Kas būs Latvijas pretinieki Eiropas čempionātā?

Pirmajā kārtā Latvijai nebūs jāspēlē pret komandām no piektā groza - Gruziju, Beļģiju un Turciju. Iepazīstinām ar pārējiem pretiniekiem.

Pirmais grozs

Spānija
Divkārtējā Eiropas čempione Spānija (Katovice 2009, Kauņa 2011) septembrī mēģinās kļūt par pirmo komandu, kura 21. gadsimtā uzvarējusi trīs finālturnīros pēc kārtas. Iepriekš to paveikušas valstis, kuras pasaules kartē vairs nav atrodamas – Dienvidslāvija (Barselona 1973, Belgrada 1975, Lježa 1977) un Padomju Savienība, kura izcīnīja astoņus titulus pēc kārtas (1957-1971). Ņemot vērā, ka Spānija ir 2014. gada Pasaules kausa rīkotāja, daļa vadošo spēlētāju varētu Eiropas čempionātu izlaist, taču jebkurā gadījumā spāņi būs favorītu lokā. Pēc gada pauzes izlasē atgriezīsies “Minnesota Timberwolves” saspēles vadītājs Rikijs Rubio. Spānijā finālturnīrā spēlēs divdesmit devīto reizi.

Francija
“Les Bleus” divas reizes spēlējuši Eiropas čempionāta finālā (Kaira 1947, Kauņa 2011), taču nekad nav stāvējuši uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena. Lemānā augušā trenera Vensāna Kolē vadībā franči ir atgriezušies Eiropas elites komandu lokā. Jāatceras, ka Eiropas valstu vidū tieši Francija ir sagādājusi visvairāk NBA spēlētāju, kopskaitā 20, šajā rādītājā atpaliekot tikai no ASV un Kanādas. Aiz okeāna spēlē centra spēlētāji Žoakims Noā, Jans Mahinmi un Johans Petro, uzbrucēji Ronijs Turiafs, Nikolā Batums, Kevins Serapins un Boriss Diāvs, aizsargi Rodrigo Bobuā, Nando de Kolo, Mikaels Pjetruss un leģendārais Tonijs Pārkers. Francija ir Eiropas rekordiste, jo finālturnīrā spēlēs trīsdesmit sesto reizi - komanda nebija pārstāvēta tikai 1969. gadā Neapolē.

Krievija
Londonas bronzas ieguvēji izlozi sagaida bez galvenā trenera Deivida Blata, kurš nesen paziņoja, ka beidz septiņu gadu darbu Krievijas valstsvienībā. “Maccabi Tel Aviv” stūrmanis Krieviju lika respektēt visai Eiropai, divas reizes aizvedot komandu līdz Olimpiskajām spēlēm un divas reizes izcīnot medaļas kontinenta čempionātos (zelts 2007. gadā Madridē, bronza 2011. gadā Kauņā). Līdzīgs sasniegums pa spēkam bijis tikai spāņiem. No vietējiem speciālistiem Blata darbu varētu turpināt Krasnodaras “Lokomotiv-Kubaņ” galvenais treneris Jevgeņijs Pašutins, kurš pavasarī aizveda Kazaņas “Unics” līdz Eirolīgas ceturtdaļfinālam. Nav izslēgta iespēja, ka Krievijas basketbola federācija mēģinās piesaistīt slavenu ārzemnieku, piemēram, CSKA treneri Etori Mesinu. Krievi finālturnīrā spēlēs vienpadsmito reizi.

