No Biedriņa un Porziņģa līdz nākamajām pasaules zvaigznēm: latviešu lolotais EYBL turnīrs

Eiropas Jaunatnes basketbola līgu 1999. gadā izveidoja tā laika basketbola skolas ''Rīga'' direktors Guntis Šēnhofs ar mērķi talantīgajām skolas 1983., 1984. un 1985. gada paaudzēm nodrošināt augsta līmeņa jaunatnes spēles pret ārzemju komandām.

Sākotnēji turnīrā piedalījās Latvijas kaimiņvalstis Lietuva, Igaunija un arī tolaik aktuālā Krievija, kuru spēcīgākās komandas Šēnhofs apzināja caur paziņu loku. ''Nepagāja ilgs laiks līdz pārējie sāka klauvēt pie durvīm un prasīt, vai arī var tikt iekšā. Tā pavisam nejauši viņš izveidoja līgu, kas joprojām eksistē un joprojām aug, un ilgstoši to apvienoja ar basketbola skolas ''Rīga'' vadītāja amatu. Tagad jau Guntis ir goda prezidenta amatā un pensijā, bet mēs joprojām izplešamies tādos apjomos, kādos viņš 1999. gadā nevarēja pat sapņos iedomāties,'' sarunā ar portālu ''Sportacentrs.com'' sacīja Eiropas Jaunatnes basketbola līgas (EYBL) viceprezidents Reinis Lācis.

Šī ir EYBL 26. sezona – tajā piedalās komandas no 37 Eiropas valstīm. Turnīra organizatoru komandas priekšplānā ir Artūrs Šēnhofs, Reinis Lācis, Emīls Matīss un Balāžs Radičs – ungāru funkcionārs, kuram uzticēti EYBL Dienvidu konferences prezidenta pienākumi, kā arī EYBL Dienvidu konferences viceprezidente Martina Aho. Sacensību nu jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu ilgajā vēsturē tām cauri gājuši teju visi Latvijas izlases basketbolisti, tostarp arī pirmais NBA draftētais latvietis Andris Biedriņš, un liels skaits arī citu Eiropas valstu pašreizējo un bijušo basketbola zvaigžņu.

''30 vajadzētu sanākt,'' kopējo EYBL turnīros spēlējušo NBA draftēto basketbolistu skaitu minēja Reinis Lācis. ''Sliktāk pārzinu Itāliju, bet jābūt. Ja uzskaitām visus leišus... Ja esi dzimis pēc 1983. gada, tad noteikti esi spēlējis [EYBL]. Jau savācas latvieši. Tagad katru gadu kāds tiek draftēts. Pelle Lārsons [Maiami ''Heat''] šosezon sāka spēlēt. Mums ir bijuši pieprasījumi no konkrētām federācijām, vai varam apkopot informāciju, kas ir palīdzējis, bet skaidrs, ka ar ēru, kas ir pirms elektroniskajiem protokoliem, ir grūtāk, jo daudz kur jābalstās uz selektīvu cilvēku atmiņu vai fotogrāfijām. To mēs vēl varam paveikt un pilnībā apkopot šo vēsturi. Tas man arī interesētu.''

Lācim kā basketbola vēsturniekam un ekspertam vaicājām izveidot EYBL visu laiku labāko piecinieku. Viņš tajā iekļāva Latvijas spilgtāko basketbola zvaigzni Kristapu Porziņģi, kuram garajā galā līdzās stātos arī somu zvaigzne Lauri Markanens. Trešā numura pozīcija tika atvēlēta Dāvim Bertānam, bet perimetrā šajā teorētiskajā pieciniekā darbotos Artūrs Žagars un itāļu cerība Mateo Spaņolo, kurš 2022. gadā tika izraudzīts NBA draftā, bet pašlaik pārstāv ULEB Eirolīgas vienību Berlīnes ''Alba''.

