Viedoklis: VEF pret Ventspili - LBL fināls klāt!

Sastāvu apskats

Saspēles vadītāji
Ventspils: Ventspilniekiem stabils spēles veidotājs ir Jānis Strēlnieks – sezonas laikā bijuši nelieli kritumi, kā arī kāpumi, bet kopumā solīds sniegums. Tomēr daudz nav bijušas tādas spēles, kas būtu virs vienkārši labām – tādas pēc kurām atkārtos žoklis un būtu saprotams, kāpēc kādā no nākamajām sezonām Strēlnieks varētu spēlēt Eirolīgā. Iespējams, tas tāpēc, ka sezonas laikā nav bijusi iespēja regulāri sevi pierādīt uz lielās skatuves kā pagājušajā vasarā ar Latvijas izlasi vai sezonu iepriekš ar Ventspili ULEB Eirokausā. Sākot ar pirmo finālspēli ir īstais laiks rādīt, kā izdevies sevi pilnveidot visas šīs sezonas laikā. Kā otrs saspēles vadītājs līdz Ventspilij nonācis Demonds Tvītijs Kārters, kurš Latvijā ir divus mēnešus un to laikā piedalījies jau 24 spēlēs. Pamazām Tvītijs sāk aprast ar Eiropas basketbolu un Ventspilij vajadzīgajā laikā – uz fināliem.

VEF: Pagājušajā vasarā VEF parakstīja līgumu ar tajā brīdī 20 gadu veco Dairi Bertānu, atvēlot viņam minūtes ne tikai sevi ierastajā otrā numura pozīcijā, bet arī ieplānojot lomu kā saspēles vadītājam. Pirmie mēneši nebija viegli, bet pamazām Dairis sezonas laikā audzis un tagad jau jūtas samērā komfortabli. Protams, pilnīga plastika saspēles vadītāja pozīcijā Bertānam vēl nav, bet sasniegtais progress ir acīmredzams. Bertāns ir vienīgais pirmais numurs no rīdzinieku nometnes, kas noturējies sastāvā visas sezonas laikā. Otra saspēles vadītāja vieta, kas tika atvēlēta ārzemniekiem, mainījās visbiežāk. Sezona iesākta ar Dereku Viljamsu, tad kādu laiku pamēģināts Čeins Gadsons, kas izrādījās nederīgs un neilgi pēc VEF pamešanas groza bumbas vietā izmēģināja spēkus kā reperis. Visbeidzot uz palikšanu šeit bija Trevons Hjūzs, kurš Rīgā ir no gadu mijas.

Kā tas izskatīsies laukumā:
Pārākums šajā pozīcijā pirms sērijas sākuma dodams Ventspilij, jo abi saspēles vadītāji ir gatavi spēlēt, kamēr VEF pirmajā spēlē nāksies iztikt bez Trevona Hjūza. Līdz ar to komandas saspēli veidos Dairis Bertāns, kuram būs iespēja duelēties ar savu vienaudzi Jāni Strēlnieku. Bertāna aizvietotājs īslaicīgi varētu būt Kristaps Mediss, kurš lielāko labumu pagaidām dod ar nepiekāpīgu spēli aizsardzībā. Sērijas gaitā izmaiņas spēku samēros varētu radīt Hjūza atgriešanās ierindā.

Uzbrūkošie aizsargi
VEF: Līdz ar trenera maiņu arvien pazīstamāku sniegumu basketbola līdzjutējiem demonstrējis VEF aizsargs Sandis Valters, kas pieder pie to spēlētāju klases, kas vienatnē spēj izšķirt spēļu likteni. Kāds varbūt teiks, ka tā vairs nav, jo Valteram jau 32 gadi un tagad viņš valkā VEF kreklu nevis ASK, bet trenera Butauta klātbūtnē līkne gājusi tikai uz augšu. Valtera galvenais trumpis vienmēr bijis precīzs metiens un tā ir lieta, kas tik ātri nepazūd. Kājas varbūt paliek nedaudz lēnākas, bet to iespējams kompensēt ar labu lēmumu pieņemšanu. Tāda spēlētāja klātbūtne ir noderīga jebkuram trenerim un jādomā, ka īpaši to novērtē Ramūns Butauts. Pienākot fināliem, izskatās, ka Valters ir labā formā un gatavs sevi parādīt no labākās puses. Vēl otrā numura pozīcijā Vefiņš izmanto Melnkalnes aizsargu Bojanu Bakiču, kurš savas minūtes atstrādā godam un spējis pieņemt atvēlēto lomu.