Maķedonija
Marins Dokuzovskis 2011. gada septembrī Lietuvā paveica brīnumu, kuru gaidīja tikai “dzelteni-sarkano” kvēlākie fani. Tikai trešo reizi vēsturē startējot finālturnīrā (Parīze 1999, Polija 2009), maķedonieši spēja iekļūt labāko astoņniekā, taču tur neapstājās. Ceturtdaļfinālā Kauņā viņi uzvarēja mājiniekus lietuviešus, sasniedza pusfinālu, nopelnīja ceļazīmi uz Olimpisko kvalifikāciju, garantēja vietu nākamajā Eiropas finālturnīrā un tika iekļauti izlozes pirmajā grozā. Līdzīgs izrāviens 2009. gadā izdevās Slovēnijai, taču maķedoniešu panākums vērtējams pat augstāk. Komandas centri ar stabilitāti neizceļas, taču saspēles vadītāju duets Bo Makkalebs un Vlado Ilijevskis uzskatāms par vienu no labākajiem Eiropā.

Otrais grozs

Lietuva
Gados pēc Olimpiskajām spēlēm lietuvieši nav sasnieguši labākos rezultātus, taču divi apstākļi var likt viņiem sasparoties. Pirmkārt, Ķēstuti Kemzūru galvenā trenera postenī nomainījis rūdītais Jons Kazlausks. Otrkārt, izlaušanās sezona NBA ir jaunajam centram Jonam Valančūnam. Eirolīgas spēlētāju lietuviešiem nekad nav trūcis, tāpēc nav šaubu, ka izdosies pulcēt konkurētspējīgu komandu. Lietuvieši ir trīskārtēji Eiropas čempioni (Rīga 1937, Kauņa 1939, Stokholma 2003). Neskaitot padomju un dienvidslāvu skolas, viņiem titulu ir visvairāk, ar diviem tituliem aizmugurē atstājot Spāniju, Itāliju un Grieķiju. Eiropas čempionātā startēs divpadsmito reizi.

Grieķija
Divkārtējie Eiropas čempioni (Atēnas 1987, Belgrada 2005) vasarā Venecuēlas galvaspilsētā Karakasā piedzīvoja izgāšanos, Olimpiskā kvalifikācijas turnīra ceturtdaļfinālā piedzīvojot zaudējumu pret Nigēriju ar rezultātu 79:80. Grieķu klubi šosezon palikuši bez leģendārajiem treneriem Dušana Ivkoviča un Zeļko Obradoviča, taču meistarīgu basketbolistu valstī netrūkst. Priekšplānā pakāpeniski izvirzās talantīgā 1989. - 1990. gadā dzimušo spēlētāju paaudze, kura plūkusi laurus Eiropas jaunatnes čempionātos. Evangelos Mantzaris, Kostas Sloukas un Kostas Papanikolau maijā Stambulā kopā ar Pirejas “Olympiacos” triumfēja Eirolīgā. Iepriekšējo paaudzi pārstāv tādi spilgti vārdi kā Dimitris Diamantidis, Vasilis Spanulis un Sofoklis “Mazulis Šaks” Šortsanitis. Grieķi Eiropas meistarsacīkstē sacentīsies divdesmit piekto reizi.

Slovēnija
Mājinieki Eiropas čempionātos nav uzvarējuši kopš 1993. gada, kad Minhenē triumfēja Vācija. Šovasar Božidara Maļkoviča rīcībā nebija Mirza Begičs (muguras savainojums), Jaka Lakovičs (atpūta), Gorans Dragičs (aizsargs parakstīja četru gadu līgumu ar “Phoenix Suns”, aizvietojot uz Losandželosu pārgājušo Stīvu Nešu), Erazems Lorbeks (ceļgali) un Beno Udrihs (pirksts). Nākamgad visi pauduši vēlēšanos palīdzēt izlasei. Iespējams, ka slovēņu rīcībā būs visu laiku labākais sastāvs. Finālturnīrā komanda spēlēs vienpadsmito reizi.

Lielbritānija
Pateicoties Olimpisko spēļu rīkotāju statusam, briti automātiski saņēma ceļazīmi uz nākamā Eiropas čempionāta finālturnīru. Londonā mājinieki vienīgo uzvaru izcīnīja pret Ķīnu. Nākamruden Slovēnijā viņiem būs jāapliecina, vai komanda var tikt uzskatīta par pilntiesīgu Eiropas astoņnieka dalībnieci. Neskaitot cienīgo spēli 2009. gada Eiropas čempionātā, pārējos turnīros Lielbritānija pagaidām nav izcēlusies. Finālturnīrā spēlēs trešo reizi.

