Kādēļ VEF un "Ventspils" dueļos bija nesportiskās piezīmes? Skaidro tiesneši

Lai palīdzētu labāk izprast tiesnešu lēmumus un uzlabotu informācijas apriti starp visiem basketbola procesa dalībniekiem turpmāk reizi mēnesī plānojam publiskot LBS Tiesnešu komisijas oficiālu skaidrojumu par interesantām situācijām pašmāju basketbola līgu spēlēs. Rīkosimies sistemātiski – izskaidrojot noteikumu būtību un parādot praktiskus piemērus no izvēlētām spēlēm ar nosaukumu “Grūtie lēmumi”. Informācija regulāri tiks publicēta basket.lv, lielākajos par sportu rakstošajos medijos un Tiesnešu komisijas sociālo tīklu vietnes Facebook profilā.

Ar katru gadu basketbols kļūst aizvien ātrāks, fiziskāks un sarežģītāks. Tas attiecas arī uz tiesnešu darbu un dažādu pārkāpumu traktējumu. Starptautiskā Basketbola federācija (FIBA) ik gadu sniedz dažādas basketbola noteikumu interpretācijas jeb skaidrojumus. Ar jaunākajām interpretācijām ir iespējams iepazīties portālos fiba.basketball un https://basket.lv/lbs/noteikumi. Par šo interpretāciju ieviešanu un konsekventu ievērošanu Latvijā ir atbildīga Tiesnešu komisija un nacionālie FIBA instruktori, kas to nodrošina gan rīkojot seminārus, gan veicot individuālo izskaidrošanas darbu ar tiesnešiem.

Latvijā esam priviliģētā stāvoklī, jo Tiesnešu komisijas darbā un tiesnešu attīstībā aktīvi piedalās visi FIBA tiesneši, kas informāciju saņem no pirmavota un ir starptautiski ļoti pieprasīti. Tā piemēram, Oļegs Latiševs ir tiesājis divās olimpiskajās spēlēs un septiņos Eirolīgas "Final Four". Mārtiņš Kozlovskis šogad tiesāja FIBA sieviešu Eirolīgas finālu, FIBA Čempionu līgas finālu, U17 Pasaules čempionāta finālspēli un U20 Eiropas čempionāta finālspēli. Gatis Saliņš un Kristaps Konstantinovs tiesā FIBA Čempionu līgā. Andris Aunkrogers, Mārtiņš Kozlovskis un Oskars Lucis šogad ir apkalpojuši pilnīgi visas Čempionu līgas kārtas un piedalījās vadošo tiesnešu seminārā Omānā, ko vadīja FIBA tiesnešu šefs Karls Jungebrands.

Nesportiskā piezīme
Kā pirmo no tēmām esam izvēlējušies apskatīt nesportiskās piezīmes, kas līdz ar noteikumu izmaiņām izraisīja salīdzinoši skaļu rezonansi gan pasaulē, gan Latvijā. Kāpēc nesportisko piezīmju mūsdienās ir vairāk? FIBA sākot ar 2017.gada oktobri konkrēti un strikti definēja nesportiskās piezīmes kritērijus, lai aizsargātu spēles dinamiku, ritmu un ātrumu, kā arī samazinātu apzināto jeb tā saucamo “taktisko” pārkāpumu skaitu, kas pēdējā laikā bija ļoti plaši izmantoti daudzu komandu arsenālā, negatīvi ietekmējot spēles tempu. Šie kritēriji tika izveidoti lai konkrētāk definētu jebkuru aizsarga nesportisku darbību spēles laikā. Visbiežāk tas bija novērojams ātrajos uzbrukumos un spēles beigās, kad lielākā daļa pārkāpumu savā būtībā bija nesportiski un parastās piezīmes vairums situācijās deva lielas priekšrocības aizsargiem, kuri rīkojās nesportiski. Savukārt uzbrucēji, šādi tika nostādīti nelabvēlīgā situācijā.

Nesportiskās piezīmes kritēriji?
Ir definēti pieci kritēriji, kas tiesnešiem palīdz izvērtēt kontakta būtību un pieņemt lēmumu spēles laikā.

1.kritērijs: ja spēlētājs necenšas spēlēt uz bumbu un notiek kontakts, jāfiksē nesportiskā piezīme neatkarīgi no spēles rezultāta un darbības norises laika (spēles sākumā vai beigās).

2.kritērijs: ja spēlētājs cenšas spēlēt bumbā, bet kontakts ir pārmērīgi stingrs (rupjš), jāfiksē nesportiskā piezīme neatkarīgi no spēles rezultāta un darbības norises laika (piemēram, elkoņu vēzēšana vai spēcīgs ar jebkuru ķermeņa daļu).

3.kritērijs: ja aizsargs veic nevajadzīgu kontaktu ar mērķi apturēt pretinieku komandas ātro uzbrukumu, jāfiksē nesportiskā piezīme, kaut arī starp uzbrucēju un grozu ir vēl citi aizsargi. Šis kritērijs ir spēkā līdz brīdim, kad uzbrucējs uzsāk metiena kustību (fāzi uz grozu).

4.kritērijs: ja, mēģinot apturēt ātro uzbrukumu, aizsardzības spēlētājs izraisa kontaktu ar pretinieku komandas spēlētāju no aizmugures vai sāniem un ja starp šo spēlētāju un aizsardzības komandas grozu nav neviena cita aizsardzības komandas spēlētāja, jāfiksē nesportiskā piezīme. Līdzīgi kā iepriekš, šis kritērijs ir spēkā līdz brīdim, kad uzbrucējs uzsāk metiena kustību (fāzi uz grozu).

