ASK aizvaino Jāni Laksu
Rīgas ASK kluba treneris Jānis Laksa, kurš aizvadītajā sezonā bija viens no "ASK/Juniors" komandas treneriem, atalgojumu nav saņēmis par decembri un turpmākajiem mēnešiem, bet nesen saņēma kluba ģenerāldirektora Māra Jučmaņa parakstītu paziņojumu, kurā teikts, ka treneris pārkāpis noteikumus un sadarbojies ar konkurentiem, par ko pats Laksa ir sašutis.
"Pēc Raivo Otersona izteikumiem "Sporta Avīzē", kur būtībā viss bija pateikts, vēl kādu laiciņu domāju, vai ir vērts kaut ko publiski teikt, tomēr nolēmu to darīt," sarunā ar eSports.lv saka Laksa. "Atalgojums par darbu nav maksāts kopš 2008. gada beigām. Bijuši tikai solījumi un atrunas. Kopumā izskatās, ka klubam nav bijusi liela interese par mums," treneris pauž neizpratni arī par otrās komandas darbību kā tādu, jo tā vietā, lai lielajai komandai piesaistītu kādu no jaunajiem spēlētājiem, klubs iegādājies amerikāņu aizsargu un vēl vienu apšaubāmas kvalitātes lietuviešu spēlētāju.
Par algu neizmaksāšanu daudz ticis runāts ar kluba ģenerāldirektoru, kurš turpinājis atrunāties ar solījumiem. "Uz Lieldienām mums ar treneri [Ziedoni] Jansonu atmeta simts latus," sašutis ir Laksa. Treneris brīdinājis, ka iesniegs maksātnespējas prasību un aprīļa sākumā iesniedzis Pretenziju-brīdinājumu. Šajā gadījumā trīs nedēļu laikā klubam bija jānokārto saistības, lai nesāktos maksātnespējas process. Laksa atkārtoti pretenziju iesniedzis arī Rīgas domes pārstāvim kluba valdē Jānim Ķuzulim.
Pēc trim nedēļām sarunā ar Jučmani nekas vairāk par solījumiem nav bijis, bet pāris dienu vēlāk Laksa saņēma ģenerāldirektora parakstītu paziņojumu, kas šokēja treneri. "Mums ir kļuvis zināms, ka jūs trenera līguma darbības laikā esat sadarbojies ar mūsu konkurentiem, kā rezultātā biedrībai "ASK Rīga" ir nodarīti būtiski materiālie zaudējumi. Tāpat jūs neesat ievērojis biedrības "ASK Rīga" iekšējās kārtības noteikumus, tieši - neesat pakļāvies biedrības "ASK Rīga" valdes norādījumiem un pavēlēm, trenējot basketbola spēlētājus pēc saviem nevis biedrības "ASK Rīga" ieskatiem, tādējādi būtiski pazeminot darba kvalitāti kopumā."
"Īsti neizprotu, ko šis viss nozīmē," neizpratnē ir Laksa. "Tas ir personisks apvainojums, kas parāda reāli, ar ko šie cilvēki nodarbojas. "Sazinājos ar Jučmani, un viņš teica, ka kaut kas taču esot bijis jāatbild. Teica, ka advokāts sastādījis paziņojumu. Tad man ir jautājums, no kurienes šim Andim Auzam [norādītais advokāts] ir informācija par to, ka esmu sadarbojies ar konkurentiem?"
"Ja viņi nedomā apmaksāt manu darbu, to varēja paveikt arī citādi. Varēja mani decembrī vai janvārī vienkārši atlaist." stāsta Laksa. Atalgojumu par darbu nav saņēmuši ne treneri, ne arī "Juniora" spēlētāji, kuriem esot tīri simboliskas algas.
"Ir liels sarūgtinājums, jo trīs gadus esmu strādājis ASK sistēmā kā treneris, pie tam pēdējo profesionāla basketbolista sezonu aizvadīju tieši šeit, bet tagad klubs mani apmelo un apgalvo, ka neesmu bijis tam lojāls," sarūgtināts ir Laksa.
"Nav saprotams, vai aiz šiem ASK "nedarbiem" slēpjas "lielā" politika, vai "mazo darboņu" neprofesionalitāte, taču gribētos cerēt, ka "ASK Rīga" būs godprātīgi un atsauks pret mani vērsto 2009. gada 28. aprīļa paziņojumu un vismaz uzsāks atmaksāt treneriem un spēlētājiem nopelnīto naudiņu," treneris cer uz situācijas atrisināšanos.
+1 [+] [-]
5.maijs 06:51, 2009|Ingmārs Jurisons|
Kopš atlaišanas no Rīgas ASK arī Raivo Otersons basketbolā bijis tikai skatītāja lomā, un, kā pats saka – daudz ko apdomājis.
Kā tad šobrīd sanāk – esi bezdabnieks?
– Sākšu strādāt no 1. jūnija. Pagaidām gan labāk neteikšu, kur – tagad krīzes laikos, kad situācija valstī mainās pa stundām, ne dienām, labāk neskriet notikumiem pa priekšu. Taču – basketbolā.
Šos mēnešus nedarīji neko?
– Daudz ko apdomāju, kaut ko padarīju sabiedriskā kārtā – patrenēju mazos.
Neko nopietnāku pats nemkelēji, vai vienkārši nevarēji atrast?
