LBL2 komandu līderi smagu savainojumu varā jeb nesaudzīgais amatieru basketbols

Amatieru basketbola līmenis Latvijā ar katru gadu aug un Latvijas Basketbola līgas 2. divīziju (LBL2) noteikti var likt šajā kategorijā, bet šī līga tomēr ir gana spēcīga un interesanta, lai par to runātu vairāk. Tā pašlaik ir Latvijas amatieru basketbola augstākā virsotne, tāpēc lieti noder kā paraugs, lai parādītu kaut daļu no šī jau minētā savainojumu aisberga neredzamās daļas, kas parasti paslīd garām.

LBL2 spēlē liels skaits sevi pierādījuši basketbolisti gan Latvijas un Baltijas līmenī, kuri savā dzīvē nomainījuši prioritātes, jauniešu izlašu dalībnieki, kā arī citi perspektīvi jaunieši. Tādi vārdi kā Salvis Mētra, Nauris Miezis, Armands Ošiņš, Dāvis Gūtmanis un Kristaps Ķilps plašākai basketbola sabiedrībai komentārus neprasa. Viņi visi šosezon bijuši savu LBL2 komandu līderi, bet diemžēl nav izvairījušies no smagiem savainojumiem, kas ietekmējis un vēl sezonas gaitā noteikti ietekmēs viņu pārstāvēto komandu sniegumu.

Cerīgākā situācija un tomēr savādāka nekā citos tālāk minētajos gadījumos ir saistībā ar Nauri Miezi, "Ķekavas" komandas līderi un Latvijas 3x3 basketbola izlases vienu no galvenajiem stūrakmeņiem. Februāra vidū Minskā 3x3 basketbola turnīrā "Palova Snowball" Miezis guva nopietnu savainojumu - augšstilba muskuļa plīsumu. Tādējādi bez basketbola viņam būs jāiztiek aptuveni divi mēneši. Savainojums, kas gūts profesionāli spēlējot 3x3 basketbolu, bet tomēr daļēji ietilpst tēmas ietvarā.

Kā "sportacentrs.com" atzina pats basketbolists, tad galvenais, lai atveseļošanās process būtu par 100%. Nekur steigties nevajadzētu, jo galvenais mērķis būt atpakaļ pilnīgi veselam uz galvenajiem startiem tieši 3x3 basketbola sezonā "Riga Ghetto Basket" un Latvijas 3x3 basketbola izlases rindās. Par to, vai izdosies vēl uzspēlēt "Ķekavas" rindās, basketbolists nevarēja atbildēt. Cerēsim, jo kaut vai tikai šajā kalendārajā gadā ar Miezi sastāvā "Ķekava" zaudējusi tikai vienu spēli, bet pēc viņa izkrišanas zaudēts pēdējos trīs mačos.

Pašlaik pērnās sezonas čempione pozicionējama kā otrā labākā komanda LBL2 (mazāk aizvadīto spēļu dēļ un iegūto punktu dēļ atrodas turnīra tabulas 9. vietā) un noteikti alkst atkārtot panākumu arī šogad, bet bez sava līdera to paveikt būtu grūti. Miezis šajā sezonā vidēji atzīmējies ar 25.1 punktu, 7.5 rezultatīvām piespēlēm un 6.8 atlēkušajām bumbām.

Nepatīkamā savainojumā iedzīvojies arī viens no talantīgākajiem Latvijas jaunajiem spēlētājiem, 17 gadus (šogad paliks 18) vecais Kristaps Ķilps, kurš līdz šim pārstāvēja kā "Ventspils" komandu "Olybet" Latvijas un Igaunijas basketbola līgā un FIBA Čempionu līgā, tā "Ventspils Augstskolas" komandu LBL2. Ja Latvijas un Igaunijas līgā Ķilps vidēji guvis 3.4 punktus un izcīnījis 1.5 atlēkušās bumbas, tad LBL2 viņš ir rezultatīvākais savā komandā ar 18.5 punktiem un 5.5 atlēkušajām bumbām. Vienam no potenciālajiem Latvijas U18 izlases līderiem konstatēts pēdas stresa lūzums, kas diez gan saprotami liegs aizvadīt atlikušo sezonas daļu, bet pēc prognozēm ļaus atgriezties vasarā un pārstāvēt Latviju Eiropas U18 čempionātā un, iespējams, Pasaules kausā U19 vecuma grupā.

Pēdējo spēli "Ventspils Augstskolas" rindās Ķilps aizvadīja janvāra izskaņā, kad ventspilnieki negaidīti savā laukumā ar 78:92 piekāpās "LU/BS Rīga" vienībai. "Ventspils Augstskola" kopš tā brīža divreiz sagrāvusi "Valmiera Glass/ViA-2" un revanšējusies "LU/BS Rīga" vienībai, kā arī sagrāvusi Bauskas komandu. Visas šīs trīs komandas ir ar pārliecinoši negatīvām bilancēm, bet pret nopietnākiem pretiniekiem gan ciesti zaudējumi. Kopumā ventspilnieku bilance ir 9-9, kas pēc Ķilpa izkrišanas nevieš cerības uz kādiem augstiem panākumiem LBL2 izslēgšanas spēlēs.

