Satrauc rezervistu gatavība

Šajās nedēļās man bijusi iespēja noskatīties daudzas spēles, satikties ar spēlētājiem. Biju devies uz Liepāju, lai klātienē paskatītos kā trenējas, un satiktos ar Ciprusu un Mareku. Novadīju dažus treniņus ar ārējās līnijas spēlētājiem un arī ar lielajiem spēlētājiem. Viss izdevās labi, un šķiet, ka visi palika apmierināti ar paveikto - parādīju vairākas nianses, kas viņiem būtu jāuzlabo un pie kā jāpiestrādā. Manuprāt, svarīgi bija ne tikai noskaidrot tehniskās lietas, pie kurām šiem spēlētājiem jāstrādā, bet arī, piemēram, Ciprusam likt saprast, ka viņš izlases kontekstā noteikti nav norakstīts, taču tad viņam noteikti jāuzlabo sava kondīcija.

Pāris mēnešus sezonas laikā viņš bija vispār bez basketbola, bez treniņiem. Taču šķiet, ka viņš to saprot arī pats - šobrīd viņam tas profesionāli ir iespējams vissvarīgākais, būt gatavam nacionālajai izlasei. Domāju, viņš sekos maniem padomiem un, ja pirms galvenā sagatavošanās posma sākuma kārtīgi pastrādās individuāli, var būt noderīgs spēlētājs. Cik saprotu, Liepājas komanda šobrīd nav tik spēcīga, un iespējams var beigt sezonu ātrāk un netikt līdz izšķirošajām play-off spēlēm. Tas nozīmē, ka Cipusam sezona beigsies ātrāk, un pēc dažu dienu atpūtas viņš varētu ķerties pie treniņiem. Mēs par to runājām, un es teicu, ka viņa paša interesēs būtu ierasties pēc iespējas ātrāk, un domāju, ka viņš ņems vērā šo ieteikumu.

Savukārt pagājušās nedēļas beigās man bija tikšanās ar Latvijas izlases kapteini Aigaru Vītolu, kura komanda bija Rīgā uz spēlēm pret ASK un "Baronu". Satikāmies, parunājām par spēlētājiem un viņu situāciju klubos, par manu variantu oficiālo treniņu sākumam, par citām lietām. Pagājušajā nedēļā notika arī divas nozīmīgas spēles ar vadošo klubu dalību, kurus gan jau biju redzējis arī iepriekš. Jau uzreiz pēc atbraukšanas ievēroju, ka ļoti labs izskatās Šķēle, tāpat Valters - īpaši mačs pret "Žalgiri", ko viņš nospēlēja ekselenti. Šajās spēlēs viņu sniegums bija vājāks. Nezinu, kas tam par iemeslu - iespējams, pārāk lielās spēļu slodzes, varbūt kaut kas cits. Taču viņi joprojām ir spēlē, joprojām ir vadošie puiši savos klubos, un domāju, ka izšķirošajos mačos kļūs tikai labāki.

Vēlreiz uzsvēršu, ka mani ļoti sarūgtina fakts, ka Latvijā ir atļauts spēlēt sešiem ārzemju spēlētājiem. Tādējādi tiem latviešu spēlētājiem, kas varbūt nav galvenie savos klubos, taču ar kuriem vismaz rezervistu statusā tāpat būs jārēķinās Latvijas izlases kontekstā, nespēlē tik daudz minūšu. Tādi puiši kā, piemēram, Jahovičs. Viņi nav pamata spēlētāji, uz viņiem nav virzītas sadarbības - priekšplānā ir ārzemnieki, bet latvieši tikmēr ir tikai savas lomas spēlētāji. Viņu sniegums līdz ar to ir ļoti nestabils, un tas satrauc, jo izlasē tieši rezervistu kvalitāte ir vissvarīgākais - sestais, septītais, desmitais spēlētājs. Šobrīd es nevaru būt apmierināts ar viņu līmeni, jo Eiropā izlasei ir vajadzīgi desmit spēlētāji, kas ir līderi savos klubos. Šobrīd mums tādu ir pieci vai seši.

Taču atkal jāsaka - ceru, ka pēc klubu sezonas beigām mums būs laiks, lai sāktu strādāt ātrāk un attīstītu viņu spējas. Domāju, ka Latvijā ir problēma - visi uzskata, ka jau esam finālturnīrā, laukā no savas grupas. Bet vēl daudz jāstrādā, lai tā notiktu. Tas, kas mani šajā laikā iepriecināja - Uvis. Kad redzēju divas spēlēs sākumā, viņš nospēlēja diezgan bāli. Taču abās spēlēs Rīgā viņš bija lielisks - īsts līderis laukumā, nospēlēja labi gan uzbrukumā, gan aizsardzībā! Viņš ir viens no "Ventspils" svarīgākajiem spēlētājiem, un tas mani iedrošina, jo sākumā biju mazliet satraukts par viņu. Tagad redzu, ka viņš ir ļoti augsta līmeņa spēlētājs, un varētu būt viens no mūsu pamata vīriem rudenī.

Sliktā ziņa ir par Kristapa Valtera traumu - biju plānojis doties uz Maskavu, un pavadīt tur nedēļu, lai iepazītu šo spēlētāju labāk. Tagad tas atceļas - cik saprotu, šodien viņš jau būs Rīgā, un mūsu tikšanās acīmredzot notiks šeit. Ceturtdien dodos uz Itāliju, kur būšu līdz pat 7. aprīlim - vispirms apciemosim Janičenoku Boloņā, tad Blūmu. Mēģināšu satikt un uzzināt iespējami vairāk arī par Jāni Porziņģi un ārzemju spēlētāju, kuram ir Latvijas pase, Troju Ostleru. Esmu norunājis ar viņu tikšanos, gribu redzēt viņu laukumā, parunāt par Latvijas izlasi. Ja būtu gatavs spēlēt, viņam Rīgā būtu jāierodās laicīgi un jāstrādā jau pirms galvenās nometnes sākuma. Jā, esmu dzirdējis par viņa nevēlēšanos trenēties, bet gribu satikties personīgi un to noskaidrot. Ja jutīsim, ka varam uz viņu paļauties, ielūgsim viņu uz treniņiem.