Ventspils: Kopš janvāra vidus pamatsastāva uzbrūkošais aizsargs Ventspilī ir Vejinmi Efedžuku. Sezonas laikā nomainījis divas komandas līdz noenkurojās Kurzemes krastos, kur rādītais sniegums bijis mainīgs. Teicamas spēles ar pagājušajā sezonā redzēto Efedžuku eksplozivitāti un rezultativitāti mijās ar tādām, kurās jamaikietis izskatījās aizmidzis un apjucis. Spēlētājam ir iekšā, bet kurš Efedžuku parādīsies uz finālspēlēm? Šosezon svarīgākas spēles tāpat vairs nebūs priekšā, tāpēc, ja Efedžuku grib algas bonusu par LBL čempiontitulu, nāksies spēlēt par 100%. Tieši izsalkums Efedžuku acīs šosezon trūcis, bet tāds būs nepieciešams, lai uzlabotu savas komandas izredzes. Vēl otrā numura pozīcijā izmantots tiek Akselis Vairogs. Astoņi līdz desmit punkti no Vairoga spēlē varētu būt gaidītais devums, bet nozīmīgāka būs veiksmīga kapteiņa pienākuma pildīšana.

Kā tas izskatīsies laukumā:
Ja Rīgas basketbolistiem aizies metieni no distances, tas atvērs viņiem vārtus arī tuvāk grozam, kas padarītu VEF par sarežģītāk apturamu. Ventspilij ārējā līnija ir nedaudz plašāka, bet pamata otrajam numuram Efedžuku nepieciešama bumba, lai panāktu rezultātu. Vai tā tiks saņemta pietiekamā daudzumā un kā tiks izmantotas dotās iespējas. Kādai komandai izteiktu pārsvaru grūti noteikt, tāpēc situācija, iespējams, mainīsies no spēles uz spēli.

Vieglie uzbrucēji
VEF: Pašreizējā VEF modelī vieglā uzbrucēja vietu ieņem Kristaps Janičenoks, kurš ir viens no savas komandas atslēgas spēlētājiem. Tāda spēlētāja kā Kristaps Janičenoks piesaistīšana VEFam bija liela veiksme un apstākļu sakritība. Šī iespēja būs izmantota pilnībā, ja "VEF Rīga" klubs tiks aizvests līdz savam pirmajam lielajam titulam. Starp citu, arī Janičenoks vēl nav bijis Latvijas čempions un tagad iespēja, kas tik drīz var arī nebūt, jo nav noslēpums, ka pats spēlētājs grib izmēģināt spēkus lielākās līgās. Janičenoks ir viena no pamanāmākajām figūrām laukumā un Butauta spēles zīmējumā, bet nevajadzētu aizmirst par Gati Jahoviču. Īstens komandas spēlētājs, kurš teicami lasa spēli un iekļaujas kopējā bildē. Redzēsim, kādā formā Gatis būs uz finālu sākumu, jo pēdējo spēli viņš aizvadījis pirms mēneša.

Ventspils: Vieglā uzbrucēja pozīcijā lielāko sezonas daļu vairākumu minūšu apēda Ventspils amerikāņu basketbolists Rašads Andersons. Pēdējo mēnesi viņš bijis nedaudz klusāks, ko negribētos skaidrot ar to, ka Andersons jau tagad ieslēdzis tādu režīmu, kurā atskaita dienas līdz sezonas beigām un domās ir jau savās pēcsezonas brīvdienās. Priekšā vēl sezonas svarīgākā sērija, kurā Ventspilij vajadzēs Rašada aukstasinīgo precizitāti no trīspunktu metienu līnijas un rezultativitāti. Bez Andersona spēles laiku trešā numura pozīcijā redz arī dabiskie otrie numuri Efedžuku un Vairogs, kā arī Artūrs Strēlnieks, kurš bijis patīkams pārsteigums un labs neredzamā darba darītājs.