– Nopietni nemeklēju, un droši vien arī neatrastu, jo treneriem jau tāpat kā spēlētājiem – ir sava sezona, un, kad ir pāri noteiktajiem laikiem, neviens klubs vairs neko nemaina. Kaut kāda pārdale sākas vēlāk – pavasarī pirmā sarunas, bet jūnijā jau ķeras pie darīšanas. Tas pats arī manā gadījumā – izskatās, ka no 1. jūnija atkal būšu darbos. Varbūt tā atelpa tieši bija vajadzīga, tāpēc nemaz nesūdzos.
Treneru komisijā vairs neesi priekšnieks?
– Reizē ar aiziešanu no ASK pēc savas iniciatīvas pagāju malā arī komisijā. Ja mainījās vienā sfērā, tad gribējās pamainīt arī visu kopumā.
Jaunups gada sākumā izteicās, ka tevis vadītā komisija ir vienīgā, kas nestrādājot. Un bija sašutis par izrādītu neprofesionālu attieksmi Trajkoviča vērtēšanas gadījumā.
– Katram savs viedoklis – strādāja vai nestrādāja. Pamatlietas, ko vajadzēja, savācāmies un izdarījām – domāju, ka kopā tas reižu skaits nebija nemaz tik mazs. Drīzāk te ir cita problēma, kas izpaudās arī pagājušās ziemas kongresā – kopējā treneru attieksme pret Basketbola savienību un saikne ar LBS vispār. Ja viens otrs lauku treneris, kas basketbolā nostrādājis jau 20–25 gadus, ieiet savienībā, kur viņš nevienu cilvēku nepazīst un neviens nepazīst viņu, tajās telpās apmaldās un beigās "onkuli" vienkārši palūdz iziet ārā – laikam tomēr kaut kas nav kārtībā... Trajkoviča gadījumā viss tika pagriezts tā kā uz manu pusi, taču tā nebija. Vienkārši beigās, kad bija jāsavācas un jāizsaka savs vērtējums un analīze, bija gandrīz neiespējami sapulcināt trenerus. Neviens negribēja izteikties! Es būtu varējis pateikt savas personiskās domas, taču ne jau tas bija vajadzīgs – bija vajadzīgs komisijas kopējais slēdziens. Patiesībā pieliku ļoti lielas pūles, lai vispār kādus savāktu un izdarītu to mazumiņu, jo treneri vienkārši bija noskaņoti boikotēt šo pasākumu. Un tas ir kopējais noskaņojums. Komisijā tomēr bija vairums zināmāko treneru, un, ja neviens negrib par to izteikties un nav nekādas intereses – tas jau liecina par dziļāku problēmu.
Kopš tā laika kaut kas ir mainījies? Pusgads jau pagājis.
– Domāju, ka šobrīd mainās. Dzīve piespiež. Cik esmu lasījis, cilvēku skaits samazinās – kaut kas notiek un vēl droši vien notiks. Vīriešu basketbolā labākie panākumi bija laikā, kad savienībā reāli darbojās trīs cilvēki – Kļaviņš, Streipa un kas mums tur vēl bija... Tad izlase ar pilnu latviešu treneru sastāvu (Krauliņš, Krūmiņš, Umbraško) bija astotā Eiropā, juniori bija ceturtie Eiropā un tika uz pasaules čempionātu. Tas bija laikā, kad savienībā bija trīs četri cilvēki vienā telpā! Nesaku, ka tā bija labi un ka tā, kā tagad – slikti. Saku tikai to, ka ne jau cilvēku skaits un organizācijas apjomi visu izšķir. Jābūt normālam kontaktam un iespējai izrunāt lietas, nevis tā, kā minēju – ienāc un nepazīsti nevienu seju. Tas lielais aparāts negāja kontekstā ar iznākumu, un vismaz ar treneriem tam izveidojās diezgan liela plaisa.
Par ASK. Pēc Butauta aiziešanas daudzi gaidīja, ka viņa vietā paliksi tu, nevis Kairis. Pastāsti, kāda bija situācija.
– Droši vien bija vēl šādas tādas aizkulises, jo klubs ir politisks un attiecīgā gaisotnē arī tā darbības. Par treneriem jau vienmēr var diskutēt – labs vai slikts, var vai nevar. Lai vai kā, situācija bija tāda, ka savās mājās Kairis darbu nevar dabūt, jo viņam nav trenera izglītības – Lietuvā nevar tā, no zila gaisa. Arī paši rakstījāt, ko saka leišu treneri – ka viņš nav tajā saimē, jo vienkārši nav. Bet Latvija ir zeme, kas dod visas iespējas – te var nākt visi un darīt. Interesanti, ka ASK projektu un klubu bīda ""Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK" – nacionālā partija. Taču viņu balsojums bija par Kairi. Man atlika to pieņemt. Varbūt bija vēl kādas aizkulises – leišu spiediens, kaut kādā mērā drauds ar tiesu. Kaira tēva interese – viņš tomēr Lietuvā ir ievērojama figūra, gribēja šeit uzreiz sākt tirgoties, dabūt jaunos latviešu spēlētājus. Kaut vai attiecībā uz to pašu Bertānu darbības bija diezgan agresīvas. Acīmredzot bija savas biznesa intereses, un viss tas leišu bloks kopā nospēlēja savu lomu, kaut gan lēmumu, kā jau teicu, pieņēma latvieši.
Visu rakstu lasiet 5. maija izdevumā
+1 [+] [-]
[+] [-]
a man čuijs ka tu uz liepāju taisies>>>>????
basketbols tā tomēr ir viena netīra politika ...to tikko jau pierādīja LBS kongres kur diezgan abšaubāmiem paņēmieniem ,atkal ievēlēja Kehri par prezidentu .