Kad biļešu vairs nav jeb izpārdotās spēles Latvijas sportā
Gaidot Latvijas un Turcijas basketbola izlašu spēli 25. augustā PK kvalifikācijā, uz kuru nupat kā tirdzniecībā parādījās papildus biļetes, portāls Sportacentrs.com atzīmē citas vērienīgas spēles Latvijas sportā, par kurām bija līdzīga situācija - gribētos aiziet, bet vietu vairs nav.
Latvija – Turcija, 2022, basketbols
Biļetes uz Latvijas-Turcijas spēli sāka tirgot jūlija sākumā, kad LBS tradicionāli deva basketbola līdzjutējiem iespēju iegādāties biļetes par īpašu cenu. Šoreiz gan interese izrādījās tik liela, ka krietna daļa no kopējā biļešu skaita bija iegādātas jau brīdī, kad oficiāli tika izziņota biļešu tirdzniecība. Jāuzsver, ka tobrīd pilnīgas skaidrības par Latvijas izlases sastāvu un Kristapa Porziņģa atrašanos tajā nebija, lai gan tas tika visnotaļ droši paredzēts, atsaucoties uz viņa paša izteikumiem.
Savukārt 26. jūlijā, gandrīz mēnesi pirms spēles, LBS jau ziņoja, ka "Arēna Rīga" ir izpārdota. Vēl gan tika LBS atstāja iespēju, ka dažas biļetes varētu parādīties tirdzniecībā neilgi pirms spēles (šodien izziņotas 500 stāvvietas, kas izliktas tirdzniecībā), taču skaidrs, ka 25. augustā arēna būs pilna. Tagad arī apstiprināts, ka Porziņģis būs sastāvā, viņš savu roku jau iemēģināja pārbaudes spēlē pret Igauniju, bet PK kvalifikācijas mačam tomēr gaidama cita garša un arī pavisam citas likmes.
Īpaši nepārspīlējot, var apgalvot, ka šī būs Latvijas basketbola izlases (un vispār Latvijas sporta) lielākā spēle piecu gadu laikā, proti, kopš 2017. gada "EuroBasket" ceturtdaļfināla. "Lielākā spēle", protams, nav īsti izmērāms lielums, taču sakombinējot Porziņģa kā pasaules līmeņa superzvaigznes atgriešanās faktoru, spēles augsto likmi, norises vietu Rīgā un plašo līdzjutēju interesi – kura cita spēle kopš 2017. gada tad var konkurēt. Kā nekā, arī Latvijas hokeja izlases mājas spēles pasaules čempionātā 2021. gadā notika pandēmijas apstākļos.
Viss liecina, ka pirms nieka pusotra gada piedzīvotās neveiksmes "EuroBasket 2022" kvalifikācijā ir atstātas pagātnē un nostumtas tālāk atmiņā.
Latvija – Turcija, 2003, futbols
15. novembrī 2003. gadā Latvijas futbola izlase aizvadīja pirmo pārspēli pret tobrīd vareno Turciju. Futbola izlases grupu turnīrā bija uzlidojusi augstu, iegūstot otro vietu un izcīnot vairākas lielas uzvaras, bet līdz tikšanai finālturnīrā vēl bija priekšā augsta barjera, un tās pārvarēšana bija jāsāk savā laukumā.
"Toreiz no līdzjutēju puses bija tik liela interese, ka mums biļetes izpirka gandrīz uzreiz," atminējās toreizējais LFF ģenerālsekretārs Jānis Mežeckis. "Mēs īstenībā pat nezinājām, ko tad darīt. Bet toreiz jau "Skonto" stadionā vēl nebija ložas. Sadomājām kaut nelielu risinājumu, ka noīrējām un salikām augšā vienkārši krēslus pāris rindās, sanāca apmēram 300 vietu klāt. Bet tāpat tā bija spēle, par kuru labi jutām, ka biļetīte ir vērtība un ka cilvēki interesējas, vai tad nav vēl kaut pieejams."