Kā tas izskatīsies laukumā:
Ja abi treneri vienam pret otru liks spēlēt Janičenokam un Andersonam, šis duelis būs viens no noteicošajiem. Abi ir lieliski snaiperi, abi iepriekšējas sezonas pavadīja Itālijā, bet kurš būs lietderīgāks un komandai noderīgāks? Kādam no šiem spēlētājiem treneri varētu uzticēt uzbrukuma noslēgumu, kad būs vajadzīgi punkti un pēc iespējas ātrāk. Janičenoka un Andersona aizvietotāji vairāk tendēti uz melno darbu un pretinieku izslēgšanu uzbrukumā.

Spēka uzbrucēji
VEF: Šī pozīcija ir viena no mazāk pieredzējušajām, tāpēc dēvējama par neprognozējamu. Lielākais vaininieks pie šāda secinājuma ir Kaspars Bērziņš, jo tāda līdz šim veidojusies viņa karjera. Divi no iepriekšējiem Bērziņa treneriem – vispirms Gundars Vētra, tad Rims Kurtinaitis, izteikušies, ka tieši uz svarīgākajām spēlēm šis basketbolists nespēj parādīt to, ko no viņa gaida. Protams, LBL fināls ir vieta, kur apklusināt šādus izteikumus, bet tas būs jāpierāda laukumā. Otrs spēka uzbrucējs Rīgas komandā ir 22 gadus vecais Tailers Keins, kuram šī ir pirmā sezona profesionālajā basketbolā. Pusfinālā pret Liepāju Keins spēlēja labāk ar katru maču, bet vai pietiks stabilitātes finālam?

Ventspils: Otrā nometnē ir pretējais līdz ar Brendona Hantera nolīgšanu. Neapšaubāmi ventspilnieku pieredzes bagātākais spēlētājs, kurš pabijis NBA un izspēlējies pa visu Eiropu. Hantera pieredzes loma no Ventspils puses tikusi uzsvērta vairākas reizes, tāpēc jādomā, ka tas turpināsies arī finālos. Uz izšķirošajām spēlēm Hanters sācis arī vārdus pārvērst darbos, esot viens no labākajiem un noderīgākajiem savā komandā. Pēc izskata viens no iespaidīgākajiem Ventspils spēlētājiem, kas dod zināmu drošības sajūtu groza apakšā. Vēl šajā pozīcijā ik pa laikam tiek izmantots Lauris Blaus, bet biežāk redzams Māris Gulbis vai Artūrs Bērziņš – abi spējīgi uzbrukt no tālākas distances, kā arī gūt punktus no iekšienes.

Kā tas izskatīsies laukumā:
Pirms Ventspils tika pie Brendona Hantera pakalpojumiem, garais gals kurzemniekiem neizskatījās pārāk draudīgs. Tagad situācija pamainījusies un Hantera pievienošanās devusi ziņojumu pretiniekiem, ka viegli nekas nenāks. Laba meistarība, komandas noskaņošana un zināšanas kas nes uzvaras - to dod Hanters un daži jau saskata līdzības ar Toraju Bregsu, kurš uzspīdēja finālos pirms četriem gadiem. VEF spēka uzbrucēji pieredzi un aukstasinību par stiprajām pusēm pagaidām nosaukt nevar. Šeit pārsvars Ventspilij, bet varbūt fināli pierādīs, ka tās ir kļūdainas prognozes.

Centri
VEF: Kristaps Janičenoks nebija vienīgais spēlētājs, ar kuru dabūšanu VEFam paveicās. To pašu var teikt arī par centra Artjoma Parahovska nolīgšanu, kurš bijis ievērojams spēks groza apakšā. Jā, visās spēlēs Parahovskis nav izmantojis savu augumu kā vajadzētu, bet pietiekamā skaitā bijušas spēles, kurās ieguldījums bijis nozīmīgs, lai varētu teikt, ka šis ir atslēgas spēlētājs rīdziniekiem. Uz dažām minūtēm Parahovski aizvieto Andrejs Šeļakovs, kā arī ik pa laikam izmantots tiek Ivans Ņeļubovs.

