir saprotoša un ir prieks par to. Būtu svarīgi, lai saglabātos pacietība. Pati vadība saka, ka pēc Jaunā gada, iespējams, finansiālā situācija varētu uzlaboties un varbūt varēsim piesaistīt arī kādu pieredzējušāku spēlētāju. Tikai ar jaunajiem progress tik ātri neiet uz priekšu, kā tas bija pēdējā gadā, kad strādāju ar "Ventspili". Vajadzīgi labi partneri gan treniņos, gan spēlēs.

Vai ar pašreiz tavā rīcībā esošajiem pieredzējušajiem spēlētājiem esi apmierināts?
- Kravčenko rāda, ka ir līderis, arī Andrjukaitis plus mīnus spēlē labi. Mejo met punktus, bet viņam nav tādas jaudas, kāda pagājušosezon bija Eštonam [Mičelam], viņš nav tik fiziski spēcīgs. Savu pienesumu gan viņš dod un visu pagājušo sezonu viņš ir izlaidis, gaidot lielos kontraktus, tā kā domāju, ka viņš šobrīd arī ir bedrē. Gadu netrenēties ar komandu un nespēlēt basketbolu, bet tagad uzreiz ielēkt spēļu ritmā... Domāju, ka optimālo formu viņš sasniegs februārī. To, ko redzēju video ar viņa spēlēm, tas ir pavisam cits cilvēks.

Tas nozīmē, ka esat gatavi gaidīt līdz feburārim, lai Mejo uzlabotu sniegumu?
- Pašlaik nemeklējam neko vietā, bet, ja jutīsim, ka arī līdz tam februārim vai martam nav uzlabojumi, iespējams, būs kaut kas jāmaina. Kaut gan Jakovičs ļoti labi progresē, esot blakus Mejo. Skaidrs, ka viņš ir jauns un nepieredzējis, bet nevar neredzēt, kādi viņam ir gājieni un sportiskā nekaunība, viņš man atgādina Kristapu Valteru. Šobrīd viņš daudz strādā arī svaros, jo līdz šim nezināja, kas tā tāda svaru zāle un atlētika ir. Slodzes ir lielas, bet viņa progress ir ļoti jūtams.

Kurš no jaunajiem šobrīd ir vislabāk iejuties lielajā basketā?
- Izskatās, ka Timma sāk iejusties. Izrunājām ar viņu visas lietas, ko vēlos no viņa sagaidīt...

Kas tās ir?
- Pacietība gan uzbrukumā, gan aizsardzībā, metiena ātrums un nolaisties no augstumiem, kādos bijis jauniešu izlasēs un sporta skolā. Teicu džekiem - nolaidieties uz zemes pēc Jelgavas un LU spēlēm un paskatieties, kas jūs esat patiesībā. Tas pats attiecās arī uz Dukuli – viņš bija apjucis. Pie saviem gadiem un jauniešu izlasē izskatījās, ka ir labi, U20 izlasē jau groza apakšā bija problēmas, bet pie mums viņš ļoti krita iekšā aizsardzībā. Manuprāt, viņam ir šoks – kā tad tā, es biju tik labs, bet pēkšņi vairs neiet. Tā ir pāreja uz lielo basketbolu, tur nav, par ko satraukties, jāturpina cītīgi strādāt. Bet, ja dzīvos atmiņās par to, kā spēlēja pret bērniem un U19 līmenī, tad tik vienkārši nebūs.

Klau, Miglinieks un Ate – uz kopējā fona viņus nevar vairs saukt par jaunajiem...
- Mēs cerējām uz viņiem daudz vairāk, jo viņi zināja, pie kā trenējas un ko no viņiem prasa. Tāpēc sezonas sākumā bijām nepatīkami pārsteigti par to, ka viņi nevar parādīt, ko mēs gribētu redzēt. Tiem, kuri nāk no jauna klāt, vēl ir vajadzīgs laiks adaptēties treniņapstākļiem un komandai, bet šiem puišiem ar to nevajadzēja būt problēmām. Pēdējos mačos gan Miglinieks sāk parādīt arvien labāku sniegumu, bet Atem iztraucējis potītes samežģījums. Tie ir spēlētāji, kuriem ir sevi jāpierāda. Skaidrs, ka tehniskā bāze abiem no sporta skolām ir diezgan švaka, bet viņi abi apzinīgi trenējas. Ja noturēsies, ar laiku 24-25 gados būs stabili Latvijas vai tuvāko ārzemju spēlētāji. Žēl, ka progress nav tik ātrs, kā gribētos, bet tas ir ļoti daudz atkarīgs no tā, kāds bijis darbs sporta skolās jauniešu vecumā.