Latvijas futbolisti toreiz uzvarēja ar 1:0, vienīgos vārtus gūstot Mārim Verpakovskim, un Latvija ielika priekšpēdējo akmeni ceļā uz Eiropas čempionāta finālturnīru. Spēles protokolā norādīts, ka to klātienē apmeklēja tiesi desmit tūkstoši skatītāju. Mežeckis par šo precīzo skaitli un tā saskaitīšanas gaitu pasmaidīja, taču par to, ka biļetes bija izpārdotas jau krietnu laiku iepriekš, gan šaubu nav. Turklāt šī bija kvalifikācijas pārspēle, proti, par to, ka tāda vispār notiks, tapa skaidrs tika mēnesi iepriekš.
Tāpat Mežeckis vēl ieteica atminēties Latvijas-Krievijas izlašu spēli 2005. gada augustā PK kvalifikācijā. "Toreiz negaidīti daudz līdzjutēju no Krievijas sabrauca un sapirka biļetes, tur arī bija ažiotāža pamatīgi sakurināta, un Krievijas līdzjutēji pirms spēles turpināja interesēties, vai tad nevar vēl nopirkt kaut kur biļeti. Un sanāca arī laba spēle mums – 1:1, bet varējām uzvarēt," teica Mežeckis par spēli, kurā vārtus Latvijai guva Vitālijs Astafjevs, bet Krievijai tobrīd vēl jaunais Andrejs Aršavins.
Rīgas "Dinamo" – SKA, 2010, hokejs
Pieminot lielus sporta notikumus, par kuru norisi tapa zināms tikai neilgu laiku pirms to sākuma, gluži vienkārši nedrīkst nepieminēt 2010. gada pavasara Rīgas "Dinamo" izslēgšanas spēles. Tobrīd "Dinamo" projekts vēl bija jauns, tālu vēl bija ne tikai karš Ukrainā, bet arī Krimas aneksija, un Rīgas "Dinamo" krāsas valdīja Latvijas sportā, turklāt līmeni turēja arī sportiskajā ziņā, iekļūstot izslēgšanas spēlēs.
Vispirms Rīgas "Dinamo" 1. kārtā viesos divreiz pieveica SKA, atbraucot uz divām mājas spēlēm ar vadību 2-0 un tīri reālo iespēju, ka būs vajadzīga tikai viena spēle. Taču 13. martā tika zaudēts ar 2:4, un kalendārā jau pēc nieka 24 stundām bija nākamā spēle pret SKA.
"Mums jau bija tā sagatavots, ka uzreiz pēc spēles beigām vajadzēja tikai nospiest pogu, lai biļetes aizietu publiski," pastāstīja toreizējais Rīgas "Dinamo" preses sekretārs Jānis Stepītis. "Bija gan iestrādāts tā, ka vispirms iespēja iegādāties "play-off" biļetes bija sezonas abonementu īpašniekiem, bet dažas stundas vēlāk biļetes kļuva pieejamas brīvā tirdzniecībā. Tur tās pazuda dažu stundu laikā. Bija bažas par to, vai sistēma izturēs tādu pieprasījumu, kā nekā, tas tomēr bija pirms 12 gadiem arī tehnoloģiju ziņā, un visādas nebūšanas rodas arī tagad rīkoto pasākumu biļešu tirdzniecībā."
Statistikā saglabājies, ka pirmo maču pret SKA apmeklēja 11 597 skatītāji, bet otro – 10210 skatītāji. "Dinamo" iekļuva nākamajā kārtā, kur cīnījās pret MVD, un tur uzreiz bija skaidrs, ka Rīgā būs vismaz divas spēles. "Ar to tikšanu tālāk izslēgšanas spēlēs radās jau arī problēmas," pasmaidīja Stepītis. "Arēna jau nestāv tukša visu pavasari, un "Dinamo" tik tālu tika pirmoreiz, vajadzēja piemēroties arī tam. Taču tie bija laiki, kad "Dinamo" bija zenītā, mēs arī ieviesām akciju, ka uz "play-off" spēlēm līdzjutēji saņēma īpašos kreklus, un tad uz spēlēm pret MVD 11 tūkstoši biļešu tika izpirkti ātri. Un vēlos teikt, ka tas bija tā vērts – uzvara trešajā sērijas spēlē ar 3:1 un trakais trilleris ar diviem pagarinājumiem pēc tam, zaudējot ar 4:5, lai gan Hosa pamatlaika pēdējā minūtē izrāva neizšķirtu. "Dinamo" vēsturē bijušas vairākas izpārdotas spēles ar saviem stāstiem, taču, ja jāizvēlas, ko izcelt kā lielāko, tad tās ir 2010. gada izslēgšanas spēles."