Ļoti lielu uzplaukumu šajā sezonā piedzīvoja OC "Limbaži", kas pirmo zaudējumu piedzīvoja vien 13. decembrī. Sākoties otrajam posmam, zaudējumi parādījās biežāk, bet nu komandai kopš janvāra beigām vairs nevar palīdzēt komandas rezultatīvākais spēlētājs Armands Ošiņš, kurš sezonu noslēdzis ar ahileja cīpslas plīsumu. Bijušais visu jaunatnes izlašu dalībnieks un stabila Latvijas Basketbola līgas komandu vērtība (pārstāvējis "Keizarmežu", "Turību", "Latvijas Universitāti" un "Barons/LDz" līdz 2015. gadam) pēdējās sezonās bijis "Limbažu" balsts, izceļoties ar rezultatīvu un vispusīgu spēli. Arī šajā sezonā viņam vidēji 16 gūti punkti, 5.5 atlēkušās bumbas un 4.6 rezultatīvas piespēles (pērn 22.2 punkti, 7.9 atlēkušās bumbas un 5.2 rezultatīvas piespēles).

Atlikušajās otrā posma spēlēs "Limbažiem" priekšā smaga cīņa par labāku vietu izslēgšanas spēlēs ar "Turības, Kandavas un Jelgavas komandām. Visām četrām komandām ir pa septiņiem zaudējumiem, kas potenciāli dod no 3. līdz sestajai vietai. Pašlaik trīs no šīm komandām atrodas tabulas augšgalā, bet kā jau minēju, ne visas komandas ("Ķekava", Gulbenes "Buki") ir nospēlējušas gana daudz spēļu, lai pēc punktiem panāktu tabulas līderus. Lai nu kā, Ošiņa izkrišana no aprites noteikti nevarētu palikt bez sekām un neapgrūtināt "Limbažu" centienus cīnīties par visaugstākajām vietām šajā sezonā.

Līdzīgās pozīcijās no turnīra tabulas viedokļa ir "Jelgava/LLU", bet arī tās vadošo spēlētāju komplektāciju skārušas izmaiņas. Viens no līgas zināmākajiem spēlētājiem noteikti ir bijusī "Barons" komandas seja (vismaz šo rindu autora uztverē noteikti) Salvis Mētra, kurš Latvija Basketbola līgā dažādās komandās spēlēja līdz pat 2017. gadam, kad LBL2 sāka pārstāvēt "Jelgavu/LLU", esot stabils komandas līderis (pērnajā sezonā 19.1 punktus, sešas atlēkušās bumbas, 4.7 rezultatīvas piespēles). Diemžēl savas spilgtās un garās karjeras smagāko traumu – ceļgala krustenisko saišu plīsumu - Mētra guva janvāra pirmajā pusē, kas beidzās arī ar basketbolista paziņojumu par karjeras beigām.

Mētra "sportacentrs.com" atklāja: "Pēdējos 11 gadus nebiju dabūjis nevienu traumu, lai būtu kāda spēle jāizlaiž. Un pēdējo divu sezonu laikā, kopš jau it kā biju beidzis profesionāli trenēties un spēlēt, par savu ķermeni biju rūpējies, maigi izsakoties, daudz vairāk nekā šā brīža LBL2 spēlētāji... Tādēļ, jo vairāk, par savu gadījumu man izskaidrojuma nav!"

"Līdz šim biju akcentējis krustenisko saišu plīšanu ar saišu negatavību lielām slodzēm, pārslodzēm utt. Bet manā gadījumā un traumas brīdī jutos lieliski. Ziemassvētku brīvdienas biju pienācīgi atpūties. Plus pēc svētkiem jau laicīgi ar klubu atsākām trenēties un līdz 7. janvārim biju labi sagatavojies pirmajai gada spēlei (pret Gulbenes "Bukiem", kurā guva savainojumu aut. piez.). Trauma notika tik vienkāršā situācijā, kādā katru basketbola treniņu esmu 100 reižu atkārtojis. Un spēles laikā arī tik labi jutos, ka sportiskā un fiziskā forma bija tuvu 10 ballēm." Tā par gūto savainojumu izteicās Mētra.

