Facebook
GoogleLatvija mostas par vēlu un pārpildītajā arēnā piekāpjas spāņiem
Pasaules kausa kvalifikācijas turnīra priekšpēdējā spēlē Latvija savā laukumā prata atspēlēt 19 punktu deficītu pret Spāniju un sarūpēt intriģējošu maču izskaņu, tomēr piedzīvoja zaudējumu 62:67.
Kā jau bija paredzams, Latvijas izlase šajā mačā vēl nepalīdzēja Eirolīgas basketbolisti, bet spēli mājinieki sāka ar Mārtiņu Meieru, Mareku Mejeri, Arti Ati, Rihardu Lomažu un Aigaru Šķēli.
Abas komandas apmainījās neveiksmīgiem uzbrukumiem, bet rezultātu ar pustālu metinu atklāja Šķēle. Tomēr jau otrās minūtes beigās Arnin Vecvagaram bija jāsauc komanda uz minūtes apspriedi – viesi bija divas reizes likuši Latvijai kļūdīties un paši sametuši septiņus punktus pēc kārtas. Lai gan tūlīt pēc tam izdevās divus punktus atgūt, situācija laukumā uz labo pusi nemainījās.
Gluži pretēji – Alberto Abaldo realizēja savu otro tālmetienu, pēc brīža Dario Brisuela realizēja trīspunktu gājienu, bet Sebass Saiss trieca no augšas un panāca jau 19:6. Latvijai bija lielas grūtības apturēt sāncenšu ātru uzbrukumu un kaut ko likt pretī tik pat enerģiskajai aizsardzībai, turklāt vēl metienu precizitāte komandām bija atšķirīga. Visi seši Latvijas basketbolistu tālmetieni lidoja grozam secen, bet spāņi ar savu trešo panāca jau 25:10… Līdz ceturtdaļas beigām mājiniekiem gan izdevās no mīnusiem nodzēst četrus punktus, taču vajadzēja vēl.
Tomēr otrā ceturtdaļa sākās gandrīz ar to pašu, ar ko sākās pirmā – šoreiz spāņi sameta sešus punktus pēc kārtas un minūti atkal lūdza Vecvagars. Latvijas pirmos punktus otrajā ceturtdaļā guva Mejeris, bet, gluži tāpat kā pirmajā, veiksmes vilni tas neuzsāka. Līdz ceturtdaļas vidum mūsējiem bija vēl četras iespējas uzbrukt no tālās distances, bet grozs tādas bumbas joprojām pretī neņēma (0/10). Rezultāts auga ļoti lēnām, kas, protams, vairāk bija pa prātam spāņiem. Latvijas pēdējā uzbrukumā Šķēlem izdevās panākt neizšķirtu ceturtdaļā, bet Brisuela septiņu sekunžu laikā paguva šķērsot laukumu un iemest no tuvas distances, lai gan mājiniekiem vēl rezervē bija divi noteikumu pārkāpumi – 25:38.
Arī otrā puslaika sākums bija veiksmīgāks spāņiem – šoreiz 5:0. Latvijas komandai ritmu uzbrukumā atrast nekā neizdevās un joprojām bumba grozā negāja no tālās distances, kas veiksmīgas pakaļdzīšanās iespēja krietni samazināja. Mērķi sasniedza vien 16. tālmetiens, ko realizēja Siliņš, kas, protams, uzlaboja garastāvokli, taču ne skatu uz tablo, jo stabili pietuvoties sāncenšiem neizdevās.
Cerību stariņu iededza ceturtdaļas beigas, ko izdevās noslēgt ar deviņiem punktiem pēc kārtas un pietuvoties līdz -10 (41:51). Kas līdzīgs prasījās arī pēdējās ceturtdaļas ievadā. Īsā laikā divas reizes no tālās distances trāpīja Šķēle, bet jau nākamajā uzbrukumā trīs soda metienus varēja mest Ingus Jakovičs, kurš visus arī iemeta, panākot jau 50:55. Vēl pēc minūtes spāņu treneris Serhio Skarliolo jau steidza pēc pārtraukumu – Jakovičs bija precīzs ātrajā uzbrukumā, komandas šķīra tikai trīs punkti, jāspēlē sešas ar pusi minūtes.
Latvija ar ļoti lielu azartu cīnījās aizsardzībā, kas apgrūtināja sāncenšu uzbrukumu, taču viņiem regulāri izdevās tikt pie otrajām iespējām, tāpēc ilgu laiku tikt tuvāk par trim punktiem neizdevās. Tomēr nepilnas divas minūtes līdz pamatlaika beigām starp komandām bija vien punkts – Jakovičs iemeta divus sodas metienus, Šķēle bija precīzs pēc smaga caurgājiena un uz tablo 60:61.
Viesi savā uzbrukumā kārtējo reizi tika pie atlēkušās bumbas un pēc mirkļa uz soda metienu līnijas stājās Saiss. Viņš meta garām abus, taču veiksme vēlreiz uzsmaidīja visiem – bumba lidoja ārpus laukuma robežām, bet tiesneši pēc video pētīšanas to atdeva spāņiem. Pēc brīža Koloms iemeta tālmetienu, Meiers meta garām abus soda metienus, bet spāņi savu uzbrukumu noslēdza ar triecienu no augšas – 60:66, 52 sekundes spēles laika.
Mūsējie vēl izmisīgi centās glābt šo maču, taču viss veiksmes limits jau bija izsmelts – 62:67.