Trešais grozs

Melnkalne
Komanda sasniedza labāko rezultātu Eiropas čempionāta kvalifikācijā, uzvarot visās desmit spēlēs. Ņemot vērā, ka kalniešu pretinieku vidū bija Serbija un Izraēla, panākums uzskatāms par izcilu, jo Telavivā un Belgradā uzvarēt nekad nav viegli. Caurumus saspēles vadītāja pozīcijā izdevās piesegt ar amerikāņa Teilora Ročestija piesaisti. Finālturnīrā startēs otro reizi.

Vācija
Pēc ilgas pauzes izlases priekšgalā atgriezās titulētais serbu treneris Svetislavs Pešičs, kura vadībā vācieši 1993. gadā izcīnīja vienīgo Eiropas meistaru titulu. Vasarā, spēlējot bez Dirka Novicka, komanda uzvarēja visās astoņās kvalifikācijas turnīra spēlēs. Pretiniekos bija Zviedrija, Bulgārija, Azerbaidžāna un Luksemburga, tomēr nav šaubu, ka Vācijas organizētais basketbols var sagādāt problēmas arī jaudīgākām komandām. Otra svarīga nianse – Vācijas Bundeslīga izvirzījusi mērķi līdz 2020. gadam kļūt par spēcīgāko čempionātu Eiropā. Vāciju gaida divdesmit otrais starts.

Horvātija
Pēdējos trīs gados Eiropā izcēlušies horvātu kadeti un juniori, izcīnot vairākus titulus jaunatnes čempionātos. Viens no spilgtākajiem jaunās paaudzes talantiem, uzbrucējs Dario Šaričs, augustā Liepājā un Viļņā izcīnījis pirmo vietu Eiropas U18 čempionātā, valstsvienībā debitēja jau šovasar. Nav izslēgts, ka nākamruden viņam pievienosies 1995. gadā dzimušais Mario Hezonja, taču vispirms minētie jaunieši Čehijā mēģinās uzvarēt U19 Pasaules čempionātā. Horvāti finālturnīrā spēlēs vienpadsmito reizi.

Itālija
Tāpat kā Melnkalne, Vācija un Horvātija, itālieši kvalifikācijas turnīru noslēdza ar perfektu bilanci 8-0. Simone Pjanidžāni izlases darbā pakāpeniski iekļauj jaunos spēlētājus, bet federācijas prezidents Dino Menegins dara visu, lai piesaistītu komandai NBA duetu Belinelli, Barnjāni un Galināri. Vasarā Itālijai nācās iztikt bez Barnjāni un Belinelli, uzbrucējs Galināri atguvās pēc savainojuma, taču tas nekavēja “Squadra Azzurra” apsteigt turkus, čehus, baltkrievus un portugāļus. Itāliešiem būs jau trīsdesmit piektais finālturnīrs, vairāk ir tikai frančiem.

Ceturtais grozs

Somija
Ziemeļniekiem Eirolīgā ir vairāk spēlētāju nekā Latvijai, bet iepriekšējā finālturnīrā somi pirmo reizi 21. gadsimtā finišēja Eiropas labāko komandu desmitniekā. Henrika Detmana vīri kvalifikāciju sāka ar piecām uzvarām pēc kārtas, E grupas kopvērtējumā atzīstot tikai Polijas pārākumu. Finālturnīrā spēlēs četrpadsmito reizi.

Polija
“Baltā ērgļa” zemes pārstāvji finālturnīrā var rēķināties ar papildu mājinieku uzmanību, jo komandtiltiņā uzaicinājuši slovēņu speciālistu Alešu Pipanu. Treneris sekmīgi vadījis Slovēniju 2005. un 2007. gada finālturnīros (bilance 10-5), bet vasarā kopā ar Poliju izcīnīja pirmo vietu kvalifikācijas turnīra E grupā. Izlases jaudīgākais ierocis ir 213 centimetrus garais centra spēlētājs ar NBA pieredzi Marcins Gortats. Poļi čempionātam gatavojas divdesmit sesto reizi.