Mētra šajā sezonā vidēji guva 11.5 punktus, izcīnīja piecas atlēkušās bumbas un atdeva divas rezultatīvas piespēles. Pieredzējušais basketbolists noteikti būtu kārtīgs palīgs Jelgavas komandai izslēgšanas spēlēs, bet plašais un labais sastāvs ļauj jelgavniekiem pagaidām spēlēt gana sekmīgi, izcīnot vairāk uzvaras, nekā piedzīvojot zaudējumus.

Cits šīs sezonas neveiksminieks ir no 2013. līdz 2018. gadam LBL spēlējušais Dāvis Gūtmanis. Pērnajā sezonā viņš "Ventspils" rindās aizvadīja vien piecas spēlēs, bet bija viens no komandas līderiem "Ventspils Augstskolas" rindās ar 14.4 punktiem, 6.3 atlēkušajām bumbām un 4.2 rezultatīvām piespēlēm. Šosezon Gūtmanis pievienojās "Saldus" komandai, deviņās aizvadītajās spēlēs parādot līdera cienīgu spēli - 23.1 punkts, 7.4 atlēkušās bumbas, 6.1 rezultatīva piespēle un 2.4 pārtvertas bumbas. Sekmīgajam sezonas sākumam strīpu pārvilka krustenisko saišu plīsums.

"Saldus" līdz tam spēlēja bez zaudējumiem, bet turpinājumā uzvaras pār līmeņa ziņā līdzīgiem un kaut nedaudz spēcīgākiem pretiniekiem nākušas gaužam reti, komandai pašlaik ar deviņām uzvarām un astoņiem zaudējumiem ieņemot astoto vietu, par ko sezonas turpinājumā vēl vajadzēs pacīnīties. Ļoti iespējams, ka ar Gūtmani sastāvā, "Saldus" varētu pacīnīties par augstākajām vietām šajā sezonā.

Vēl viens ceļgala savainojuma upuris ar pāragri noslēgtu sezonu ir 17 gadus (šogad paliks 18) vecais Kristofers Šepte, kurš no Ventspils jaunatnes sistēmas šosezon pievienojās "Valmiera Glass/ViA" klubam. Aizvadījis septiņas spēles "Olybet" Latvijas un Igaunijas basketbola līgā, viņš lielāko pienesumu tomēr deva LBL2 komandai "Valmiera Glass/ViA-2", esot komandas līderis ar gūtiem 15.8 punktiem un 6.2 atlēkušajām bumbām. Ar Šeptes palīdzību komandai izdevās iespraukties starp 12 labākajām pēc pirmā posma, bet otrajā posmā bez viņa komandai vēl nav izdevies tikt pie uzvarām.

Katras komandas, lai arī kādā līmenī tā startētu, līderu izkrišana savainojumu rezultātā tādā vai citādā veidā ietekmē komandas sniegumu. Ir komandas, kas adaptējas labāk, ir komandas, kas adaptējas sliktāk. To, protams, nosaka arī sastāva dziļums. Savainojumi basketbolā var būt visdažādākie, bet īpaši smagi ir tad, kad tie liedz spēlētājiem spēlēt mēnešiem, vai pat liek izlaist lielāko daļu, ja ne visu sezonu. Par to jau pēdējos gados ir daudz runāts un rakstīts, meklēti iemesli, kāpēc šie smagie savainojumi basketbolistu vidū ir tik bieža parādība, norādot uz pārmērīgām slodzēm, spēļu skaitu un citiem iemesliem. LBL2 sakarā tas ir īpaši aktuāli, jo spēļu ir daudz, bet basketbolisti vairs nevelta tik lielu uzmanību treniņiem, kā to darījuši profesionālā līmenī, kamēr jaunajiem basketbolistiem slodzes kļūst pārāk lielas.

Savainojumi sportā un basketbolā ir parasta lieta. Ar to ir jārēķinās, kā jaunajiem, tā pieredzējušajiem. Nepamet doma, ka tieši tiem spēlētājiem, kuriem basketbola spēlēšana kļuvusi par hobiju brīvajā laikā, amatieru līmenī, kaut arī salīdzinoši ļoti augstā, šos smagos savainojumus, no kuriem, iespējams, izdevies izvairīties profesionālajā karjerā, vai, tiecoties uz to, pārdzīvo un izjūt to sekas krietni vairāk. Protams, tas katram ir individuāli.

Lai nu kā, izkrītot līgas vadošajiem spēlētājiem, arī līmenis līgā savā ziņā krītas, un uzmanība kļūst mazāka. Atliek vien cerēt, ka LBL2 komandas vairs nesaskarsies ar savu līderu zaudējumiem savainojumu rezultātā, sagādās interesantu sezonas turpinājumu un izslēgšanas spēles. Tāpat jānovēl spēlētājiem ātrāk sadziedēt savainojumus un atgriezties laukumā, jo viņi tomēr savā brīvajā laikā dara to, kas tiem visvairāk patīk, kā arī ar savu sniegumu basketbola laukumā priecē citus.