Latvijas izlases PČ spēles, 2006, hokejs
Latvija pasaules čempionātu hokejā uzņēma 2021. gadā, taču to darīja pandēmijas apstākļos un pārņemot diktatora Lukašenko pārvaldītās Baltkrievijas apakšgrupas spēles, proti, pilnīga skaidrība par turnīra norisi tika ieviesta neilgi pirms tā sākuma, kamēr par biļešu tirdzniecību noteikumi tapa skaidri pavisam vēlu, turklāt tautā neizpratni izpelnījās biļešu iespaidīgās cenas. Attiecīgi, ja meklējam Latvijas izlases lielākos mačus savā laukumā, jāskatās 2006. gada pasaules čempionāta virzienā.
Latvija toreiz spēlēja pret Čehiju, Somiju, Slovēniju, ASV un Norvēģiju (iespējams, ka arī pret Kanādu, bet kāpēc gan lai to paturētu atmiņā?) IIHF protokolos lielākā apmeklētība norādīta Latvijas-Čehijas mačam (10669 skatītāju), kamēr mačiem pret ASV un Norvēģiju "tikai" ap deviņiem tūkstošiem līdzjutēju. Toreizējais "Arēna Rīga" direktors Edgars Buncis paskaidroja, ka PČ mačiem biļešu tirdzniecība uz spēlēm sākās jau apmēram pusgadu pirms turnīra sākuma un uz Latvijas izlases spēlēm mājinieki savu biļešu daļu izpirka krietni pirms laika.
"Tas gan bija pirms 16 gadiem, taču spilgti palicis atmiņā, ka toreiz biļetes bija sapakotas komplektos, kad ar vienu biļeti tiec uz vairākām spēlēm," teica Buncis. "Kā arī ļoti pieauga viesnīcu cenas Rīgā, kas arī, manuprāt, atturēja potenciālos apmeklētājus no ārzemēm. Biļetes tad arī tika tirgotas ne gluži caurspīdīgā veidā, un tā rezultātā ne tikai dažas Latvijas spēles netika pilnībā izpārdotas, bet arī citu izlašu spēlēm bija mazāka apmeklētība nekā varēja būt."
Mūsdienās ar biļešu tālāku pārdošanu, ko dažs gan jau gribētu izmantot savu ienākumu palielināšanai, vairs tik vienkārši nav, jo biļetes daudz biežāk tiek personalizētas.
Latvija – Lietuva, 2017, basketbols
Pirms 2017. gada Eiropas čempionāta basketbolā Latvijas izlase aizvadīja septiņas pārbaudes spēles. Četras no tām bija Rīgā, taču nav īpaši jāvaicā, kurš mačs tad šeit īpaši izceļams – Latvijas spēli pret Lietuvu klātienē vēroja 10.5 tūkstoši skatītāju (pēc oficiālā protokola datiem). "Mēs ap to spēli sacēlām tādu ažiotāžu, ka daļa sabiedrība pat uztvēra, ka tā ir Porziņģa debija izlasē," pasmaidīja Edgars Šneps, tobrīdējais LBS ģenerālsekretārs.
"Porziņģim īstā debija bija jau nedēļu iepriekš pret Poliju. Bijām apzināti iekārtojuši tā, lai pārbaudes spēļu ciklā mums sanāk vairākas mājas spēles pēc kārtas, lai ir izdevīgāk izmantot dažādas tehnoloģijas, lai padarītu spēles vizuāli baudāmākas un piedāvātu īpašu noformējumu," atminējās Šneps. "Un Lietuvas spēli šeit izcēlām kā galveno notikumu. Bija vienošanās ar Latvijas Televīziju, ka arī viņi sniedz papildus reklāmu, un efekts sanāca negaidīti iespaidīgs."