Pasaules kausa kvalifikācija, I apakšgrupa
Latvija – Melnkalne 62:67 (14:25, 11:13, 16:13, 21:16)
Latvija: Šķēle 18 (8ab), Jakovičs 9, Siliņš 8, Meiers 6 (9ab), Mejeris 6 (6ab), Lomažs 5, Ate 4, Vecagars 4, Zaķis 2, Blūms
Spānija: Brisuela 17, Koloms 13, Abalde 9, Arteaga 6 (6ab), Beirans 5 (7ab), Lopess Arostegui 4, Jovets 4, Saiss 3 (14 ab), Bareiro 3, Vicedo 2, Sanmigels 1, Alocens
I grupa
| V | Komanda | U | Z | +/- | P |
|---|---|---|---|---|---|
| 1. | Spānija | 9 | 2 | +63 | 20 |
| 2. | Turcija | 8 | 3 | +85 | 19 |
| 3. | Melnkalne | 7 | 4 | +3 | 18 |
| 4. | Latvija | 6 | 5 | +23 | 17 |
| 5. | Ukraina | 5 | 6 | +17 | 16 |
| 6. | Slovēnija | 2 | 9 | -80 | 13 |
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+4 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
Ungāri, kuri iemet 41p!!! 47,6% truļos
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-2 [+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
-2 [+] [-]
Vecvagars ,kaa treneris ir leenpraatiigs nespeej aatri pienjemt leemumus ,bet labaaks kaa Bagatskis ir noteikti,Bagadski vispaar nedriikst laist izlases tuvumaa....
+2 [+] [-]
+3 [+] [-]
+2 [+] [-]
P.S. Nez kā Igaunijas uzvaru kāds varētu izskaidrot?!
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
Daži vienkārši secinājumi:
1.) Vecvagaram (tam, kas treneris) tiešām kaut kas pietrūkst. Neprot mainīt spēles gaitu.
Spēles izskaņa bija lielisks piemērs: -6, palikušas kaut kādas 12 sekundes. Jūtams, ka nekas glābjams vairs īsti nav, bet Vecvagars paņem minūti. Viss ok - kaut vai treniņa nolūkos to var un vajag darīt: pamēģināt izspēlēt to pēdējo uzbrukumu. Bet kas notiek pēc pārtraukuma? Bumbu iedod Šķēlem, Šķēle nodriblē 10 sekundes krustām šķērsām pa laukumu (un beigās to kaut kā iedabū grozā, bet tas šoreiz mazsvarīgi). Bažas: ja Vecajam spēļu izskaņu mega plāns tiešām ir "dodiet bumbu Aigaram un viņš kaut kā lai to iemuļļā grozā", tad ir baigi skumji. Ja plāns bija cits, bet Aigariņš izdomāja to neievērot... arī skumji - trenerim nav autoritātes, acīmredzot.
2.) Šķēle ir interesants gadījums. It kā salauza spēli, iemetot to pusķiku trešdaļas beigās un pēc tam 2 truļus, BET: līdz tam un pēc tam tik un tā bija pirmais rindā uz bumbas pārturēšanu, kas arī bija galvenais iemesls tam, ka uzbrukums bija nožēlojams. Riktīgs strītbolists - viņam uz 3 pret 3 vajadzētu pāriet - pavisam nopietni. Tur viņš Latvijas krāsas godam pārstāvētu.
3.) Viss spēles 1. puslaiks tika norakts ar to, ka bumba nekustējās: gan Šķēle, gan Lomažs, gan Jahovičs - saņem un tad nu driblē kā aptrakuši. Tad vienā brīdī saprot, ka nekas no tā nav sanācis un vai nu piļī vai grūž bumbu pēdējās sekundēs kādam kolēģim.
Aizsardzībā spēlējot nav vieglāka uzdevuma par stāvēšanu un viena driblētāja vērošanu pretiniekos: sak, lai taču driblējas, ja patīk. Spāņu aizsardzībai tā vnk ir dāvana tādi Šķēles, Lomaži un Jahoviči.
4.) Garais gals bez komentāriem: tur vienkārši ir lempīguma paraugstunda. Meiers... skatoties uz viņa šļūkāšanu, top skaidrs, kāpēc Porziņģis tiek uzskatīts par tādu brīnumbērnu. Mums te visi, kas virs 2 metriem, uzreiz ir lempji un tizleņi, kam bumba rokās neturas un labā kāja nezina, ko dara kreisā. Nav baigi patīkami uz to skatīties - teikšu kā ir.
Un ja vēl tam lempīgumam nāk klāt mīkstums un necīnīšanās, tad vispār nav variantu. Tās n-tās spāņiem atdotās bumbas pie sava groza... tas ir slinkuma fenomens. Jo nebija tā, ka spāņi pārlēktu mūsējos; nebija tā, ka bumbas atlēktu tālu laukumā. Bija tā, ka vienkārši garais gals jaunībā mācītos pamatus nevar izpildīt: atbloks, johaidī! Nav atbloka. Stāv puikas aiz spāņu mugurām pie sava groza. Lūk, tas ir kaut kas, ko izlases līmenī es tiešām neticēju ieraudzīt.
Garie nesavāc bumbas, mazie driblē līdz uzbrukuma laiks beidzas (pārējiet tikmēr stāv un ir pilnīgi nekaitīgi spāņu aizsardzībai), trenerim nav autoritātes vai vispār "instrumentu" lai lauztu spēli. Tas ir bezceris.
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]