Vecvagars: "Savā laukumā mēģināsim spēlēt nedaudz citādi nekā rudenī"
Latvijas Basketbola savienības (LBS) prezidents Valdis Voins preses konferencē pirms Pasaules kausa atlases spēlēm pret Turciju un Ukrainu pauda savu vilšanos par FIBA un ULEB strīda turpinājumu, kas joprojām neļauj atlases spēlēs piedalīties Eirolīgas spēlētājiem, kamēr izlases treneris Arnis Vecvagars atzina, ka pretinieki „uz papīra” kļuvuši spēcīgāki, bet Latvijas izlase šajās spēlēs cer parādīt nedaudz citādu basketbolu, ņemot vērā mājas spēļu priekšrocības.
„Vēl aizvien nav mainījušās FIBA un ULEB attiecības, neskatoties uz daudzajām pārrunām un pūlēm.” preses konferencē norādīja Valdis Voins. „Par spīti visiem zvaniem un pārrunām par iespējamo spēlētāju palaišanu uz izlasi klubu nostāja ir skaidra. Ja vienā brīdī pavīdēja cerība un likās, ka varētu tomēr pāris Eirolīgas spēlētāji atbraukt, tad beigās tomēr nekas ar to nesanāca. Bet situācija jau nemaz nav tik slikta, sastāvā ir seši no Eiropas čempionāta, daudziem spēlētājiem ir vēlēšanās sevi nopietni pierādīt un apliecināt.”
Izlases galvenais treneris Arnis Vecvagars tikmēr piesauca traumu problēmas, kurām gan lielākoties vajadzētu jau būt aiz muguras: „Mums šobrīd nav optimāli visspēcīgākā sastāva, bet tas nemaina mūsu apņēmību parādīt labu sniegumu, ar kuru kvalificēties Pasaules kausa finālturnīram. Piedzīvotas nelielas izmaiņas sastāvā – šobrīd trenējamies 13 spēlētāju sastāvā, dažiem no viņiem arī pēdējā laikā bijušas nelielas traumas, bet tās, cerams, nu ir aiz muguras. Mums tagad ir laiks treniņos izveidot kaujasspējīgu komandu. Centīsimies spēlēt nedaudz citādi nekā rudenī, jo šoreiz tomēr tās mājas spēles, nevajadzēs tērēt spēkus pārlidojumos. Mēģināsim spēlēt agresīvāk un iepriecināt savus līdzjutējus.”
„Divi ļoti nopietni pretinieki – kas seko līdzi, tie nav jāiepazīstina,” norādīja treneris. „Turcijai un Ukrainai ir nākuši klāt spēcīgi papildinājumi, salīdzinot ar rudeni. Tās ir kļuvušas spēcīgākas, un ar to mums jārēķinās. Cienām pretinieku, taču nebaidāmies no tā spēka.”
„Turcija un Ukraina ir kļuvušas stiprākas pagaidām tikai uz papīra,” Vecvagars precizēja savu iepriekš teikto par pretinieku spēku. „Vai tas dos īsto pienesumu arī laukumā, to vēl redzēsim. Pat Latvijas izlasi – ceru, ka progress treniņos izpaudīsies arī laukumā, bet basketbolā viss vienmēr ir salīdzinājumā, un šoreiz mēs tiksim salīdzināti ar Turciju un Ukrainu. Pašiem savā dārziņā varam likties, ka mums ir smukākas puķes nekā kaimiņiem, bet to visu jau var redzēt tikai, kad salīdzina ar pretiniekiem.”
Motivācijas pilns bija arī izlases kapteinis Jānis Blūms: „Tāds interesants laiks tagad - sanācis tā, ka tām komandām, kas nespēlē kausos vai Eirolīgā, pat trīs nedēļu pauze. Šādā situācija var atslābt, bet domāju, ka uz mums tas neattiecas, mums ir konkurētspējīgs sastāvs. Daudz laika nav palicis, un treniņos maksimāli jāsagatavojas īsā laikā, jākoncentrējas treniņā uz pilnīgi visu – uzbrukumu, aizsardzību, visu. Komandā ir jauni puiši, viņi noteikti pienesīs enerģiju visai komandai. Būsim gatavi, šis ir mūsu laukums, jādomā tikai par uzvaru.”
Trenerim Vecvagaram tika vaicāts, kā spēles plānu iespaido turnīra formāts, kurā ļoti svarīga var izrādīties ielaisto un gūto punktu starpība. Treneris gan nevēlējās piekrist, ka tas kaut kā maina spēles sākotnējo plānu: „Nekas nav jārēķina, katrā dienā jāspēlē uz uzvaru. Tikai spēles izskaņā, ja kļūst skaidrs, ka kaut ko konkrētu nepieciešams panākt vai noturēt, varam sākt dot signālus par to, kas vajadzīgs. Ja spēli sāksim ar tādām domām, tad nekas nesanāks. Tāpat katram katrā situācijā jānospēlē maksimāli.”
Vecvagars arī sniedza nedaudz plašāku skaidrojumu par Ojāra Siliņa nepievienošanos izlasei: „Veselības problēmas. Sīkāk par to jāvaicā ārstiem. Klubs uzstāja, lai rehabilitāciju veic Itālijā, bet spēlēt šobrīd viņš attiecīgi nevar. Protams, gaidījām un vēlējāmies viņu sastāvā. Cik sapratu, viņam jau ilgāku laiku bija problēmas ar potīti, bet klubā tāpat bija jāspēlē. Tagad klubs šo izlašu pauzi saskatīja kā īsto laiku veikt rehabilitāciju. Tas, ka tagad ir izlases spēles paredzētas, klubam nebija prioritāte.”
Vecvagaram tika vaicāts arī par bijušā izlases galvenā trenera Ainara Bagatsku lomu komandā: ”Viņš atnāk uz treniņu, parunājas nedaudz. Viņš noilgojies pēc basketbola. Vai viņš sniedz arī konsultācijas? Kā jau saku, mēs runājam par basketbolu, arī ikdienā mēdzam satikties, arī tad runājot par basketbolu.”
+3 [+] [-]
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Par nākotni nekāds lielais optimisms nav. Porziņģis trumēts un nezin kad varēs palīdzēt?
Pagājušā gadā Latvija neizmantoja iespēju tikt pie medaļām, nezin kad atkal būs tāda izdevība?
+1 [+] [-]
Nu izcīnītu medaļas, kas tad notiktu?
Jāturpina cīnīties.