Rīgā notikušajā Superfinālā U15 vecuma grupā (2010. gadā dzimušie un jaunāki) triumfēja Viļņas ''SKM Knauf'' basketbolisti, ar 75:68 uzveicot Ilgoņa Pīlāga trenēto ''Basketbola klasi'', kas finālā bija spiesta iztikt bez sava rezultatīvākā spēlētāja Markusa Jahoviča.

U16 vecuma grupā (2009. gadā dzimušie un jaunāki) otro gadu pēc kārtas par čempioniem kļuva Ziedonis Jansons un ''Jugla'', finālmačā ar 72:61 pārspējot Kauņas ''Žalgiris'' jauno maiņu, bet U17 vecuma grupā Kauņas ''Žalgiris'' ar 90:87 uzveica Melnkalnes vienību ''Pro Basket''. Ceturto vietu U17 grupā izcīnīja Normunda Lišika trenētā ''Bertānu Valmieras Basketbola skolas'' komanda.

Iepriekš EYBL turnīros komandas tika sadalītas grupās pa četrām un aizvadīja vairākus sabraukumus, lielākoties reģiona ietvaros. Šī sezona nesa pārmaiņas – grupas kļuva lielākas, tajās iekļaujot pa deviņām komandām, bet robežas plašākas, sezonai noslēdzoties ar 16 komandu Superfinālu.

''Pagājušajā gadā šo formātu mēģinājām testa versijā U17 un U20 vecuma grupās. Šogad izlēmām, ka uz to jāpāriet visās grupās – proti, nav robežu. Skaidrs, ka, komplektējot grupas, kurās ir deviņas komandas, piedāvājam izteikti lokālus variantus tiem, kuriem nav izteikts sportiskais gars vai kuriem tas nav pa kabatai. Piedāvājam grupas, kur abi posmi ir koncentrēti ļoti tuvu – klasiskajā situācijā, piemēram, Liepājā un Viļņā, bet ir arī grupas, kuras balansē kā hibrīds ar vienu posmu ļoti izteikti ziemeļos un otru posmu izteikti dienvidos. Trešā veida grupa ir izteikta dienvidu grupa. Vasarā komunikācija ar komandām ir ar mērķi noskaidrot, kas viņiem interesē. Ir lietuviešu komandas, kas pateica – mēs gribam tikai divus posmus dienvidos. Pasaule ir tā mainījusies, ka varbūt brīžiem, laikus plānojot, vari nopirkt lētākas lidmašīnas biļetes nekā brauktu ar autobusu uz Tallinu, vēl uzturētu šoferus, kuriem tur jādzīvo un vajag numuriņu. Robežām paveroties, ir plašākas iespējas gan sadaļai, kas saistīta ar ceļošanu un tālāku zemju redzēšanu, gan tas arī krietni palīdz mums, veidojot grupas sportiskā ziņā. Tas ne tikai attiecas uz pavisam stiprākajām grupām, bet arī uz virs vidusmēra grupām. To iespēju šajā gadā izmantoja arī vairāki latvieši. ''Sigulda'' aizbrauca uz posmu Rozeto, Itālijā,'' par EYBL formātu un posmu struktūru stāstīja Reinis Lācis.