Pie jums uz pārbaudes laiku bija arī Pīternieks, bet nu jau devies prom...
- Jā, viņa aģents piezvanīja un teica, ka Vācijā Kristam viss ir beidzies. Ja atklāti, tad biju pārsteigts, cik fiziski negatavs viņš ir. Pats pārdzīvoja un cītīgi trenējās, par to man nekādu pārmetumu nav. Bet galu galā viņam ir jau 24 gadi. Šajā vecumā viņam būtu reāli jāpalīdz komandai, bet viens otrs jaunais treniņos izskatījās nekaunīgāks un labāks. Uzskatu, ka Pīternieks ir nokavējis vilcienu, lai spēlētu augstā līmenī. Varbūt izdosies, kas zina. Par treniņprocesu man nav nekādu pretenziju, bet nav pietiekami laba sporta skolas bāze un, lielākoties, ir taktiskās problēmas. Plus izskatās, ka piesaistīsim arī Robertu Krūmiņu, kurš pēc U18 izlases trenējās un spēlē tikai sporta skolā un LBL3. Viņš atbrauca un patrenējās, var spēlēt no pirmās līdz trešajai pozīcijai, tehniskais arsenāls ir labs. Fiziski daudz nav strādājis, bet lēciens ir labs no dabas. Ja pieliek klāt kārtīgu darbu, var kaut kas iznākt. Ja jāizvēlas starp 24 gadus vecu Pīternieku un 18 gadus vecu Krūmiņu, tad es izvēlos jaunāko. Pie tam mums pašiem Liepājā ir jaunie Stumbris un Krastiņš, kas tiek piesaistīti treniņprocesā.

Parunājam par leģionāriem – sezonas sākumā pie jums pārbaudīties bija daudzi un dažādi. Gan leiši, gan ukraiņi un citi,bet šobrīd komandā neviens no tiem vairs nav...
- Atbrauca 215 cm garš ukrainis, kurš Ukrainā nav gatavs spēlēt un viņu sūta uz fārmklubu, jo visi spiež uz rezultātu, un neviens individuāli ar viņu neņemas. Ja vari spēlē, ja nevari – ej ieskrieties. Pēc mēnesi ilgiem treniņiem pie mums, viņš bija tādā bedrē, ka nevarēja ne paskriet, ne palēkt, ne ko citu izdarīt. Iedomājies, kāda viņam bija fiziskā sagatavotība... Un atkal tā pati situācija – ja ir 24 gadus vecs ukrainis un trīs gadus jaunāks Leiteris, tad izvēlējāmies Leiteri, kuram ir 211 cm augums. Pie tam ukrainis būtu leģionārs, mums būtu jāmaksā darba atļauja, dārgā licence, salīdzinoši ar latviešu spēlētājiem jāmaksā lielāka alga un jāgaida pusgadu, lai viņš sāktu spēlēt...

Līdz spēlēšanai tika lietuvietis Augustīns Vits, bet arī diezgan drīz jau bija prom...
- Arī viņš atbrauca pilnīgi negatavs. Viņš pie manis bija četras nedēļas un nevarēju saprast – vai nu viņš nav formā vai arī vienkārši ir slikts spēlētājs. Andrjukaitis arī nebija formā, bet uzreiz varēja just, kā viņš darbojas gan aizsardzībā, gan uzbrukumā, bet Vits ar 207 cm nevar pat ielikt no augšas. Šauļos spēlē, ko varējām uzvarēt, Vits iemeta trīs no 13 metieniem no groza apakšas, Kedaiņos – trīs no 12... Par ko mēs maksājam naudu? Labāk lai Helmanis un Freimanis spēlē, krāj pieredzi un cīnās. Vits bija gatavs palikt un spēlēt, kamēr viņam rodas kāds cits variants, bet mēs nebijām ar to mierā. Daudzi leģionāri vasarā neko nedara un tad aizbrauc uz klubu pilnīgi negatavi. Tas, kas tev rakstīts CV, nav svarīgi, ja tu nevari dot konkrētu rezultātu konkrētā brīdī. Tagad Vits arī Lietuvā nevienam nav vajadzīgs un spēlē amatieru līmenī.