Ukraina
Nākamā Eiropas čempionāta rīkotāji gatavošanos 2015. gadam sākuši jau tagad, parakstot līgumu ar slaveno amerikāņu treneri Maiku Fratello. Ar pirmo uzdevumu – kvalificēties 2013. gada finālturnīram – viņš tika galā nevainojami, komandā pakāpeniski ieviešot jaunu spēles filozofiju. Pirmā numura pozīcijā palīgā izsaukts amerikāņu saspēles vadītājs Stīvs Bērts, garajā galā pulcēti vīri ar NBA pieredzi – Oleksijs Pečerovs un Vjačeslavs Kravcovs. Ukraina čempionātā spēlēs sesto reizi.

Bosnija-Hercegovina
Latvijas pretiniece kvalifikācijas turnīrā bija spiesta iztikt ar sešu spēlētāju rotāciju, taču tas nekavēja bosniešiem izcīnīt pirmo vietu D grupā. Uzbrūkošais aizsargs Nihads Dedovičs un spēka uzbrucējs Mirza Teletovičs atradās komandas uzbrukuma smailē, rādot uzbrūkošu un rezultatīvu basketbolu. Lai sekmīgi cīnītos finālturnīrā, komandai vajadzēs vairāk aktīvo spēlētāju, jo nebūs laika atjaunoties. Bosnieši ceļojumu uz Eiropas galvenajām sacensībām mēros astoto reizi.

Sestais grozs

Čehija
Čehi finālturnīrā iekļuva kā viena no četrām komandām, kuras grupu turnīrā izcīnīja ceturto vietu. Centrāleiropiešiem kvalifikācijā nācās iztikt bez “Washington Wizards” uzbrucēja Jana Veselija palīdzības. Vašingtona NBA draftā izvēlējās vēl vienu spēlētāju no Čehijas – 201 centimetru garo saspēles vadītāju Tomašu Satoranski. Komanda finālturnīrā atgriezīsies pēc sešu gadu pārtraukuma. Pēc Čehoslovākijas sadalīšanās valstsvienība Eiropas čempionātā startēs trešo reizi.

Serbija
Dušana Ivkoviča komanda vasarā savā laukumā pēdējā sekundē zaudēja Melnkalnei, bet izbraukumā Tallinā zaudēja Igaunijai, pamatīgi sarežģījot izredzes kvalificēties finālturnīram. Beigās viss atrisinājās veiksmīgi, tomēr pirms izlozes serbi nokļuva sev neierastajā sestajā grozā. Neapšaubāmi talantīgā komanda Eiropas čempionātā var cīnīties par medaļām, tāpēc svētdien neviena komanda nebūs priecīga nokļūt vienā grupā ar “Balkānu milžiem”. Serbija finālturnīrā sacentīsies ceturto reizi pēc kārtas.

Izraēla
Latvijas tradicionāli neērtie sāncenši finālturnīrā startēs jau divdesmit sesto reizi. No Arika Šiveka komandas neviens negaida 1979. gada panākuma – sudraba medaļas – atkārtojumu, taču Telavivas “Maccabi” rindās rūdītais kodols un NBA uzbrucējs Omri Kaspi var radīt galvassāpes lielai daļai Eiropas komandu.

Zviedrija
Skandināvi finālturnīrā iepriekšējo reizi spēlēja 2003. gadā, kad iejutās turnīra rīkotāju lomā. Amerikāņu trenera Bredlija Dīna rīcībā ir jauna spēlētāju paaudze, kurai tas būs pirmais iznāciens uz Eiropas skatuves. Zviedru lielākā zvaigzne ir spēka uzbrucējs Jonass Jerebko. Komanda finālturnīrā spēlēs desmito reizi.