Posmu norises laikā lielāko smagumu iznes turnīru menedžeris Emīls Matīss, taču gana liela noslodze ir arī Lācim. Vaicāts, kas organizatoriski sagādājis lielākos izaicinājumus, viņš sacīja: ''Esot klāt, satiec ļoti daudz cilvēkus, kurus redzēji abos regulārās sezonas posmos. Man atmiņā paliek tas viss darbs, kas iegāja, lai mēs nonāktu līdz šim punktam. Ar Mārtiņu Kozlovski, šķiet, jau 2024. gada janvārī vai februārī runājām un skicējām to, ko varētu darīt šajā sezonā, zinot, ka Vairim [Pusaudzim – ''Liepāja''] ir talantīgi 2009. gadi, un zinot, ka viņiem interesē kaut kas ļoti pievilcīgs pretinieku ziņā, kur daļēji arī atšķiramies no pagātnes – tagad esot deviņu komandu grupām, mūsu mērķis ir katru grupu veidot tādu, lai tās ir pēc līmeņa pietiekami līdzīgas. Redzot katru ''Liepājas'' spēli sezonas laikā vai tagad Superfinālā, atmiņā nāk tas, cik daudz vasarā zvani un plāno ar katru no komandām, vai viņiem tas varētu interesēt, vai Liepāja un Viļņa der kā lokācijas. Tagad ir cilvēcisks gandarījums – viņi ir latvieši, redzu, ka Vairis ir pusfinālā, un zinu, ka viņi ir spēlējuši ar Alikantes komandu no Spānijas, zinu, cik viņiem, manuprāt, interesants bija posms Viļņā februārī. Tas laikam man personīgi bija lielākais izaicinājums. Neteiktu, ka grūtākais, bet tas mani sportiski izaicināja, un tas, visticamāk, arī ir uzsvars manai lomai EYBL – esmu tas cilvēks, kuru Artūrs un Balāžs motivē pameklēt un uzrunāt valstis, kuras nav tik bagātīgi spēlējušas. Šajā sezonā ir iesaistījušies beļģi – robežas veras vēl plašāk.''

Gaidāmajā vasarā augstākajā divīzijā spēlēs visas trīs Latvijas meiteņu jaunatnes izlases, bet puišiem A divīzijā redzēsim U16 un U18 valstsvienības, savukārt U20 izlase centīsies izkļūt no B divīzijas. 2023. gada vasarā pēc spēka otrajā divīzijā spēlēja arī U18 izlase, tolaik basketbola vidē izskanot viedokļiem, ka jaunatnes sportā vērojams pagrimums un nākotne neizskatās rožaina. Lielākā daļa jaunatnes izlašu spēlētāju sezonas gaitā spēlē EYBL turnīros, no kā izriet loģisks jautājums sacensību organizatoriem par situāciju jauniešu basketbolā.

Arī pašreizējais organizācijas viceprezidents Reinis Lācis jaunatnes vecumā spēlēja EYBL turnīros un tolaik tos atminējās kā vienkāršus sporta skolu mačus, izceldams to, kā audzis profesionālisms jaunatnes komandās. ''Jo tālāk uz rietumiem, jo labāki klubi kā tādi, sāc uz to skatīties kā reālu klubu ar ilgstošām tradīcijām, nevis vienkāršu sporta skolu, kas bieži vien nozīmē lielu pavadošo personālu – nereti klāt ir kāds direktors vai kluba prezidents. Tagad redzam, ka ''Pesaro'' [Itālijas A sērijas kluba akadēmija] spēlē pret Prāgas USK vispār trīs treneri izkliedz norādes, reizēm spēcīgākām komandām līdzi brauc arī ārstnieciskais personāls, kas novada iesildīšanos. Tādā ziņā atšķirība, protams, ir ļoti liela. Tas arī galvenokārt nāk no tā, ka robežas ir plašākas, jo lielākā daļa partneru, ar kuriem sastrādājamies ārpus Latvijas un Baltijas, ir reāli klubi ar 70, 100, 150 gadu vēsturi.''

Atzinīgus vārdus Latvijas jaunatnes basketbolam veltīja EYBL Ziemeļu konferences prezidents Artūrs Šēnhofs: ''Jāsaka godīgi – esmu stipri mainījis savu viedokli. Ja pirms desmit gadiem vismaz klusu pie sevis būtu bijis ļoti skeptisks par vidējo latviešu treneri, domājot ''ko tad viņš tur saprot?'' un ka gribētos daudz augstāku trenētības līmeni, tad patiesībā mūsu komandas un arī lietuvieši ir divas valstis, kas vidējā plaša mēroga līmenī ir, ja ne vadošās, tad ļoti augstu Eiropas reitingā. Vidējais Latvijas jaunatnes treneris varbūt pat ir daudz kvalitatīvāks, nekā man pašam kādreiz šķita. Nupat skatījāmies lielo Superfinālu – latviešu komandas bija vislabāk tehniski sagatavotas. Teiktu, ka igauņi arī sākuši vilkt klāt – Baltijas basketbols kvalitātes ziņā ir ļoti augstā līmenī. Protams, ja padomā par to plašāk, par ko reti aizdomājamies, no tā cilvēku skaita, no kāda mēs, Baltijas valstis, velkam ārā basketbolistus – tas matemātiski ir abnormāls skaitlis. Kad esi iekšā Latvijas basketbola virtuvē un ikdienā klausies problēmas, liekas, ka viss ir slikti, bet droši vien patiesībā viss ir daudz labāk, nekā pašiem liekas.''