Vēl pie jums uz vienu maču bija kanādietis Rasels Hikss.
- Vispirms viņš bija uz Kedaiņiem atrādīties, bet tur viņu izbrāķēja un pateica, ka ir par lēnu. Tā kā viņš tepat blakus bija, uzaicinājām atrādīties mums. Metiens un augums ir, bet ļoti lēns un bezkontakta spēlētājs. Un, tāpēc, ka pirmssezonā sparingojis ar "Lakers" džekiem, vēl prasa nez kādu algu. Es un tu – mēs arī varam aizbraukt pastrādāt par gaļas mašīnu kādam.

Ņemot vērā, visus apstākļus, izskatās, ka atkārtot pagājušās sezonas beigās sasniegto būs grūti/
- Ja gribam cīnīties par medaļām Latvijā, tad mums pēc Jaunā gada ir jāmeklē pastiprinājums garajā galā. Ļoti jūtams centimetru trūkums, sevišķi pret tādām komandām, kā Jelgava un LU, kas spēlē atklātu basketbolu ar strītbola elementiem. Ja groza apakšā būtu kāds, kas var droši nobloķēt, pretinieks uz apakšu vairs nelīstu. Protams, jācer arī uz Leiteri, kuram, starp citu, treniņos metienu bloķēšana izdodas labi un daudz.

Ja salīdzinām ar iepriekšējo sezonu – to jau arī nesākāt tik spoži, cik beidzāt...
- Pagājušogad tomēr Mareks Jurevičus sezonas sākumā ļoti palīdzēja ar savu sportisko nekaunību, pēc tam Raimonds Vaikulis mūs pavilka, Eštons Mičels varbūt sāka palēnām, bet uz beigām jau bija līderis. Bija pieredzējušāki spēlētāji apakšā – Aleksejevs, Kosuškins. Tie paši jaunie Mejeris un Meiers varbūt nebija tik pieredzējuši, bet dominēja otrajā stāvā. Nemaz nav ko sākt salīdzināt pagājušās sezonas sastāvu ar šīs sezonas sastāvu.

Vai var teikt, ka arī kopējais līgas līmenis ir zemāks?
- Kopējais līmenis diemžēl krītas. Tagad, lai būtu kvantitāte, augstākajā līgā jau sākušas spēlēt amatieru un jauniešu komandas. Mēs ar LBS runājām, ka tomēr vajadzētu palielināt leģionāru kvotas un neprasīt tik briesmīgas lincenču maksas. Citādi tagad ir tā – ja gribam paņemt leģionāru, kurš ir lētāks nekā laba līmeņa latviešu spēlētājs, ir jārēķinās ar krietni lielākām izmaksām. Domāju, ka arī Jelgava un Valmiera labprāt paņemtu vēl kādu ārzemnieku, bet, ja uzreiz ir jāmaksā tik briesmīgas summas, tad klubs tam nav gatavs.

Līmenis krītas, čempionāts paliek neinteresants arī skatītājiem, kuri tomēr vēlas redzēt emocijas, nevis to, kā jaunieši spēlē savā starpā. Mēs it kā glābjot Latvijas jauniešus, bet tāpat beigās izdzīvo stiprākais. Ja man komandā būtu četri vai pieci leģionāri un septiņi vietējie spēlētāji, jaunie progresētu. Būtu tādi, kas padotos, bet tie, kas sistos, kļūtu par labiem spēlētājiem. Šobrīd notiek vārīšanās savā sulā.