Dubultie standarti grauj izlasi?

Latvijas Basketbola savienības nelabvēļi varbūt lūkos šo gaisā uzvirmojošo neskaidrību novelt uz jauno izlases treneri Nenadu Trajkoviču. Sak, puišiem pie šī speciālista spēlēt nav iekāriena, tādēļ jau laicīgi tiek domātas atrunas. Domāju, ka tās ir muļķības. Latvijas basketbolisti nav tik izlutināti ar lieliskiem treneriem, lai par Trajkoviču izveidotos spēcīgs negatīvais viedoklis vēl pirms viņa iepazīšanas. Manuprāt iemesls, kādēļ iespējamie atteikumi parādījušies tieši šogad, ir cits.

Pēc ilgāka pārtraukuma arī mūsu pusē beidzot ir parādījusies vietējā mēroga basketbola superzvaigzne un rūpīgi tiek sekots vai ikkatram viņa solim. Protams, runa ir par NBA kluba Goldensteitas „Warriors” centra spēlētāju Andri Biedriņu. Kad šoziem sezonas vidū pasliktinājās Biedriņa sniegums, līdzjutēju tūkstoši sāka apspriest cēloņus. Talkā nāca arī mediju pārstāvji un pavisam drīz visiem bija skaidrs – Biedriņš noguris pēc garās vasaras izlasē. Pats basketbolists februārī intervijā eSports.lv izteicās pietiekami skaidri: „Pagājušovasar nospēlēju izlasē - protams, viss bija forši, un es guvu daudz pozitīvu emociju. Taču šobrīd, sezonas vidū, es pamazām sāku just, ko tas ir prasījis - jūtu, ka sāku nogurt. Tikai tagad saprotu, ka tas ir cieši saistīts - tos mēnešus, ko parasti pavadīju mierīgākā režīmā, pagājušovasar kārtīgi nostrādāju izlases treniņos. Visu jūliju, augustu un septembri. Protams, pēc Eiropas čempionāta bija trīs brīvas nedēļas un sezonas sākumā jutos labi, taču tas viss jau nekur nav pazudis - sakrājas. Piemēram, uz šo brīdi es jūtos nedaudz noguris, jo nāk atpakaļ viss, ko esmu vai neesmu izdarījis vasarā. Tāpēc saku vēlreiz - tagad nevaru neko solīt.”

Arī agrāk basketbolisti klusāk vai skaļāk bija dalījušies līdzīgās pārdomās, taču neviens no viņiem nebija Biedriņš – spēlētājs, par kuru runā pilīs un būdiņās. Fani uzzināja par šādu problēmu, to plaši apsprieda kā sporta funkcionāri tā tradicionāli visnotaļ naidīgie eSports.lv komentētāji un vai visi attaisnoja basketbolista tiesības izvēlēties. Iepriekš kas tāds nebija pieredzēts.

To visu nešaubīgi pamanīja arī citi Latvijas izlases spēlētāji un apzināti vai neapzināti tas noteikti ir ietekmējis dažu mūsu komandas līderu domas. Ja jau Andris tikai pēc savas pirmās vasaras lielajā izlasē atzīst šo problēmu, tad kādēļ mums ar to cīnīties jau kuro gadu pēc kārtas – varētu domāt vairāki pieredzējušāki meistari. Arī sabiedrība uz Biedriņa teikto ir reaģējusi saprotoši, tad gan jau izpratīs arī mūs. Un tā nu pirms nedaudz vairāk nekā mēneša Kristaps Janičenoks, bet pavisam nesen „Sporta Avīzē” arī Armands Šķēle ir pauduši nogaidošu nostāju par līdzdalību šoruden paredzētajās 2009.gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlēs.

Spēlētāju pozīcija ir pilnīgi saprotama un ceru, ka tā atradīs dzirdīgas ausis arī Latvijas Basketbola savienībā. Taču šoreiz par ko citu – dubultiem standartiem. LBS īpašā attieksme pret Andri Biedriņu var (un jau ir sākusi) atspēlēties sadarbībā ar pārējiem spēlētājiem. Līdz šim basketbolisti tika cienīti, bet ar viņiem neviens īpaši neauklējās un līdzdalība nacionālajā izlasē likās kā pašsaprotama lieta. Tagad Andra Biedriņa gadījumā attieksme ir daudz tolerantāka un ir tikai loģiska citu basketbolistu vēlme jaunos standartus attiecināt arī uz sevi – pat ja tas neietilpa LBS plānos. Tādēļ nav brīnums, ka par līdzdalības lietderību prāto ne vairs tikai viens Biedriņš, bet arī Janičenoks un Šķēle. Ja nebūtu LBS īpašā attieksme pret Biedriņu, iespējams, nebūtu arī Janičenoka un Šķēles pārdomu un mums visiem rudenī būtu lielākas cerības laukumā redzēt spēcīgāko iespējamo Latvijas valstsvienību.