Kādi ir iemesli tam, ka vidējais Latvijas jaunatnes treneris ir augsti kvalificēts? Šēnhofs norādīja, ka tāda jaunatnes treneru sistēma kā Latvijā, citviet Eiropā nemaz neesot norma, taču tas nebūt nav vienīgais iemesls latviešu stratēģu panākumiem: ''Ļoti daudzās valstīs jauniešus trenē vecāki brīvprātīgā kārtā vai treneri, kas ienāk pēc sava pamatdarba un kādreiz ir spēlējuši basketbolu, un kaut ko saprot. Tas pamats, kas mums liekas pilnīgi pašsaprotams, ka treneris ir treneris un viņam par to maksā algu, Eiropas kontekstā nemaz nav tik pašsaprotami ļoti daudzās valstīs. Nākamais, manuprāt, ir basketbola tradīcijas. Pēc tā, ko redzu, mūsu treneri ļoti labi komunicē savā starpā – gan caur semināriem, gan arī caur ļoti daudz individuālām sarunām informācija tiek ļoti labi nodota. Trešais iemesls ir daļa veiksmes – mums ir maza valsts, treneru nav nemaz tik daudz. Pilnīgi pietiek, ka katrā vecuma grupā ir divi, trīs fanātiķi, kas ar savu entuziasmu māk skatīties ''YouTube'', lasīt, domāt, klausīties un censties darīt labāk. Domāju, ka mums ir paveicies, ka ir pietiekami liels skaits treneru, kas šo kvalitāti var noturēt.''

Sarunas noslēgumā arī aicinājām Šēnhofu sniegt savu atbildi kritiķiem, kuri Latvijas jaunatnes basketbolā redz vairāk sliktā: ''Lai viņi paskatās, cik valstīm visas izlases ir A divīzijā. Tīri salīdzināšanai, lai ir kāds atskaites punkts. Šķiet, ka 19 gadus pēc kārtas gan puiši, gan meitenes bija tikai A divīzijā. Tas varētu būt rekords? Varbūt Francija un Spānija atkārtoja ko līdzīgu. Ko es varu teikt šiem cilvēkiem? Ar kolēģi Reini Lāci vasarā ofisā pētījām visu puišu jaunatnes izlašu rezultātus. Tur bija diezgan liels nejaušības faktors – katru gadu bija kādas izlases, kas uzvarēja vienu spēli ar minimālu pārsvaru, palika 12. vai 13. vietā un noturējās A divīzijā. Kādā brīdī sakrīt tā, ka neuzvari izšķirošo spēli un izkrīti. Nesaku šo visu, lai teiktu, ka mums viss ir absolūti izcilā kārtībā un varam ar karogu iet pa ielu, un teikt, ka esam labākie. Mums ir ļoti daudz, ko uzlabot. Mēģinu to ielikt Eiropas kontekstā, jo tikko Rīgā bija Superfināls – atkal to izpētīju no plašākas prizmas, klausījos, kā no vairākām valstīm man nāk klāt un stāsta ''cik jums labi tiesneši, neticami augsts tiesāšanas līmenis. Tās latviešu komandas gan māk spēlēt – pret viņiem vienmēr ir ārkārtīgi grūti spēlēt. Visi māk mest, liekam jaunas lietas klāt – viņi visam ir sagatavoti.'' Tas tikai atgādina to, ka dažreiz vajag paskatīties mazliet no malas, lai sevi baigi kritizētu vai slavētu. Abos gadījumos vajag paskatīties no malas.''