Pasaules čempionāts basketbolā var sākties!

Vēsture

Čempionāta sākums ir šodien, 28. augustā, bet labāko valstsvienību noskaidrosim 12. septembrī. Līdz šim veiksmīgākās bijušas ASV izlase un vairs nepastāvošās Dienvidslāvijas un PSRS valstsvienības - visām šim pa trim čempiontituliem, toties amerikāņiem arī trīs sudrabi un četras bronzas, kas viņus nostāda TOP virsotnē ar visvairāk medaļām. Divreiz uzvaras laurus turnīros ir plūkušas Brazīlijas un Serbijas un Melnkalnes(pēdējās divas kā viena izlase spēlēja ar valsts nosaukuma Dienvidslāvijas Federālā republika) valstsvienības, savukārt pa reizei triumfējušas Argentīna un Spānija. No uzvarētājām šogad čempionātā startēs visas, izņemot vairs neesošās Dienvidslāviju un PSRS, kā arī Serbija startēs atsevišķi(Melnkalne nepiedalās).

Īsumā par čempionātu vēsturi. Pirmie pieci turnīri notika Dienvidamerikas valstīs, kas saprotams palīdzēja šīm izlasēm gūt labus panākumus. Pirmajā pasaules čempionātā 1950. gadā savās mājās triumfēja argentīnieši, pēc četriem gadiem labākā bija ASV, bet tad divas reizes pēc kārtas uzvarētāji bija brazīlieši. Trešais čempionāts gan tika nobīdīts par vienu gadu uz priekšu – 1959., taču vēlāk tas tika labots un pēc 1967. gada turnīra nākamais notika atkal ierastajā pāra skaitlī - 1970. gadā. No jau pieminētā 1967. līdz 1982. gadam notika divu "milžu" cīņas – Dienvidslāvijas un PSRS. Komandas čempionātus uzvarēja pamīšus – vispirms PSRS, tad Dienvidslāvija, tad atkal PSRS un vēlreiz Dienvidslāvija. Līdz beidzot 1982. gadā PSRS izcīnīja savu pēdējo čempiontitulu, toties kādu – finālā ar vienu punktu pārspēti amerikāņi (95:94) un komandā spēlēja pats latviešu izcilais saspēles vadītājs Valdis Valters.

Turpinājumā 1986. gadā Spānijā ASV revanšējās PSRS(kuras sastāvā turpināja spēlēt Valters), uzveicot to finālā ar diviem punktiem. Nākamajā čempionātā 1990. gadā jau Dienvidslāvija izcīnīja savu pēdējo titulu kā vienota valsts, bet otrā atkal palika PSRS – šoreiz ar citu latvieti Gundaru Vētru ierindā. Pēc abu lielo dūžu izjukšanas(kaut gan Serbija un Melnkalne sākumā bija Dienvidslāvijas Federālā republika, bet vēlāk pārtapa par Serbija un Melnkalni) 1994. gadā pārliecinošu uzvaru finālā "paņēma" ASV, kas Krievijai neatstāja nekādus variantus – 137:91. Taču tad "pamodās" apvienotā valsts no iepriekšējās Dienvidslāvijas sastāvā esošajām – Serbija un Melnkalne, kas uzvarēja divas reizes pēc kārtas. Līdz šim pēdējā turnīrā 2006. gadā triumfēja nu jau par basketbola lielvalsti uzskatāmā Spānija, kas Japānā beidzot izcīnīja savu pirmo medaļu pasaules meistarsacīkstēs.

Izspēles sistēma, kalendārs, spēļu laiki

Izspēles sistēma gadu gaitā ir mainījusies vairākas reizes. Iepriekš pasaules čempionātos startēja krietni mazāk komandas, bet 2006. gadā organizatori atgriezās pie jau 1986. gadā izmēģinātā skaitļa - 24, kas piedalīsies turnīrā. Sistēma ir sekojoša – visas 24 izlases sadalītas četrās grupās – pa sešām katrā. Katra grupa izspēlē apļa turnīru, pēc kura divas vājākās apakšgrupas komandas čempionātu neturpina, bet pārējās 16 iekļūst astotdaļfinālā. Tālāk jau viss notiks pēc "play-off" sistēmas – astotdaļfināli, ceturtdaļfināli, pusfināli, fināls, kā arī tiek noskaidrota gan trešā vieta, gan arī tiek izspēlēts vietu sadalījums no piektās līdz astotajai vietai.

Grupu turnīrs norisināsies no 28. augusta līdz 2. septembrim. Tajā notiks pa divām spēlēm katrā noteiktajā laikā – 16:00, 16:30, 18:30, 19:00, 21:00 un 21:30. Izņēmums būs 30. un 31. augusts, kad komandām tiks dotas atpūtas dienas - tad notiks seši mači katrā dienā – 30. augusta spēļu laiku sākumi ir no 16:30 līdz 21:30, bet augusta pēdējā dienā no 16:00 līdz 21:00. Pēc grupu turnīra visām palikušajām komandām tiks dota atpūta, bet tad 4. septembrī sāksies astotdaļfināli, kas ritēs līdz 7. septembrim, pa diviem katrā dienā. 8. un 9 septembrī tiks izspēlētas vietas par pusfinālu, bet nākamajā dienā spēles aizvadīs tikai ceturtdaļfinālā zaudējušās komandas. 11. septembrī noskaidrosies fināla komandas, kā arī septītā labākā čempionāta vienība. Visbeidzot 12. septembrī uzzināsim jaunos čempionu, kā arī notiks spēle par trešo un piekto vietu.

Turnīra 24 komandas kopā aizvadīs 80 spēles piecās Turcijas arēnās – Ankaras, Izmiras, Kajseri un divās Stambulas. Ietilpīgākā ir Stambulas "Sinan Erdem Dome" ar 16 000 skatītāju vietām, bet mazākajā Kajseri arēnā ietilpst 7500 cilvēku.

Favorītes

Bukmeikeri par galveno favorīti uzskata no NBA zvaigznēm veidoto ASV izlasi(kurai gan lielākās zvaigznes tāpat pietrūkst). Nedaudz atpaliek esošā čempione Spānija, kurai seko divas spēcīgas Eiropas komandas – Grieķija un Serbija. Tāpat nevar nenovērtēt Argentīnu, mājinieci Turciju, Brazīliju, Slovēniju un vienmēr sīksto Lietuvas izlasi.

Runājot par grupām, vissīvākās cīņas varētu izvērsties starp četrām no sešām A grupas komandām - Serbiju, Argentīnu, Vāciju un Austrāliju. Tāpat arī B grupas pirmais četrinieks ir ļoti spēcīgs – ASV, Brazīlija, Slovēnija un Horvātiju. Jāmin, ka visās grupās četras komandas ir izteiktas favorītes uz iekļūšanu "play off" kārtā, tāpēc kādas nefavorītes iekļūšana astotdaļfinālā tiks uzskatīta par pārsteigumu.

2010. gada pasaules čempionāta grupas

A grupa: Argentīna, Serbija, Austrālija, Vācija, Angola, Jordānija
B grupa: ASV, Slovēnija, Brazīlija, Horvātija, Irāna, Tunisija
C grupa: Grieķija, Turcija, Puertoriko, Krievija, Ķīna, Kotdivuāra
D grupa: Spānija, Francija, Kanāda, Lietuva, Jaunzēlande, Lībija

Pasaules čempiones

Bukmeikeru viedoklis par čempionu (betsafe.com)