Ventspils: Lielāko sezonas daļu spēlēja bez izteikta centra - tāda kam būtu spēcīga spēle ar muguru pret grozu. Sauļus Kuzminsks skaitās kā centrs, bet spēlē arī kā spēka uzbrucējs, kas izskatās vairāk piemērota pozīcija viņam. Tāpēc realitātē bieži vien ventspilnieki izvēlas spēlēt ar diviem spēka uzbrucējiem laukumā, piemēram, Artūru Bērziņu un Brendonu Hanteru.

Kā tas izskatīsies laukumā:
Visticamāk kā sākumsastāva spēka uzbrucējs Ventspilij būs izvēlēts Artūrs Bērziņš, tāpēc centrs būs Hanters. Kad VEF parakstīja līgumu ar Parahovski, iespējams, Ventspilī nodomāja, ka pretī tiks likts Ronalds Zaķis. Tomēr šosezon Zaķis vēl nav devies laukumā un diez vai to darīs, tāpēc Hanteram bez problēmām var likt grūstīties ar Parahovski.

Treneri
Abas komandas sezonas sāka ar lietuviešu treneriem – VEF iecēla Rimu Kurtinaiti, bet Ventspils izvēlējās Aļģirdu Brazi. Sezonas laikā tika ieviestas korekcijas un Ventspils atlaida Brazi, nomainot viņu ar iepriekšējo trenera asistentu Gunti Endzelu. Rīgā Kurtinaitis nostrādāja lielāko daļu sezonas līdz pārcēlās uz Krieviju, kur nespēja atteikt naudīgajam Maskavas apgabala "Khimki" piedāvājumam. Vietā tika izvēlēts Ramūns Butauts un ieguvēji izrādījās visi. VEF ar jauno treneri rezultātus sasniedza nekavējoties – pirmo reizi kāds Latvijas klubs iekļuva BBL finālā. Butautam attiecībā pret Endzelu trenera karjerā ir lielāka pieredze un vairāk titulu, tāpēc šoreiz pārākums dodams VEF.

Likme - Eirolīga

Uzvara vietējā līgā vienmēr bijusi prestiža, bet līdz ar čempionu godu nāk vēl pāris labumi, kas titulu padara vēl saldāku. Šajā gadījumā būs runa par vietu Eirolīgā, kas paaugstina fināla likmi. Pēdējos divus gadus čempioni saņēmuši uzaicinājumus uz Eirolīgas kvalifikācijas spēlēm, bet pagaidām šāda iespēja izmantota vienu reizi. Jādomā, ka abas šī pāra komandas noteikti neatteiktos no tādas iespējas, tāpēc varam būt diezgan droši, ka nākamajā sezonā Latvijas klubiem būs vismaz iespēja pacīnīties par vietu kontinenta spēcīgākajā klubu basketbola turnīrā. Cita lieta par iespējām tur kaut ko sasniegt, bet ar tādām spēlēm basketbols jebkurā gadījumā tikai iegūst.

Interesanti

- Vefiešiem Kristapam Janičenokam un Gatim Jahovičam vēl nav neviena LBL čempiontitula
- Ventspils pēdējo reizi "Arēnā Rīga" spēlēja 2009. gada septembrī
- Visvairāk LBL čempiontitulu no šīgada finālistiem ir Sandim Valteram (pieci)
- Atjaunotajam VEF vēl nav neviena čempiontitula
- Abām komandām ir pa pieciem viesspēlētājiem, no kuriem Ventspils drīkst pieteikt visus, bet VEF - četrus
- Iepriekšējās divas LBL finālsērijas noslēgušās septiņās spēlēs

Iepriekšējā vēsture

Abas komandas izslēgšanas spēļu sērijās līdz šim tikušās trīs reizes. Vispirms 2009. gada LBL pusfinālā, kur bez lielām problēmām ar 3-0 ventspilnieki iesoļoja finālā. Sezonu vēlāk VEF bija jau pavisam citā līmenī un tika pie savas pirmās uzvaras sērijā pār Ventspili. Vispirms gan ļoti spraigā BBL ceturtdaļfinālā ar 2-1 uzvarēja ventspilnieki, bet rīdzinieku atbilde sekoja LBL pusfinālā (3-2).

Spēļu kalendārs