Artis Ate: "Biju pārsteigts par līmeni Rumānijas līgā"

Kādas sajūtas atgriezties mājās pēc pirmajiem mēnešiem leģionāra statusā?
- Protams, patīkami. Lidoju caur Varšavu un jau tur lidostā cilvēki runāja latviešu valodā, jau tad sāku sajust māju sajūtu.

Ko sagaidi no šī izlases sasaukuma?
- Lieliskas emocijas, kas jau iegūtas, satiekoties ar visiem. Noteikti sagaidu divas uzvaras.

Ikdienā spēlē Rumānijā, kas daļēji ir Balkānu valsts. Šajā izlases sabraukumā mums jāspēlē pret divām Balkānu komandām. Kas raksturīgs basketbolam šajā reģionā?
- Rumānijas līgā visās komandā ir pa pieciem sešiem leģionāriem, tāpēc es neteiktu, ka tur tiek spēlēts baigais Balkānu basketbols. Līgā ir noteikums, ka pirmajā puslaikā obligāti jāspēlē vienam U23 vecuma vietējam spēlētājam, otrajā puslaikā - vienam, kurš var būt vecāks. Līdz ar to lielas priekšrocības ir tām komandām, kurām ir labāki vietējie spēlētāji. Basketbols kā tāds stila ziņā īpaši neatšķiras no Latvijā spēlētā. Ir komandas, kurās vairāk atļauj spēlēt amerikāņu stila basketbolu, vairāk viens pret vienu spēles, bez daudz sadarbībām. Var būt situācija, kad, pārejot uzbrukumā, kāds spēlētājs pirmajās sekundēs uzmet trīspunktnieku. Viss atkarīgs no trenera. Bet kopumā neteiktu, ka ir liela atšķirība starp spēles stiliem.

Vadoties pēc stereotipiem, tam būtu jābūt ļoti fiziskam basketbolam. Kā ir realitātē?
- Arī tas katrai komandai ir stipri atšķirīgi - kāds treneris, kādi spēlētāji. Ir divas trīs komandas, kas spēlē ļoti fiziski, visu spēli aizsardzībā krampējot pa visu laukumu. Ir komandas, kas vispār nepresingo un aizsardzībā tikai skrien līdzi.

Ko prasa treneris Vujoševičs?
- Kā pie serbu trenera, mums visas spēles jāspēlē maksimāli agresīvi, maksimāli “jāiet kaulā”, presings pa visu laukumu. Viņš uzsver, ka uz visiem mačiem koncentrēšanās līmenim jābūt visaugstākajam.

Noteikti jau pirms aizbraukšanas uz komandu biji dzirdējis dažādus stāstus par Duško Vujoševiču. Kā ir sastrādāties ar viņu?
- Jā, biju dzirdējis stāstus (smejas). Izskatās, ka tagad viņš kļuvis nedaudz mierīgāks nekā iepriekš. Esmu redzējis pāris video, kur viņš ir ļoti agresīvs. Tagad līdz ar veselības problēmām viņš kļuvis mierīgāks. Treneris Vujoševičs vada visu treniņprocesu, bet spēles uztic otrajam trenerim, un pats sēž soliņa galā. Viņš, protams, visu koordinē un, ja kaut kas nepatīk, nodod informāciju trenerim, kurš vada spēles. Ticu, ka viņš tāpat pārdzīvo līdzi un uztraucas, bet varbūt ne tik ļoti, cik tas būtu gadījumā, ja būtu jāvada spēles pašam.

Kas kopumā tevi sagaidīja Rumānijas līgā?
- Kad braucu, zināju tikai minimālu informāciju. Biju pārsteigts, ka līmenis ir ļoti labs. Komandās ir daudz leģionāru, kas grib sevi pierādīt. Turklāt mūsu komandu uzskata par favorīti, un visiem pretiniekiem tā ir papildus motivācija mūs uzvarēt. Jau sezonas laikā bija gadījums, kad pretinieki speciāli taisīja video par mūsu centra spēlētāju - sāk, viņš pārāk ilgi stāvot soda laukumā un tamlīdzīgi. Notiek nopietnas cīņas ne tikai laukumā, bet arī ārpus tā. Esmu ļoti pārsteigts par fantastisko atmosfēru mūsu mājās. Tas ir vienkārši vienreizēji.

Cik liela ir jūsu mājvieta?
- Mums ir divas halles. Lielā zāle pēc izskata ir līdzīga Arēnai Rīga, bet sēdvietas ir nedaudz mazāk, ap septiņiem astoņiem tūkstošiem. Mazā zāle tiek uzskatīta par leģendāru vietu, tur ir divarpus trīs tūkstoši. Kad spēlē mazajā zālē, ir sajūta, ka fani ir bez maz turpat tev blakus uz soliņa.

Redzēju video, kurā pēc spēles jums ir arī rituāls ar faniem.
- Jā, ir dziesma, kurai es gan vēl īsti vārdus nezinu (smejas), bet veicu pārējo rituāla daļu, ko man iemācīja. Tas ir ļoti patīkami. Pirmajās reizēs tiešām pārskrēja tirpas, biju ļoti pārsteigts.

UNBELIEVABLE celebrations for @UBTCluj! 🎉

Welcome to the #FIBAEuropeCup Play-Offs! 👏👏👏 pic.twitter.com/FPDjLk81PF

— FIBA Europe Cup (@FIBAEuropeCup) February 5, 2020

Nupat svaigas emocijas sagādāja Rumānijas kausa izcīnīšana.
- Tas bija viens no mūsu sezonas mērķiem. Iepriekš man stāstīja, ka komanda, kas organizē kausu, 10-12 gadus nebija to izcīnījusi. Šogad mums šo stereotipu izdevās lauzt. Tas iedeva dubultu prieku, līdzjutēji to novērtēja, visi bija priecīgi. Viens no sezonas mērķiem ir paveikts.

Kāds mērķis ir FIBA Eiropas kausā, kur esat tikuši ceturtdaļfinālā?
- Pirmais mērķis bija izkļūt no grupas. Tagad jau jātiek pēc iespējas tālāk. Kas tad vairs palicis? Ceturtdaļfināls pret Vācijas komandu, pēc tam mūsu zarā sanāk ļoti grūts pārbaudījums - “Pinar Karsiyaka”. Neviens nav neuzvarams. Esmu tiešām pārsteigts, cik labi spēlējam, un redzu, ka varam sasniegt augstus mērķus.

Kādā formā esi pats?
- Esmu ļoti labā formā, jo treniņi klubā mums ir… negribu teikt, ka nežēlīgi, bet… ļoti aktīvi! Treniņprocess ir stingrs, visu laiku trenējamies pa divarpus trīs stundām divreiz dienā. Fiziskā forma ir ļoti laba. Sākums bija grūtāks, bet pie visa ar laiku pierod. Esmu adaptējies prasībām.

Piektdien Arēnā Rīga sagaidi līdzīgu atmosfēru kā Rumānijā?
- Noteikti! Latvijas izlases spēlēs atmosfēra vienmēr bijusi fantastiska un nešaubos, ka tā būs arī šoreiz.