Kuksiks: "Meklēju komandu, kurā atvērties un izcīnīt kādu titulu"

"Liepājas" rindās Rihards Kuksiks šosezon aizvadīja 11 spēles, kurās uzbrucējs vidēji izcēlās ar 14,8 punktiem, 5,1 atlēkušo bumbu un 3,1 rezultatīvu piespēli. Liepājnieki ar četrām izcīnītām uzvarām ieņem 12. pozīciju "Pafbet" Latvijas - Igaunijas līgā.

Necentos noklausīties, bet tukšajā zālē pāris vārdus varēja dzirdēt. Izskatījās, ka treneris teica noslēdzošos pateicības vārdus. Vai šī bija tava atvadu spēle no "Liepājas"?
Es nevaru vēl neko komentēt. Pagaidām nevaru neko teikt, bet jā. Pagaidām jāsaka, ka bez komentāriem.

Paliekot pie tā, nav noslēpums, ka spēlē ar atvērto līgumu. Nesaucot konkrētus komandu nosaukumus, kas ir tas līmenis kādā aģents meklē komandu, kurā vēlies turpināt karjeru?
Gribu atgriezties pirmajā līgā, spēlēt augstākajā līmenī. Nesakot, ka šis nav augsts līmenis, bet es meklēju komandu, kurā es varētu atvērties un palīdzēt komandai kaut ko izcīnīt. Mērķis ir kaut ko uzvarēt. Pēdējie pāris gadi man bijuši klusi un daudz ko sačakarējušas traumas. Tagad man ir mērķis kaut ko uzvarēt. Ar savu pieredzi gribu palīdzēt komandai un kuru eju. Man ir svarīgi izcīnīt savā karjerā kaut ko paliekošu. Protams, arī finansiālais aspekts ir svarīgs. Lai cik Liepāja kā pilsēta ir forša un fani ir pelnījuši labu komandu, tomēr finansiālās iespējas šobrīd ir tādas, kādas tās ir.

Par šo spēli. Iepriekšējās trīs spēlēs komanda bija piedzīvojusi neveiksmes. Kas bija svarīgākais, lai tiktu pie uzvaras pret "Tartu Universitāti"?
Mums vairāki spēlētāji ir ar traumām, taču spēlējam caur tām spēlēt. Galvenais, manuprāt, bija koncentrācija. Kļūdas šajā spēlē bija par daudz un atļāvām arī viņu līderiem pārāk daudz samest. Ceturtais [domāts Tanels Soks] un trīspadsmitais [Kregors Hermets] divatā sameta gandrīz piecdesmit punktus. Tas ir pārāk daudz, bet svarīgi ka beigās iemetām izšķirošos metienus. Dabūjām atlēkošās bumbas, kur tās ir jādabū un noslēdzām ar precīziem soda metieniem. Beigās jau tā ir, ja tu iemet un otrs neiemet, tad vinnē.

Pašam pirmajā puslaikā nācās noiet malā. Neizskatījās pēc svaigas traumas, bet izskatījās, ka kaut ko nedaudz atsvaidzināji. Kāda ir tā situācija?
Nē, traumas man nebija pirms šīs situācijas. Sanāca, ka iznācu no bloka un gāju uz metienu, bet piezemējoties uzlecu pretiniekam uz kājas. Jutu ka potīte aiziet. Nogāju malā un domāju, ka viss ir slikti, bet izrādījās ka nebija tik traki. Vajadzēja uzlikt ledu un varēju turpināt.

Puslaikā iesildījies un gāji spēlēt.
Otrajā puslaikā bija nedaudz bailīgi, bet domāju, ka nekā nopietna tur nav.

Sezonas sākums "Liepājai" nebija izdevies un komanda līgā kļuva par pirmo, kura nomainīja treneri. Uzreiz pēc Vičentiča atnākšanas tikāt pie divām uzvarām. Tas, tavuprāt, izdevās uz emociju rēķina, jo trenera nomaiņa īstermiņā bieži iedod efektu, vai arī izdevās tajā īsajā laikā spēlē kaut ko izmainīt?
Gan jau ka visi šie apstākļi kopā. Spēlētāji sevi pie jaunā trenera gribēja pierādīt. Pirms tam bija zaudējums Tallinā pret "TalTech" - komandu, kuru mums bija jāuzvar, ja gribam spēlēt play-off. Pēc tā zaudējuma visiem bija ko pierādīt un līdz ar to saņēmāmies un vinnējām. Otrā pēc tam uzvarētā spēle bija sarežģītāka, jo bija mazāk koncentrācijas, bet kaut kā to spēli izvilkām. Mums ir jauna komanda un pieredze ir jākrāj ar spēlēm. Tāpat no nekā pieredze nenāk.