"Arēnā uz Lietuvas spēli bija atvērts arī sektors pašā augšā, neatceros tagad numuru, bet nu parasti basketbola mačos to nemaz nevēra vaļā," teica Šneps. "Atceros, ka tur pašā galā satikos ar cilvēkiem, kas tur sēdēja, nofotografējāmies un parunājāmies. Tās bija lieliskas emocijas arī pašam personīgi, kā nekā, tā tomēr no sportiskā viedokļa bija vienkārši pārbaudes spēle, uz kuru mums izdevās sarūpēt pilnu arēnu, turklāt pāris dienas pirms spēles arī varēja just noskaņu, ka cilvēki interesējas, vai nav vēl biļetes kaut kur. Bet nu mēs arī mērķtiecīgi izgājām uz to, ka izvairījāmies pieminēt vārdus "pārbaudes mačs" un "draudzības" spēle, lai tas pārāk neiesēžas prātos. Tā vietā aktīvi reklamējām "Latvija pret Lietuvu basketbolā", kas arī deva rezultātu."
Latvijas izlase šajā mačā uzvarēja ar 87:77, ieliekot vēl vienus pamatus veiksmīgam startam "EuroBasket" finālturnīrā, kur apstājās tikai ceturtdaļfinālā pret topošo čempioni Slovēniju. Porziņģis toreiz Lietuvai iemeta 16 punktus, kamēr Dāvis Bertāns iemeta 18 punktus.
"Skonto" un "Brocēni" 1997. gadā
1997. gads paliks vēsturē kā laiks, kad Latvijā ieradās divi Spānijas grandi divos sporta veidos. "Skonto" futbola Čempionu līgā 27. jūlijā "Daugavas" stadionā uzņēma "Barcelona", bet 11. februārī Rīgas Sporta pilī viesojas Madrides "Real" basketbola komanda, spēlējot pret "Brocēniem" FIBA Eiropas kausā. Abas šīs spēles gan beidzās ar spāņu uzvaru (attiecīgi 1:0 un 98:83).
Lai tiktu līdz "Barcelona", "Skonto" iepriekšējā kārtā bija jāpieveic Maltas "Valleta", kas ir nesalīdzināmi īsāks ceļš nekā Čempionu līgā būtu jāveic šobrīd, lai tiktu līdz spēlei pret kādu no lielajiem grandiem. Izbraukumā "Skonto" Barsai 50 tūkstošu skatītāju klātbūtnē zaudēja ar 2:3, kas ne tuvu nebija bezcerīgs rezultāts, un uz atbildes spēli Rīgā sanāca pilns stadions (protokolā norādīti 13 tūkstoši).
Savukārt "Brocēnu" basketbola komanda līdz Madrides "Real" tika ar iekļūšanu Eiropas kausa astotdaļfinālā, un mājas spēli Rīgas Sporta pilī vēroja 4500 skatītāju, bet ne jau tāpēc, ka citiem neinteresēja – Šneps, kurš tobrīd pats spēlēja "Brocēnu" sastāvā, atminējās, ka dienu vai divas pirms spēles nejauši braucis garām biļešu kasēm un bijis šokā par garo cilvēku rindu, kas stiepusies pāris ielu garumā. Kā nekā, toreiz iegādāties biļetes internetā Latvijā vēl nebija iespējams.
Nesapratu?!?!
Man čomam bija nets 2000. gadā. Uz iezvani un protams, super lēns. Man viņš nesa info no interneta disketēs, jo tik daudz pa vakaru sakačāja
Pats tiku pie neta (īstenībā tagadējais senču mājās) - Mājas DSL.
Ps. Labs video un kas lar golu Latvijai,ka saka eurogols😀
Biju uz to Skonto spēli ar Barselonu. Biļetes varēja iegādāties tikai ar lielu pazīšanos...
Bet runājot par ažiotāžu- okupācijas laikos VEF spēles ar ACSK basketbolā vecajā VEF sporta namā, Rīgas Dinamo spēles ar ACSK vecajā hokeja arēnā- pārblīvētas visas tribīnes, stāvvietas, pat ābolam nav kur nokrist,bet līdzjutēji vēl visiem taisnīgiem un netaisnīgiem veidiem atrada vietu,kur iekārtoties...