5.kritērijs: ja aizsargs pārkāpj noteikumus spēles vai pagarinājuma pēdējās divās minūtēs, kad bumba ir iemetiena izpildītāja rīcībā, jāfiksē nesportiskā piezīme. Šis kritērijs ir spēkā līdz brīdim, kad bumba vēl nav atstājusi iemetiena izpildītāja rokas (spēles laiks nav pagājis uz priekšu). Ja kontakts no aizsarga puses notiek brīdī, kad bumba ir atstājusi iemetiena izpildītāja rokas, nav jāfiksē nesportiskā piezīme, kaut arī spēles laiks nav pagājis uz priekšu.

Grūtais lēmums #1. BK “VENTSPILS” – “VEF RĪGA”: NESPORTISKĀ PIEZĪME

Astoņas sekundes pirms spēles beigām BK “Ventspils” spēlētājs #1 ar bumbu rokās uzsāk kustību groza virzienā, bet “VEF Rīga” spēlētājs no aizmugures veic kontaktu, cenšoties apturēt spēles laiku (“VEF Rīga” tajā brīdī ir tikai divas komandu piezīmes). Atbildīgais tiesnesis fiksēja parasto noteikumu pārkāpumu, bet, ņemot vērā šaubas - aizsargs centās spēlēt bumbā vai tomēr ne –, tika izmantotas IRS (video atkārtojuma sistēma) iespējas. Atbilstoši noteikumiem, video skatījās spēles vecākais tiesnesis kopā ar tiesnesi, kas bija iesaistīts konkrētajā situācijā. Tiesneši lēmumu mainīja uz nesportisko piezīmi.

LBS TK oficiālais viedoklis: pareizs tiesnešu lēmums. BK “Ventspils” spēlētājs ir ticis garām “VEF Rīga” spēlētājam, kurš pēc tam ar labo roku, apķerot uzbrucēju no aizmugures, cenšas apstādināt uzbrucēju gājienā uz grozu. Atbilstoši basketbola noteikumiem un jaunajām interpretācijām (noteikuma punkts 37.1), tā ir nesportiskā piezīme, jo aizsargs nemēģināja spēlēt tieši uz bumbu. Tiek piemērots nesportiskās piezīmes kritērijs Nr. 1.

Grūtais lēmums #2. “VEF RĪGA” – BK “VENTSPILS”: nesportiskā piezīme

“VEF Rīga” komanda ievada bumbu spēlē, sākot uzbrukumu no savas zonas. BK “Ventspils” spēlētājs #9 mēģina apturēt VEF spēlētāja #5 virzību izdarot pārkāpumu no mugurpuses, ar vienu roku apķerot uzbrucēju, ar otru sitot pa uzbrucēja plecu. Tiesneši fiksē parastu piezīmi, tomēr, tā kā aizsargs nespēlēja bumbā, atbilstoši noteikumiem uzreiz pārkvalificē parasto piezīmi uz nesportisku piezīmi. Lai pārliecinātos, vai lēmums pieņemts pareizi, atbilstoši noteikumiem tiek izmantots IRS (video atkārtojuma sistēma), un pēc tās izmantošanas, tiek atstāts spēkā lēmums – nesportiskā piezīme.

LBS TK oficiālais viedoklis: pareizs tiesnešu lēmums. Tiek ievērota procedūra un šaubu gadījumā izmantots IRS. Tiek piemērots nesportiskās piezīmes kritērijs Nr. 1

Grūtais lēmums #3. “Latvijas Universitāte” – Valmiera Glass/ VIA: NESPORTISKĀ PIEZĪME

LU komanda ievada bumbu spēlē, uzsākot uzbrukumu no savas zonas. Valmieras spēlētājs #3 mēģina apturēt LU #12 virzību izdarot pārkāpumu no mugurpuses, ķerot uzbrucēju no sāniem. Tiesneši fiksē parastu piezīmi Valmieras #3.

LBS TK oficiālais viedoklis: kļūdains tiesnešu lēmums, jo aizsargs nespēlēja bumbā pārkāpums no mugurpuses, tāpēc jāfiksē nesportiskā piezīme (kritērijs Nr.1). Diemžēl šajā spēlē nevarēja izmantot IRS un tiesnešiem nebija iespēju pārbaudīt lēmuma pareizību.

Grūtais lēmums #4. BK “Ventspils” – “VEF Rīga”: parastā piezīme

Ventspils komanda ievada bumbu spēlē uzbrukuma zonā un uzsāk kustību groza virzienā. To ar pārkāpumu kavē “VEF Rīga” #0, spēlējot uzbrucēja Ventspils #1 kontrolē esošajā bumbā.

LBS TK oficiālais viedoklis: tiesneši pareizi fiksē parasto piezīmi “VEF Rīga” #0.

Basketbola tiesnešu komisija darbojas saskaņā ar Latvijas Baskebola savienības statūtiem un ir atbildīga par basketbola tiesnešu, komisāru un galdiņa tiesnešu apmācības programmu sagatavošanu, attīstību un darbības uzlabošanu. Tiesnešu komisijas sastāvs: Arnis Ozols (vadītājs), Andris Aunkrogers, Ingus Baumanis, Juris Kokainis, Kristaps Konstantinovs, Oskars Lucis, Gatis Saliņš, Oļegs Latiševs, Ilze Gūtmane, Mārtiņš Kozlovskis

Informāciju sagatavoja:
Arnis Ozols,
TK vadītājs