Ilgāku laiku nebiji spēlējis Latvijā. Tagad izveidota Latvijas - Igaunijas līga. Cik tev kā spēlētājam tāda ir interesanta? Sanāk spēlēt pret ne tik labi zināmām Igaunijas komandām, bet savstarpējie Latvijas komandu principiālie mači sezonas laikā sanāk mazāk.
Uzskatu, ka tas viss saistīts ar finansiālo pusi. Situācija ar nodokļiem ir samazinājusi finansējumu visam Latvijas sportam, kas ir ārkārtīgi muļķīgi. Cik komandas mums ir palikušas - sešas septiņas? Cik tad savstarpējos apļus spēlēt? Piecus, desmit? Esi ar vieniem pretiniekiem spēlējis jau pagājušajā nedēļas nogalē un atkal viņi pretī. Cik var spēlēt ar vieniem un tiem pašiem? Arī igauņiem ir labas komandas, tāpēc ir labi, ka ir lielāka daudzveidība.

Par paša karjeru. Nedaudz jau sarunas sākumā pieskāries tēmai, ka pašam nav karjeras laikā izdevies uz ilgāku laiku nostabilizēties vienā klubā, Kas bijuši tie iemesli kādēļ nav izdevies sevi pierādīt vienā vietā, kuru varētu saukt par savējo?
Daudz kur ir patraucējušas traumas. Ir bijušas vietas, kur ar treneriem īsti nevarēju sastrādāties. Daudz kur pats pieļāvu kļūdas un neizdarīju to, ko man vajadzēja izdarīt. Biju nenobriedis un tādēļ neizdevās kaut kur noturēties. Tagad to visu esmu paņēmis kā pieredzi. Tagad tā karjera ir izveidojusies kāda ir. Līdzšinējo vairs nevaru mainīt, tādēļ ir jāiet uz priekšu. Protams, liela daļa ir bijušas stulbas traumas, kuras nekādi nevaru ietekmēt.

Pieskarsimies pasaules basītim, jo tev vienīgajam Latvijā ir personīga pieredze, tāpēc arī šo jautājumu prasīšu. Arizonas štata universitātē divus gadus spēlējos ar Džeimsu Hārdenu varēji just, ka viņš ir MVP līmeņa spēlētājs un vidēji spēlē varētu mest pie 40 punktiem?
Protams, varēja redzēt ka viņš ir labs. Katru dienu pret viņu bija jātrenējas, bet nedomāju, ka pēc pieciem sešiem gadiem viņš būs MVP. Man viņš bija konkurents uz vietu laukumā un treniņos pret viņu spēlēju kā pret konkurentu. Jutu, ka viņam līmenis ir citādāks. Viņam ir dots talants un viņš lieliski pārzina spēli, lieliski redzot laukumu un zinot kur atdot piespēles. Tajā laikā viņš bija neapstādināms, ejot pa kreisi. Tagad viņš ir vienkārši neapstādināms - var iet pa kurieni grib. Koledžā izteikti spēcīga bija kreisā puse. Viņam ir ļoti garas rokas. Daudzi saka ka Džeimss ir lēns vai kāds. Taču basketbolā ātrums nav galvenais. Viņam var nolikt pretī ātrāko sedzēju, taču viņš nekad nenosegs Hārdenu.

Saruna Amerikā šobrīd ievirzījusies uz to, ka Hārdens manipulē noteikumus, atrodot veidu kā daudz mest soda metienus. Vai tev kā līdzjutējam pašam patīk skatīties viņa spēli?
Man nepatīk, ka NBA tos sodus par daudz svilpj. Viņš māk lieliski parādīt sodu, kad kāds viņam nedaudz pieliek roku klāt. Viņš vienkārši sastrādājas ar tiesnešiem. Hārdens redz kur tiesneši skatās un to izmanto, daudz arī runājot ar tiesnešiem par to kas laukumā notiek. Man patīk skatīties kā viņš spēlē viens pret vienu. Kā apspēlē pretinieku ar "step-back" vai aiziet garām pa kreiso, vai atrod brīvu komandas biedru ar piespēli. Man patīk skatīties Hārdenu. Kā amerikāņi saka - must see TV. Viņu neviens nevar apstādināt.